Diplomāts Kārlis Zariņš tikko no Parīzes ieradies Stokholmā un raksta uz Parīzi Oļģerdam, daloties personiskos iespaidos par dzīvi ziemeļvalstī. Zariņš domā, ka sūtni Fridrihu Grosvaldu no ierašanās dienesta vietā Stokholmā attur Latvijas jaunās valdības finansiālās problēmas, bet īstais iemesls ir cits – ģimene cer sagaidīt un satikt Džo, kuram tūlīt, tūlīt jāierodas Londonā.
ĪSUMĀ
- "Pēc Parīzes Stokholmā vakaru restorānu dzīve ir kā auksts lietus". Kārļa Zariņa vēstule Oļģerdam Grosvaldam
- Fragments no Jāzepa Grosvalda darba “Persijas ainavas”
- Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 17. maijā
- Valdības krīzē Latvijā vaino gatavību uz kompromisu ar vāciešiem. Parīzes Miera konference – Latvijas delegācijas sēžu protokoli
- “Doma, ka tik daudzi bildes jelkad uzlūkojuši par nopietnu biznesu, mani sasmīdināja”. Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata
"Pēc Parīzes Stokholmā vakaru restorānu dzīve ir kā auksts lietus". Kārļa Zariņa vēstule Oļģerdam Grosvaldam
Stokholmā, 14 maijā, 1919
Dear Sir!
Jūsu vēstuli no 3. maija saņēmu vakar, par ko Jums ļoti pateicos.
Visvairāk mani iepriecināja vēstules P.S. par Simsona atlaišanu. Viņš, bez šaubām, bija Delegācijai ļoti noderīgs cilvēks, bet ar savu uzstāšanos viņš ienesa visā delegācijas dzīvē zināmu disonansu. Jums gan viņš pēc bārdas nodzīšanas vairāk sāka patikt, bet pie nodzītas sejas arī viņa viltīgais smaids bija skaidri lasāms.
Iebraucu Stokholmā īstā laikā. Biroja darbinieki bija lielā izmisumā un runāja par biroja slēgšanu, jo Niedras valdība viņus negribot atzīt. Stiprināju viņus un aizrādīju, ka tagad mums īsti jāstrādā ar visām zēģelēm par līdzšinējo valdību, ko arī darījām.
/…/
Galvenais laiks tagad paiet ar vizītēm un informācijām. Pa svabadiem vakariem līdz šim biju gluži viens. Pēc Parīzes šeit vakaru restorānu dzīve ir kā auksts lietus. Mūzika gan spēlē, bet neviens nedejo un arī nedzied līdzi. Pat skaisto Royal Grand Hotel ziemas dārzu ne par ko nemainītu pret Parīzes Royal uz Pigal laukuma. Reti kad aizeju uz kādu restorānu, nevelk un arī timpus* valdība, kā zināms, nav atsūtījusi. Vai tikai pēdējais nav iemesls, kāpēc Fr. Grosvalda kungs nebrauc šurpu?
Citādi dzīve šeit nav slikta, ir stipri dārgāka par Parīzi, bet smuka pilsēta, un arī visu var dabūt. Stokholmā nemaz nevar manīt, ka būtu norisinājies tikko vispasaules karš (izņemot dārdzību). Restorāni vaļā līdz 1 naktī, tauriņus nesien, turpretim 1/3 kungu staigā cilindros. Jāsaka, ka stokholmieši vispār ģērbjas ļoti glīti. Zviedru tipi, kā vīrieši, tā sievietes, ir stipri skaisti. Ja pēdējām vēl būtu franču jaunavu uguns, tad viņas visu pārspētu, bet tagad man tās liekas kā puķes bez smaržas.
/…/
Ar sirsnīgiem sveicieniem Jums un visiem citiem līdzdarbiniekiem no delegācijas.
Jūsu K.Zariņš
Kārlis Zariņš (1879–1963), ārlietu ministrs, Latvijas diplomātiskā dienesta vadītājs. 1940. gada 17.05. Zariņam tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko darbību, ja valdība kara dēļ nespētu sazināties ar pārstāvniecībām. Pamatojoties uz šo pilnvaru, Kārlis Zariņš pēc Otrā pasaules kara nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā. 1919. gadā darbojies kā pilnvarotā lietveža v.i. Stokholmā.
