- Margarēta raizējas par Džo kāju un uzmundrina Oļģerdu
- Kārlim Zariņam jābrauc uz Helsingforsu, bet trūkst līdzekļu
- Parīzē paliek Latvijas legācija, kurā arī uz priekšu darbosies O. Grosvalds
- Džo ziņo, ka elektriskā masāža palīdz kājai, sveic Oļģerdu ar jauno amatu
- Grosvalds ziņo, ka ieradīsies ievērojamais franču dzejnieks Pauls Forts
- Margarēta jūtas iemīlējusies, priecājas, ka nav nosūtīta uz Liepāju
- Margarēta ir maķenīt aizvainota uz Oļģerdu
Margarēta raizējas par Džo kāju un uzmundrina Oļģerdu
#Grosvaldi1919
Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu.
Publikācijas top sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu.
#Grosvaldi1919 tapšanā piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts vēstures muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, “Latvijas mediji” un biedrība “Domuzīme”.
Kam: Oļģerds Grosvalds
No: Margarēta Grosvalde
1.jūlijā, 1919.
Mīļais Olgerd,
Šoreiz man ļoti jāatvainojas, ka nepaspēju nopirkt cigaretes – es ceru, ka Ozols Tev būs visu izskaidrojis. Man bija vislabākie nodomi – bet kad es gribēju iet, mani neatlaida, un tad bija par vēlu. Mēģināšu nosūtīt kaut ko caur kādu, kas brauks drīzā laikā.
Es ar nepacietību gaidu kādu ziņu par to, vaij man atļaus dzīvot Legācijā. Šodien ir otrdiena un pirmdienā 12os mums jāatstāj māja. Un es nezinu, kur likt savas mantas.
Gribēju Tev rakstīt par Joe, bet Tu laikam pa to laiku jau būsi saņēmis manas ziņas. Zināms, šī lieta ir briesmīgi muļķīga – bet viņš gan apgalvo, ka jau no masāžas un movement’iem paliekot labāki. Joe divas dienas beidzamās nedēļas pārbraucis pie mums uz Week-end. Viņš staigā ar spieķi, bet ir patiesi ļoti jautrs un vesels. Šo nedēļu viņš ies pie slavenā ārsta. Un no šī interview atkarājas visi nākošie soļi. Vis var būt, ka viņš, ja nav apmierinās, pārbrauks uz Parīzi. Bet es gan nedomāju, ka viņam ir ieteicams braukt vienam – diezin kas var notikt pa ceļam – kad viņam iziet kā Ozolam. Ko tad mēs iesāksim? Ar staigāšanu iet lēni, un viņš pagaidām brauc ar taksi, bet viss tas maksā, un tā kā nevienam naudas nav, zināms, būtu labi, ja viņš pie Jums dabūtu Jūsu skaisto lielo algu. Kāja ir sapampuse un sāp – par to muļķa ārstu Baku gan nemaz negribas domāt. Es tikai priecājos par to, ka Joe nevar vairs karot, un ka neviens nedrīkstēs viņam pārmest, ka viņš nav braucis uz Latviju. Lazarete atstāj ļoti labu iespaidu – bet kas zin, cik gudrības aiz visa tā slēpjas. Tas ir viss ko varu Tev šimbrīzām teikt. Uz nedēļas beigām zināšu vairāk.
Es Tevi ļoti nožēloju, ka Tev tik daudz amatu, bet pirmais, Tu esi vienīgais, kas var viņus pareizi izpildīt, otrais, Tu esi galu galā ticis pareizā vietā, un trešais, nedomā, ka pie mums iet daudz labāki. Mani samērā vājie sievietes spēki arī bieži vien mana, ka viņiem dara pāri. Bet ir tomēr interesanti, un ja viss tas ir pareizi, ko dzird no Liepājas, tad jau mēs esam uzvarējuši, un nav jābaidās, ka mūs kāds aizdzīs.
Dzīvo sveiks un laimīgs
Tava Margareta.
Kārlim Zariņam jābrauc uz Helsingforsu, bet trūkst līdzekļu
Kam: Olģerds Grosvalds
No: Kārlis Zariņš
Stokholmā,
2. jūlijā 1919
Dear Sir!
Jūsu vēstuli no 18. Jūnija No 1266 līdz ar pielikumu, kā arī 20 memorandus (19 angļu, 1 franču valodā) šodien saņēmu, par ko izsaku Jums vissirsnīgāko paldies.
