Caur G. Bisenieku no Londonas saņemti priekš delegācijas 3210 franki uz O. Grosvalda vārda, kuri noguldīti “London County and Westminster Bank” uz tekoša rēķina. Tāpat saņemta telegramma no ārlietu ministra ar uzaicinājumu pagaidām delegācijas likvidācijas jautājumu nepacelt.
- Oļģerts Grosvalds paziņo par tikšanos ar ģenerāli Etjevanu
- Margarēta priecājas, ka pieminēta “Latvijas Sargā”
- Caur Bisenieku no Londonas saņemti priekš delegācijas 3210 franki
Oļģerts Grosvalds paziņo par tikšanos ar ģenerāli Etjevanu
12.08
O. Grosvalds paziņo, ka tas 9. augustā apmeklējis ģenerāli Etiévan, sarunā ģenerālis piekritis rakstā izteiktajām domām un prasījis, vai Latvijas valdība piekritīšot sabiedroto „virskomandai”, uz ko ticis atbildēts, ka tās delegācijas domas un iemesli motivēti rakstā.
Delegācija paceļ tās likvidācijas jautājumu sarežģītā materiālā stāvokļa dēļ.
Protokols Nr.90
12. augustā p[ulksten] 8.00 vak[arā].
Piedalās: J. Seskis, A. Bergs, K. Ozols, O. Grosvalds un J. Grosvalds.
1. Nolasa protokolu Nr. 89 un to pieņem.
2. O. Grosvalds paziņo, ka tas 9. aug[ustā] apmeklējis ģen[erāli] Etiévan un nodevis desiderata. Sarunā ģenerālis piekritis rakstā izteiktajām domām un prasījis, vai Latvijas valdība piekritīšot Sabiedroto „virskomandai”, uz ko ticis atbildēts, ka tās delegācijas domas un iemesli motivēti rakstā. Ģenerālis teicis, ka tad dabūšot kara materiālu, tikai viņš dodot padomu kaut ko solīt pretī – linu, kokus utt., ja ne ekvivalentu, bet mazākais zināmu kvantitāti. Galvenā kārtā esot jārada pretimnākšana franču valdībai, kas vēlas, lai rādītu, ka grib stāties ar Franciju tirdzniecības sakaros. Vispār iespaids, ka viņš pa to laiku dabūjis instrukcijas no Ārlietu ministrijas par noteikti ekonomisku programmu. Franču priekšstāvniecība Latvijā uz priekšu būs sekojoša: ģenerālis Etiévant kā misijas priekšnieks Helsingforsā, Du Parquet militārais priekšstāvis Rīgā un konsuls Binet civilpriekšstāvis turpat.
3. J. Seskis paziņo, ka kara materiāla jautājumā, uz kura drīza atrisinājuma pastāv valdība, viņam bijušas sekojošas sarunas. Majors Tyler`s atkārtojis to pašu, ko agrāk teicis – materiālu varot dabūt tikai caur ģenerāli Gough`u utt. To pašu teicis Carr`s. Ģenerālis Alby, kuram J. Seskis iesniedzis rakstu ar prasījumu dot kara materiālu pr. 1. korpusa, pieliekot 2 valdības telegrammas, atbildējis šoreiz tāpat kā ģen[erālis] Etiévan – ko Jūs pret to dosiet? Viņš teicis, lai iesniedzot sarakstu viņa štāba priekšniekam, viņš to pabalstīšot. Ģenerālis Etiévant teicis, ka varēšot dabūt ne vairāk kā 2 tankus un munīcijas krievu vai vācu (arī igauņiem dotas pēdējās). Galveno ideju, ka franči vēlas nodibināt ekonomiskos sakarus un „dot tikai pret dotu” izved arī Eybert`s Ārlietu ministrijā, kurš pat iepazīstina J. Seski uz vietas ar kādu linu tresta priekšstāvi Maquet, kurš 13. augustā ierodas delegācijā un dod paskaidrojumus par linu cenām, noteikumiem utt. (viņš, Maquet, personīgi domā, ka pēc pirmā veikala noslēgšanas franču valdība varbūt atvēlēšot kredītu). Cik veikalnieciski uz šo lietu skatās franči, pierāda kāda farmaceita F. Boyet piedāvājums dot zāles un citus piederumus tīfa apkarošanai (kurš pēc Du Parquet telegrammas plosoties Rīgā) pret liniem. J. Seskis paziņo, ka pēdējā lietā, pateicoties K. Ozola pūlēm un personīgiem sakariem, izdevies saņemt visu vajadzīgo materiālu un medikamentus no amerikāņu Sarkanā Krusta bez maksas. Jautājums, kā izturēties pret franču valdības pārāk veikalniecisko uzstāšanos saceļ dzīvas debates. Pagaidām nolemj: pieprasīt kara materiālu pie ģen[erāļa] Alby.