*Timpus – apzīmējums naudai
Fragments no Jāzepa Grosvalda darba “Persijas ainavas”
"Iekšpusē saimnieks sagatavo tēju – ūdeni vāra lielos, nospodrināta vara krievu izcelsmes patvāros, no kurienes nāk arī jaukās fajansa tējkannas ar uzgleznotām rozēm un puķu pušķiem. Tēju pasniedz glāzītēs bez kājiņām un, starp citu, stipri saldinātu; visur tā ir lieliska un aromātiska. Iekšā viesi satupuši vai sasēduši uz paklājiem un pīpē savas garās māla pīpes vai arī “kalianu” – ūdens pīpi. Katrā Čai kanē [tējnīcā] var dabūt opija pīpi – “teriaku”, kā to persiski sauc."
Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 17. maijā
We went to Kew Gardens to-day. I liked the magnolia and rhododendrons. And tried to enjoy everything in spite of everything. Bowen has invited us for four days!
Valdības krīzē Latvijā vaino gatavību uz kompromisu ar vāciešiem. Parīzes Miera konference – Latvijas delegācijas sēžu protokoli**
Nr. 59
Sēde 23. maijā plkst. 2.30, 1919. Piedalās: Meierovics, Seskis, O. Grosvalds un Cielēns. Prezidē Meierovics, protokolē J. Seskis.
1) Meierovics nolasa notu, kas sastādīta kara zaudējumu atlīdzinājuma lietā, un sapulce šo notu akceptē.
2) Nolemj likt nodrukāt memorandu angļu valodā 3000 eks[emplāros] un franču valodā – vēl 1000 eks[emplāros].
3) Meierovics nolasa nupat saņemto telegrammu par tautas sacelšanos Rīgā pret lieliniekiem un Baloža mēģinājumu iet rīdziniekiem palīgā, kuru kavē vācu karaspēks. Nolemj telegrammu ziņot presei un attiecīgiem diplomātiskiem priekšstāvjiem.
4) Cielēns aizrāda uz valdības krīzi Latvijā, kuras ilgšana, pēc viņa domām, izskaidrojama ne tikai ar vācu iemaisīšanos, bet arī ar latviešu valdības ielaišanos kompromisā. Tādās domās ir arī citi delegācijas locekļi, jo tikai valdības gatavība uz kompromisu ar vāciešiem atņem Sabiedrotiem iespēju enerģiskāk uzstāties.
5) Cielēns aizkustina jautājumu par rūpniecības atjaunošanu Latvijā, kas nepieciešami vajadzīga no politiski-ekonomiskā un nacionālā viedokļa. Nolemj uzdot Cielēna kgm iepazīties ar delegācijā esošiem materiāliem un izstrādāt attiecīgu projektu par tūliņ speramiem soļiem.
6) Meierovics ziņo par dažādiem materiāliem, kurus atstājis Čakstes k[un]gs un to starpā neatrodot karaspēka zaudējumu atlīdzības aprēķina projektu. Nolemj pieprasīt par to ziņas telegrāfiski no Čakstes k[un]ga, viņam iebraucot Kopenhāgenā.
7) Nolemj izrakstīt “Manchester Guardian” un informēšanos presē sadalīt sekojošā kārtā. Angļu presei sekos O. Grosvalds, franču – Seskis, izgriezumus – Cielēns, pie kam tiks pastrīpotas zināšanai citiem delegācijas locekļiem un attiecīgie svarīgie izgriezumi atsevišķi klasificēti.
Priekšsēdētājs [paraksts]: Z A. Meierovics
Sekretārs [paraksts]: J. Seskis
** Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta). Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
“Doma, ka tik daudzi bildes jelkad uzlūkojuši par nopietnu biznesu, mani sasmīdināja”. Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata
25.05.
The music at the Strand Corner House upset me and made me see myself at Reiner’s – with an object in life, no matter how useless it may have seemed to others. Mr. Bowen came to lunch to-day. I uttered some of my thoughts on England and blushed furiously when the names of those two enigmatic friends of mine were mentioned. We went out to the Jaunzem’s at Hampstead.
27.05.
Doctor Mežceems sent me all he promised and a rather foolish letter in addition. I brought Ozols back here with me to-night, and we had a true English evening in the garden all together. The girls all admired him at the meeting, and I read Lida’s letter to Purim.
29.05.
We saw Joy-Belle yesterday with George Robey. It is funny how one gets used to taxis for a day or two and different people behaving in the same way – I liked the hand that held mine. Our parting was very touching. Zar blew me a kiss for good-bye and I buried my grief in the Lake at Regent’s Park. I had to go to the City with a sailor and saw the Lord Mayor’s show.