Man šķiet, ka pēc Jūsu māsas jaunkundzes ierašanās - kur viņa valodas ziņā varēs būt Fr.Grosvalda kgam izpalīdzīga, es tikai apgrūtināšu Stokholmas Legācijas budžetu. Tamdēļ man būtu jāaizbrauc uz Helsingforsu, bet kā lai to izdaru bez līdzekļiem. Asmanis solījās gādāt timpu, bet pagaidām nekā.
Te klāt 2 Latvijas markas Jums,
O.Grosvald kgs
8, Aenue de Pamoens
Paris XVI-e
N.166
Ar sirsnīgu sveicienu-
Jūsu K.Zariņš
***
Parīzē paliek Latvijas legācija, kurā arī uz priekšu darbosies O. Grosvalds
"Parīzē paliek Latvijas legācija, kurā arī uz priekšu darbosies O. Grosvalds kā chargé d`affaires ad interim un, starp citu, parakstīs izdodamās pases."
Protokols Nr. 77
2. jūlijā p[u]lksten 2.15 pēc pusdienas.
Piedalās: Meierovics, Seskis, Girgensons, A. Bergs, K. Ozols.
Prezidē Meierovics, protokolē J. Seskis.
O. Grosvalds nolasa notas projektu par starpsabiedroto komisijas iecelšanu, kura izmeklētu un sodītu vācu okupācijas varas pārkāpumus un noziegumus. Notu ar dažiem pārlabojumiem pieņem.
Meierovics ziņo, ka rīt viņš dosies caur Londonu uz Latviju. Līdz ar to Ārlietu ministrija (domāta Ārlietu ministrijas pārstāvniecība Parīzē) tiek likvidēta. A. Berga k[un]gs uz kādu laiku paliks šeit un sastādīs notu projektus.
J. Seskis kā vienīgais valdības pilnvarotais delegācijas loceklis parakstīs delegācijas notas kā delegācijas prezidents ad interim).
Parīzē paliek Latvijas legācija, kurā arī uz priekšu darbosies O. Grosvalds kā chargé d`affaires ad interim un, starp citu, parakstīs izdodamās pases.
Meierovics attēlo sarunu ar kolonelu Green`u. Ulmanis esot Liepājā. Tur tagad atrodoties Līvena pulks un Malmedes nodaļas, kas nodevušies Sabiedroto misijas rīcībā faktiski ģenerāļa Gough`a vadībā. Liepājā esot arī latviešu pulki. Drīz lietas Latvijā kā cerams, nokārtošoties. Esot vajadzīgs kopīgs izlīgums. Green`s tagad strādājot, lai izdabūtu tonnāžu ieroču sūtīšanai uz Latviju un lai nokārtotu aizņēmuma lietu.
Meierovics atstāsta par sarunām pie dinejas “Majestic” hotelī 30. jūnijā, kur viņu un Grosvaldu bija ielūdzis Hovards. Pie dinejas piedalījušies Hovards ar kundzi, Hovarda sekretārs Carr`s, kāds admirālis un prof[esors] Simpsons.
Baltijas komisija savus darbus beigšot 4–6 nedēļās. Latviešu galvenais uzdevums tagad esot nodibināt kārtīgu valdību un kārtību Latvijā. Tagad Anglijas Ārlietu ministrijā vēl esot labvēlīga politika mazo tautu jautājumā, bet stāvoklis varot drīz grozīties, sevišķi Winston`s Churchill`s neesot labvēlīgs mazo tautu patstāvībai. Ja Latvijā pierādīšot savu organizēšanās spēju un gribu palikt neatkarīgiem, tad viņus pie krieviem nespiedīšot. Green`s arī aizstāvot mūsu lietu enerģiski. Naudas, resp[ektīvi], aizņēmuma, lietā esot jāgriežas Londonā. Hovarda uzmanība bijusi vērsta uz to faktu, ka leiši nav parakstījuši kopējo jauno valstu protestu pret Kolčaku. Dž. Simpsons izteicies, ka Polijas iekšējais stāvoklis esot sarežģīts. Mums draudot briesmas no Krievijas un Vācijas un tādēļ Ziemeļu federācija nepieciešami vajadzīga.
Saskaņā ar nesen iegūtiem materiāliem par latviešu stāvokli Sibīrijā nolemj iesniegt Sabiedrotiem notu par: 1) latviešu karaspēka organizēšanu un sūtīšanu uz Latviju un par 2) Latvijas pilsoņu tiesību nodrošināšanu.
K. Ozols ziņo, ka pēc majora Noble domām dažas Amerikas bankas varētu Latvijas valdībai naudu aizdot un šajā nolūkā gribētu stāties sakarā ar attiecīgām personām un iestādēm.