4. No ministra Z. A. Meierovica saņemta telegramma, kurā lūgts apgādāt 24 000 tonnas naftas pr[iekš] Latvijas. K. Ozols uzņemas šo jautājumu aprunāt ar amerikāņu priekšstāvjiem.
5. Ievērojot sarežģīto materiālo stāvokli, delegācija atrod par vajadzīgu pacelt delegācijas likvidācijas jautājumu. Nolemj: ka likvidēt pilnīgi bez atbildes no ārlietu ministra nav iespējams, bet jāsašaurina budžets, kādā nolūkā nolemj drīzumā spert soļus cita dzīvokļa atrašanai un bd. Péreire dzīvokļa uzteikšanai.
6. A. Bergs ziņo, ka leišu–latviešu robežu komisija sakopojusi apspriešanu rezultātus tā saucamā resumé, kurš viņam piesūtīts parakstīšanai. Izskatot viņu cauri, viņš atradis, ka: 1) leiši pret Palangu un apgabalu līdz Svētes upei negrib tūlīt izmainīt Mažeiķus, bet atstāj to „uz vēlāku”, runājot pie tam par ekonomiskām kompensācijām, 2) leišu teksts atkal ieminas par Latgali, piezīmēdams, ka vajagot ņemt vērā ne tikai valodu, bet arī reliģiju, vēsturi utt., 3) leiši atkal runā par Dvinsku un Liepāju. Tā kā leiši preliminārās sarunās bija gatavi visus šos punktus izslēgt no savas programmas, rodas jautājums, vai šo resumé pavisam neparakstīt jeb parakstīt ar rezervācijām? Nolemj: parakstīt ar rezervācijām, pievienojot tās pie paša resumé teksta uz oriģināla.
Sēdi slēdz p[ulksten] 10.00.
Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Seskis
Sekretārs [paraksts]: J. Grosvalds
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
Margarēta priecājas, ka pieminēta “Latvijas Sargā”
Margarēta brīvo laiku pavada, staigājot pa parkiem, galerijām. Priecājas, ka pieminēta laikraksta “Latvijas Sargs” sarunā ar V. Zāmuelu*.
* Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls;1872 — 1948) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators. Viens no Latviešu strēlnieku pulku veidotājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes priekšsēdētājs (1917-1918), Latvijas Ministru prezidents (1924).
Margarēta Grosvalde #diary
17.8.
I make what I can of my free time – I go to Regent’s Park, the Galleries and Rotten Row, where everybody stares at my frock. Samuel writes in “Latvijas Sargs” – sūtneecības sekretāre Grosvald jkdze, kas arī izpilda konsuļa veetu.
Caur Bisenieku no Londonas saņemti priekš delegācijas 3210 franki
18.08.
Caur G. Bisenieku no Londonas saņemti priekš delegācijas 3210 franki uz O. Grosvalda vārda, kuri noguldīti “London County and Westminster Bank” uz tekoša rēķina. Tāpat saņemta telegramma no ārlietu ministra ar uzaicinājumu pagaidām likvidācijas jautājumu nepacelt.
Protokols Nr.91
18. augustā p[ulksten] 2. pēc[usdienā].
Piedalās: J. Seskis, A. Bergs, E. Girgensons, O. Grosvalds un J. Grosvalds.
1. Nolasa protokolu Nr. 90 un to pieņem.
2. Protokolēšanai atzīmē, ka caur G. Bisenieku no Londonas saņemti priekš delegācijas 3210 franki uz O. Grosvalda vārda, kuri noguldīti London County and Westminster Bank`ā uz tekoša rēķina. Tāpat saņemta telegramma no ārlietu ministra ar uzaicinājumu pagaidām likvidācijas jautājumu nepacelt. Nolemj: likvidācijas jautājumu atlikt, bet gan spert soļus bd. Péreire dzīvokļa likvidēšanai.
