1919. gadā janvārī Latvijas delegācija ieradās Parīzes Miera konferencē. Tās galvenie uzdevumi bija panākt Latvijas neatkarības starptautisko atzīšanu, Latvijas teritorijas atbrīvošanu no boļševiku, vēlāk arī vācu karaspēka vienībām un vienoties par finanšu līdzekļu aizdevumu. Delegācija kopumā sagatavoja un iesniedza 34 notas, kurās dominēja šie jautājumi kā galveno prasību izvirzot valsts atzīšanu de iure. Tomēr tobrīd to neizdevās panākt. Sabiedroto politiķi nevēlējās Vācijas ietekmes saglabāšanos Baltijā un cerēja uz lielinieku varas īslaicīgumu un vienotās Krievijas atdzimšanu. 1919. gada 15. decembrī Latvijas delegācija Parīzē oficiāli pārtrauca darbību, un delegācijas iesākto uzdevumu pildīšanu pārņēma Parīzē izveidotā Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība.
Protokols Nr.15
Sēde 11. februārī, p. 3 dienā.
Piedalās: J. Čakste, Z. Meierovics, J. Seskis, A. Brēmers, H. Simsons, M. Skujenieks, V. Skubiņš, O. Grosvalds un kā viesis: A. Tupiņš. Vada J. Čakste, prot. O. Grosvalds.
Franču prese nesniedz ziņas par Krievijas nomaļu valstīm un neieņem noteiktu stāvokli, nogaidot Prinkipo konferences lēmumu. Ar franču presi jāmeklē personīgi sakari. Periodiskam biļetenam acumirklī nav materiālu. Igauņi atrodas labākā stāvoklī, jo tiem ir savi oficiālie štāba ziņojumi. Ja sarīko lekcijas, tad būtu ieteicams runāt ne par politiku, bet par mākslas un kultūras jautājumiem. 22. janvārī iekš "Nantes Etudes” būs A. Tupiņa lekcija par "Latviešu strēlnieku pulkiem un padomju valdību”, 18. martā otra lekcija "Par latv. kultūras dzīvi” (ar 60 diapozitīviem) un muzikāliem priekšnesumiem. A. Tupiņš liek priekšā, lai šis vakars tiktu sarīkots zem latviešu legācijas patronāta. Z. Meierovics atzīmē plānu, kā jānotiek informēšanai. Jāizšķir 4 uzdevumi:
1) Sarīkot intervientus, kurus dod oficiālas personas.
2) Jāizdod periodiski informācijas biļeteni, kurā virzienā A. Tupiņš jau sekmīgi rīkojies. Šie biļeteni jāizlaiž oficiālā veidā, jānodrukā un jāpiesūta avīzēm un politiskiem darbiniekiem. Materiāla tādiem biļeteniem ir diezgan.
3) Jāsniedz franču presei īsas telegrammas par svarīgākiem notikumiem caur aģentūrām, sevišķi caur Havas.
4) Jāsarīko priekšlasījumi un koncerti, kuriem jānotiek delegācijas vārdā.
Attiecībā uz informācijas lietas organizācijas jautājumu, Z. Meierovics liek priekšā dibināt no delegācijas locekļiem mazāku orgānu jeb Preses informācijas komisiju, pieaicinot klāt A. Tupiņu. Šai komisijai periodiski, piemēram, vienreiz nedēļā, jāsniedz ziņojums par savu darbību. Kā locekļus liek priekšā: J. Seski, M. Skujenieku, O. Grosvaldu un „Revue Baltique” priekšstāvi A. Tupiņu. Ievēlētie amatu pieņem. A. Tupiņam piedāvā atlīdzību par komisijā pastrādātiem darbiem, bet viņš no atlīdzības atteicas. Nolemj tomēr atlīdzināt reprezentācijas un citus tiešos oficiālos izdevumus, kurus A. Tupiņš lūdz izmaksāt tieši attiecīgām personām un iestādēm.
J. Čakste aizrāda, ka bez pozitīvā informācijas darba jādara arī negatīvais: jāapkaro pretinieku uzskati un šis darbs labāk būtu izdarāms anonīmi. A. Tupiņš šai ziņā apsola palīdzību, lai nodibinātu personīgus sakarus ar franču presi. Vēl A. Tupiņš ziņo, ka saņēmis vēstuli no A. Baltiņa, kas runā daudzu latviešu zaldātu vārdā, kuri kalpo Sabiedroto armijās. A. Tupiņš paziņojis rakstītājam Latv. legācijas adresi.
Sēdi slēdz p. 4-os.
Priekšsēdētājs: Čakste
Sekretārs: Grosvalds