Meierovics atstāsta sarunu ar Čaikovski, Ziemeļkrievijas valdības priekšstāvi. Čaikovskis apsolījies darīt visu, lai Latvijas priekšstāvis Ikners varētu Latvijas pilsoņus organizēt un aizstāvēt viņu tiesības. Bez tam, Čaikovskis prasījis, kā Latvijas valdība skatīšoties uz to, ja Krievija gribētu sūtīt savu karaspēku caur Rīgu uz Iekškrieviju.
Meierovics ziņo, ka no leišiem saņemta vēstule, kurā viņi uzaicina uzsākt sarunas robežu nokārtošanas lietā. Sapulce pilnvaro A. Berga un Cielēna k[un]gus vest sarunas robežu lietā ar leišiem, baltkrieviem un igauņiem.
Rīt uz sapulci pie Gruzijas delegācijas tiek sūtīti Bergs un Cielēns.
Meierovics ceļ priekšā A. Tupiņā lūgumu – paaugstināt pabalstu “Revue Baltique” un aizmaksāt par tām telpām “Revue Baltique” slejās, kurās nodrukāti Latvijas delegācijas raksti pārāki par noteikto normu. Sapulce nolemj:
aizmaksāt 500 franku papildu pabalsta par rakstiem, kas ieņem telpas pārāk par normu – astoņas lappuses;
maksāt katru mēnesi 1500 fr[anku] pabalsta, pie kam, netiks maksātas nekādas summas. Tupiņa k[un]gs savu lūgumu motivē ar to, ka tipogrāfijās iespiešanas darbu cenas paaugstinājušās par 40–50%.
Meierovics ziņo, ka šimbrīžam kasē atrodas delegācijas naudas 13.653 fr[anki] (viens tūkstotis seši simti piecdesmit trīs franki).
Inženieris Vanaga k[un]gs Norvēģijā grib izdot memorandu par Latviju norvēģu valodā un lūdz viņam aizdot Latvijas karšu klišejas. Sapulce nolemj klišejas nosūtīt Vanaga k[un]gm.
Priekšsēdētājs
Sekretārs [paraksts]: J. Seskis
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
***
Džo ziņo, ka elektriskā masāža palīdz kājai, sveic Oļģerdu ar jauno amatu
Q. A. M.
4.7.19.
Mīļais Ogier,
Atvaino, ka nesaucu Tevi par Ekselenci, bet ministrs, kurš nupat mūs apciemoja Addisona dārzos, teica, ka Tu to nemīlot un dusmojoties, kad Tevi tā saucot.
Visā īsumā:
1. Apsveicinu Tevi ar jauno appointment.
2. Barkers saslimis, un stāvoklis tādā kārtā pagaidām izskaidrosies tikai pēc pāris dienām jeb nedēļas. Kāja diezgan laba, pateicoties elektr. masāžai.
3. Marg. laikam tomēr uz Baltiju nebrauks.
4. Es pieņēmu ministra priekšlikumus, bet teicu, ka atkarībā no veselības pēc kāda mēneša varētu būt Parīzē strādāt Tavā vietā (Tu tad ņemšot legācijas lietas rokās) un tad varbūt rudenī sekot viņa uzaicinājumam uz Baltiju.
Ar sveicienu,
Tavs J.
Pateicos par piesūtītiem diplom. materiāliem. Rakstīju V. B. (Bērziņ kdzei) par kādu mākslin. albumu. Tagad dzirdu, ka tas esot redzams te legācijā, tā kā viņai par to vairs nav jābēdā.
Grosvalds ziņo, ka ieradīsies ievērojamais franču dzejnieks Pauls Forts
"Grosvalds ziņo, ka rīt ieradīsies ievērojamais fr[anču] dzejnieks Paul Fort, lai dotu savu atsauksmi un aizrādījumus par Raiņa „Uguns un nakts” tulkojumu franču valodā."
[Domājams, ka pieminēto tulkojumu veikusi Lozannas universitātes žurnālistikas studente Natālija Robiņa,viņa ieinteresē par šo darbu franču žurnālistu Kamilu Mobēru, bet tikai 1922. – 1923. gadā – jau pēc jaunās, talantīgās tulkotājas nāves – Robiņas tulkotais un Mobēra literāri apstrādātais darbs tiek publicēts Parīzes žurnālā “La nouvelle Journée”.]
Protokols Nr.81
7. jūlijā pulksten 2.15 dienā.
Piedalās: J. Seskis, Cielēns, Bergs, Grosvalds, Ozols un Girgensons.
