#Grosvaldi1919. Parīzes Miera konferences protokols Nr. 15

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi vēstīs par Grosvaldu ģimenes notikumiem 1919. gadā. Tie tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Dienasgrāmatās un vēstulēs saglabāta oriģinālrakstība. 

1919. gadā janvārī Latvijas delegācija ieradās Parīzes Miera konferencē. Tās galvenie uzdevumi bija panākt Latvijas neatkarības starptautisko atzīšanu, Latvijas teritorijas atbrīvošanu no boļševiku, vēlāk arī vācu karaspēka vienībām un vienoties par finanšu līdzekļu aizdevumu. Delegācija kopumā sagatavoja un iesniedza 34 notas, kurās dominēja šie jautājumi kā galveno prasību izvirzot valsts atzīšanu de iure. Tomēr tobrīd to neizdevās panākt. Sabiedroto politiķi nevēlējās Vācijas ietekmes saglabāšanos Baltijā un cerēja uz lielinieku varas īslaicīgumu un vienotās Krievijas atdzimšanu. 1919. gada 15. decembrī Latvijas delegācija Parīzē oficiāli pārtrauca darbību, un delegācijas iesākto uzdevumu pildīšanu pārņēma Parīzē izveidotā Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība.

Protokols Nr.15

Sēde 11. februārī, p. 3 dienā.

Piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, J. Seskis, A. Brēmers, H. Simsons, M. Skujenieks, V. Skubiņš, O. Grosvalds un kā viesis: A. Tupiņš. Vada J. Čakste, prot. O. Grosvalds.

Informācijas lieta. Z. Meierovics uzaicina J. Seski paskaidrot, kas šajā lietā darīts. J. Seskis uzmet plānu, kā preses un publikas informēšana par Latvijas jautājumiem veicama. Pēc viņa domām, darbība jāsadala šādās nodaļās: a) sniegt ziņas no kara lauka, b) ziņas par dienas jautājumiem, c) sarīkot priekšlasījumus, d) izdot periodiskus biļetenus par Latvijas jautājumiem. Jāatrod ceļi, kā piekļūt pie franču avīzēm un periodiskiem laikrakstiem. A. Tupiņš aizrāda, ka citi nacionālie jautājumi patlaban franču presē tikpat maz tiek ievēroti, kā latviešu jautājums un, ka mums šai ziņā nav nelabvēlīgāks stāvoklis, kā citām tautībām.

Franču prese nesniedz ziņas par Krievijas nomaļu valstīm un neieņem noteiktu stāvokli, nogaidot Prinkipo konferences lēmumu. Ar franču presi jāmeklē personīgi sakari. Periodiskam biļetenam acumirklī nav materiālu. Igauņi atrodas labākā stāvoklī, jo tiem ir savi oficiālie štāba ziņojumi. Ja sarīko lekcijas, tad būtu ieteicams runāt ne par politiku, bet par mākslas un kultūras jautājumiem. 22. janvārī iekš "Nantes Etudes” būs A. Tupiņa lekcija par "Latviešu strēlnieku pulkiem un padomju valdību”, 18. martā otra lekcija "Par latv. kultūras dzīvi” (ar 60 diapozitīviem) un muzikāliem priekšnesumiem. A. Tupiņš liek priekšā, lai šis vakars tiktu sarīkots zem latviešu legācijas patronāta. Z. Meierovics atzīmē plānu, kā jānotiek informēšanai. Jāizšķir 4 uzdevumi:

1) Sarīkot intervientus, kurus dod oficiālas personas.

2) Jāizdod periodiski informācijas biļeteni, kurā virzienā A. Tupiņš jau sekmīgi rīkojies. Šie biļeteni jāizlaiž oficiālā veidā, jānodrukā un jāpiesūta avīzēm un politiskiem darbiniekiem. Materiāla tādiem biļeteniem ir diezgan.

3) Jāsniedz franču presei īsas telegrammas par svarīgākiem notikumiem caur aģentūrām, sevišķi caur Havas.

4) Jāsarīko priekšlasījumi un koncerti, kuriem jānotiek delegācijas vārdā.

Attiecībā uz informācijas lietas organizācijas jautājumu, Z. Meierovics liek priekšā dibināt no delegācijas locekļiem mazāku orgānu jeb Preses informācijas komisiju, pieaicinot klāt A. Tupiņu. Šai komisijai periodiski, piemēram, vienreiz nedēļā, jāsniedz ziņojums par savu darbību. Kā locekļus liek priekšā: J. Seski, M. Skujenieku, O. Grosvaldu un „Revue Baltique” priekšstāvi A. Tupiņu. Ievēlētie amatu pieņem. A. Tupiņam piedāvā atlīdzību par komisijā pastrādātiem darbiem, bet viņš no atlīdzības atteicas. Nolemj tomēr atlīdzināt reprezentācijas un citus tiešos oficiālos izdevumus, kurus A. Tupiņš lūdz izmaksāt tieši attiecīgām personām un iestādēm.

J. Čakste aizrāda, ka bez pozitīvā informācijas darba jādara arī negatīvais: jāapkaro pretinieku uzskati un šis darbs labāk būtu izdarāms anonīmi. A. Tupiņš šai ziņā apsola palīdzību, lai nodibinātu personīgus sakarus ar franču presi. Vēl A. Tupiņš ziņo, ka saņēmis vēstuli no A. Baltiņa, kas runā daudzu latviešu zaldātu vārdā, kuri kalpo Sabiedroto armijās. A. Tupiņš paziņojis rakstītājam Latv. legācijas adresi.

Sēdi slēdz p. 4-os.

Priekšsēdētājs: Čakste

Sekretārs: Grosvalds

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt