1918. gada nogalē Sabiedroto valstu pārstāvji nolēma sasaukt Miera konferenci Parīzē, lai pārskatītu Pirmā pasaules kara laikā pieņemto lēmumu un noslēgto līgumu tiesiskumu, gan arī veidotu jaunu sistēmu Eiropas un pasaules valstu tālākai sadarbībai. Izmantojot lielo impēriju sabrukumu, pēc Pirmā pasaules kara Eiropas teritorijā izveidojās vairākas neatkarīgas valstis, to vidū Latvija. Bet ņemot vērā iekšpolitisko notikumu attīstību Krievijā pēc Pirmā pasaules kara, tās agrākajās robežās izveidoto valstu neatkarības pasludināšana uzreiz neguva starptautisko atzīšanu.
Protokols Nr.14, Parīzes Miera konference
Sēde 8. februārī, 8 vakarā.
Piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, J. Seskis, A. Brēmers, H. Simsons, M. Skujenieks, V. Skubiņš, O. Grosvalds. Sēdi vada: J. Čakste, protokolē: O. Grosvalds.
1. Z. Meierovics ziņo par sarunām ar Ķīnas sūtni Parīzē, kurš lūdzis iesniegt Anglijas un Japānas atzīšanas tekstus un ar Lietuvas ministru prezidentu un ārlietu ministru prof. A. Voldemaru. Pēdējais vedis sarunas ar Latvijas Pagaidu valdību par kopīgas frontes nodibināšanu. Prof. Voldemars izteicis domas, ka Anglijā apstākļi mums labvēlīgi: pēc viņa informācijas 20. febr. Sabiedrotie uzsākšot intervenciju. Rīt, svētdienā, 9. febr. ½ 3-os Seskis, Skujenieks un Brēmers apmeklēs Parīzes latv. kolonijas sapulci, 4-os būs sapulce igauņu delegācijas telpās, kurā ņems dalību Meierovics, Čakste, Skubiņš, Simsons, Grosvalds. Pirmd. 10. febr. 11-os jāierodas pie galvenā M.K. sekretāra Entasta, vakarā pie ārlietu ministra Pichona.
2. Nolemj izmaksāt delegācijas sekretāram O. Grosvaldam, bez brīva dzīvokļa un uztura delegācijas telpās, parasto dienas naudu – 20 (divdesmit) franku dienā, sākot no izbraukšanas dienas (no Londonas, 7. februāra), bez tam atlīdzināt ceļa izdevumus, atstājot algas jautājumu neizšķirtu. Sākot ar svētdienu, 9. febr. O. Grosvaldam jāuzņemas sekretāra pienākumi.
Priekšsēdētājs: Čakste
Sekretārs: Grosvalds