Cielēns ziņo, ka viņš sāks neoficiālas sarunas ar leišu priekšstāvi Naruševiču un ka rīt sāksies leišu–latviešu robežu komitejas sēdes, kuras bija ilgāku laiku pārtrauktas. Bergam un Cielēnam kā Latvijas priekšstāvjiem uz leišu–latviešu robežu komitejas sēdi dod brīvību rīkoties pēc apstākļiem, aizrādot, ka lietuvieši nav parakstījuši kopējo protestu notu pret Kolčaka atzīšanu kā Krievijas valdību un mūsu neatkarības neatzīšanu.
Bergs nolasa rezolūciju Pagaidu valdībai par nepieciešamu saskaņā ārlietu politikā starp delegāciju un Pagaidu valdību. Pārrunājot sīkāk pēdējās saturu, nolemj izdarīt mazu papildinājumu, pēc kam rezolūciju pieņem.
Grosvalds ziņo, ka Meierovics no Londonas ziņo, ka, lai gan viņš visus soļus ir spēris, tomēr neesot izredzes uz Latvijas valsts aizņēmuma tūlītēju realizēšanu.
Grosvalds ziņo, ka Meierovics raksta, ka nopietnu vērību jāgriež uz latviešu pilsoņu tiesību nodrošināšanu ziemeļu Krievijā. Nolemj iesniegt pēc attiecīgu materiālu saņemšanas attiecīgu notu.
Grosvalds nolasa vēstuli – rēķinu no “Argus de la Presse” par piesūtītiem avīžu izgriezumiem. Nolemj delegācijai turpmāk nepasūtīt šos izgriezumus, bet aizrādīt valdībai Rīgā, ka šādi izgriezumi nepieciešami Ārlietu ministrijas informācijai.
Grosvalds ziņo, ka rīt ieradīsies ievērojamais fr[anču] dzejnieks Paul Fort, lai dotu savu atsauksmi un aizrādījumus par Raiņa „Uguns un nakts” tulkojumu franču valodā.
Sakarā ar to, vai ir vēlams dot presei zināmu, ka amerikāņi Latvijai caur barības vielu atraušanu ved tādu politiku, ka jāizbeidz sadursme ar vācu karaspēkiem ziemeļu Vidzemē; nolemj nogaidīt, līdz kamēr delegācija būs no Latvijas valdības pietiekoši informēta.
Sapulci slēdz p[u]lkst[en] 3.15 dienā.
Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Seskis
Sekretāra [paraksts]: E. Girgensons
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
Margarēta jūtas iemīlējusies, priecājas, ka nav nosūtīta uz Liepāju
Margarēta jūtas iemīlējusies, priecājas, ka nav nosūtīta uz Liepāju, iekārtojas jaunajā istabiņā sūtniecībā un apciemo Džo, kad vien iespējams.
Margarēta Grosvalde #diary
7.7. 115, Park Road.
I have had an awfully exciting time – a feeling inside me as if I were in love: Sam wanted me to go to Libau as his secretary, and the people here objected. I would have loved to go, but when I thought it over well, I decided I ought to enjoy Joe, my greatest happiness, while he is in London. We left Addison Gardens to-day, and I am establishing myself in the top room – though I have been offered his Excellency’s own room.
Margarēta ir maķenīt aizvainota uz Oļģerdu
Margarēta ir maķenīt aizvainota uz Oļģerdu, kurš pārmet, ka nav atsūtījusi papirosus, ka neraksta par brāli Džo, kā arī vēl nopietnāk - Oļģerda domas par jau panākto vienošanos, ka Margarēta nedosies uz Liepāju līdzdarboties valdības lietās kā Meierovica sekretāre: “ Ir jau ļoti smuki, ka Tu būtu par mani uztraucies, bet Tev nevajadzēja man tādus motīvus pierakstīt un man tik šausmīgus sprediķus turēt – man stipri vien liekas, ka Ministram manis vajadzēja – un es drusku arī mēģināju domāt par lietas labu.”
Kam: Oļģerds Grosvalds
No: Margarēta Grosvalde
7.7.19
Mīļo Olgerd-
Es gan šoreiz stipri brīnījos par Tavu vēstuli – tikpat stipri kā Tu par to, ka es nepaguvu nopirkt papirosus. Tu gan laikam zini, ka man ir maz brīva laika – un ka sestdienā Londonā nekā nevar izdarīt. Bet es nemaz negribu sākt atvainoties, jo es esmu vienmēr mēģinājuse visu izdarīt, ko Tu no manis esi vēlējies, pat, ja Tu man par saņemšanu neesi ziņojis. Es arī ar Berg kundzi nesūtīju papirosus, tamdēļ, ka kungi atrunāja, nu nezinu, vaj izdosies sūtīt kaut ko ar Skarru, jo viņš, likās, negribēja labprā ņemt kaut ko līdz. Man ir ļoti žēl, ka esi bez cigaretem, bet es esmu darījuse, ko spēju.