3. J. Seskis ziņo, ka 14. augustā delegācijā ieradies pulkvedis Du Parquet, kurš atveda delegācijai un legācijai kurjeru un avīzes no Ārlietu ministrijas. Viņš paziņo, ka tam izdevies nodrošināt priekš Latvijas armijas kara materiālu un apģērbu priekš 10 000 zaldātu, uzsvērdams, ka tas svarīgs fakts politiskā ziņā pr[iekš] Latvijas Pagaidu valdības, kurai drīzumā jānodod pārskats Tautas padomei. Du Parquet izteica optimistiskas domas par Latvijas valsts dzīves organizāciju, pie kuras tagad arī baltieši rosīgi piedaloties, jo Ulmaņa vārds esot labākā garantija par zināma sociālā centra kopdarbību. Sabiedroto misijas darot visu iespējamo, lai evakuētu von der Goltz`a karaspēku. Du Parquet, runājot par kara materiālu, uzsver Francijas grūto materiālo stāvokli un paskaidro, ka pirmo var dabūt tikai pret liniem un koku, pie kam piebilst, ka pēc viņa informācijām, Latvijā esot prāvi šo materiālu krājumi.
4. 15. augustā delegācijā ieradies R. Binet, franču konsuls Rīgā. Viņš informējās par apstākļiem Latvijā un sarunās uzsver, ka viņš esot Latvijas neatkarības piekritējs, šajā ziņā atšķirdamies no oficiālo diplomātu uzskatiem.
5. 16. augustā delegācijā ieradās Housman k[un]gs sava brāļa uzdevumā, kurš iecelts par beļģiešu konsulu Rīgā. Viņš informējās par apstākļiem Latvijā un solījās dot ziņas par Beļģijas rūpniecību, kura izgatavo arī ieročus un no kuras varētu eventuāli arī cerēt dabūt kara materiālu.
6. 18. augustā delegācijā ieradās Dr. Andriulli, itāliešu avīzes „Secolo” priekšstāvis, kurš interesējās par Latvijas jautājumiem un kuram piesūtītas brošūras un materiāli.
7. No ārlietu ministra saņemta telegramma, kurā delegācijai uzdots iesniegt Miera konferencei notu par šķēršļiem, kuri tiekot likti latviešu atgriešanai no Ziemeļkrievijas. 18. augustā turpretī „The Times” ziņo, ka latviešu, leišu un igauņu evakuācija notiekot bez šķēršļiem. Nolemj: izzināt pie Carr`a sīkumus šajā jautājumā.
8. Tā kā atkal saņemtas ziņas par von der Goltz`a karaspēka tālāko palikšanu Latvijā, nolemj: iesniegt notu un lūdz A. Bergu to sastādīt.
9. E. Girgensons, kurš 10. augustā pārbraucis no Bordeaux, ziņo par sava brauciena rezultātiem. Kuģa „Euphemia” kapteinis liedzies ņemt pasažierus telpu un labierīcību trūkuma dēļ. E. Girgensons mēģinājis kaut kā ierīkot vajadzīgās telpas, bet pēdīgi Transports Maritimes* oficieri oficiāli paziņo, ka aizliegts pārvest pasažierus uz šī kuģa. Pagaidām nolemj atstāt iekš Bordeaux sapulcinātos kareivjus uz vietas, kamēr viņus eventuāli varēs pārvest uz latviešu kuģa. Sakarā ar šo jautājumu nolemj Šveicē dzīvojošajiem latviešiem paziņot par varbūtību braukt caur Vāciju un dot šajā lietā vajadzīgos paskaidrojumus.
10. J. Seskis paziņo, ka A. Ballady (Balodis), kurš tika pieņemts kā informācijas vācējs, tagad atsūtīts atpakaļ uz savu pulku Verdenā. Tāpat jāatlaiž no dienesta Lembergs, kurš savā laikā ticis izsaukts kā Z. A. Meierovica pavadonis, bet nokavējās un strādāja kādu laiku pr. K. Ozola. Nolemj: viņam izdot algu un atlaist no dienesta.
11. Saņemta no ārlietu ministra telegramma, kurā uzdots spert soļus augstskolas darbinieku atgriešanai no Dienvidkrievijas un Ukrainas.** Nolemj: griezties pie Ukrainas delegācijas un priekšstāvja Ukrainā K. Bahmaņa.
Sēdi slēdz p[ulksten] 2.45, jo atnāk pulkv[edis] Du Parquet.
Sēdi atkal atklāj p[ulksten] 3.35.
12. Pulkv[edis] Du Parquet devis jaunas ziņas par kara materiāla jautājumu, uz kuru pamata nospriež: iesniegt kara ministram listi pr[iekš] 10 000 zaldātiem un pavadrakstu, paziņojot par to Pagaidu vadībai un lūdzot, lai sūta speciālistu kara materiāla saņemšanai.
Sēdi slēdz p[ulksten] 3.50.
Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Seskis
Sekretārs [paraksts]: J. Grosvalds