Ļoti lūgtu Tevi man paziņot, vaj caur Ozolu saņēmi zābakus. Ja ne man, tad mazākais Joe’am, jo viņš Tev tos dāvina.
Temats Tavā vēstulē, par kuru es brīnījos, bija mana Liepājas braukšana. Tagad Tu caur manis rakstīto, Ministra diktēto vēstuli jau zināsi, ka es nebraucu. Visa šī lieta iznāca tik pārsteigta, ka es nemaz nepaspēju viņu pārdomāt. Mēs pēc pirmās vēstules saņemšanas sākam meklēt kandidātus, un tā kā starp kungiem neviena godīga neatradām, meklējam dāmu starpā. Tad tika nospriests, ka event. Lina varētu manu vietu izpildīt šeit, kamēr es brauktu līdz, kā valodas pratēja. Šis bija tikai priekšlikums, uz ko no Parīzes ilgi nenāca atbilde. Tad pienāca vienā dienā M.kunga telegrama un vēstule, lai pērkot biļeti G.jkdzei. Mēs visi izkritām kā no debesīm, un tad tikai sākām nopietni visu pārdomāt. Man jāsaka, ka būtu labprāt braukuse, jo nebija jau tur jāpaliek, un būtu daudz kas interesants bijis. Man ar patika domāt par Rīgu, un cik jauki es tur varētu būt uzstājusies kā Ministra sekretāre. Bet domas, kuras Tu man piešķiri, par visādiem noklenderējušiem subjektiem, man patiesi nopietni nav nākušas. Kad atbrauca Ministrs un mēs sākām visu apspriest, izrādījās, ka es nevaru aizbraukt, jo es esmu paldies Dievam, iestrādājusies un Legācijā diezgan nepieciešami vajadzīga. Mani kungi, sevišķi Kēmans, stipri protestēja. Bez tam nebija neviena, kas nāktu manā vietā, jo Lina tomēr brauks uz Zviedriju, kur papiņš viņu sagaida. Iemesls, kurš man tomēr lika saprast, ka labāk gribu te palikt, bija Joe. Nezin cik ilgi vēl viņš te būs – es labāk šo laiku izlietošu. Ir jau ļoti smuki, ka Tu būtu par mani uztraucies, bet Tev nevajadzēja man tādus motīvus pierakstīt un man tik šausmīgus sprediķus turēt – man stipri vien liekas, ka Ministram manis vajadzēja – un es drusku arī mēģināju domāt par lietas labu. Tagad brauks Fridenbergs.
2.
Otrais, kas mani apvainoja, bija, ka es Tev nerakstot par Joe. Es Tev esmu visu rakstījuse, ko es zinu, un domāju, ka no maniem nostāstiem Tu kaut ko sapratīsi. Citiem Tu stāstot, ka es Tev nekā nerakstot.
Tava kritika par Ozolu ir drusku skarba – es šinī laikā priecājos par katru cilvēku, kas pret mani ir laipnis. Dzīvi es sajūtu Ministra laipnību, kas mani pie lunch baro ar Vichy, un tikpat dzīvi esmu savā laikā sajutuse Ozola draudzību. Kamēr Tu man neko šausmīgāku par viņu nevarēsi stāstīt, es tomēr palikšu pie saviem uzskatiem. Cilvēks jau var dzīvot bez visa kā.
Mēs šodien atstājam savu māju. Es nemaz nezinu, kā manas dāmas ir galā tikušas, jo es viņas atstāju agri no rīta, un mums bija nepatikšanas ar īpašnieku. Lina un mamiņa ievelkas uz kādu laiku vienā Boarding House, un es esmu šeit šodien ievilkusēs savā istabā. Ministrs man ne tikai atvēlēja šeit dzīvot, bet pa piedāvāja savu istabu, kamēr viņš būšot projām. Ar braukšanu neiet tik labi – viņš netiks projām pirms piektdienas.
Un es beigšu – tu jau tā būsi dusmīgs par šo vēstuli un man sāp roka un jāiet vēl krāmēt savas nedaudzās mantas un jāizskaita nelielie kapitali.
Priecājos ļoti par Tavu amatu – es esmu lepna uz Tevi un zinu, ka Legacijā viss ies kā vajadzīgs.
Tevi sveicina
Margareta
p.s. Paldies par skaisto fotografiju.
