ĪSUMĀ:
- Ece raksta vēstuli Džo ne vairs no Londonas, bet no Parīzes
- Džo brālim Oļģerdam iesaka labāko bikšu šuvēju
- Latvija sadalīta daļās, un Ulmaņa kabinets paralizēts
- Džo brālim Oļģerdam sīki apraksta savu potītes vainu
- Piešķirt Rainim naudu un uzrīkot pateicības vakariņas amerikāņiem
- Dzīve šobrīd rādās diezgan košās krāsās
- Džo raksta mātei Marijai Grosvaldei par elektrisko masāžu
Ece raksta vēstuli Džo ne vairs no Londonas, bet no Parīzes
Parīzē, 17.VI.19.
Jaukais Joe,
mēs te Parīzē bijām tik lepni un priecīgi, ka pirmie dabūsim Jūs redzēt, bet tas prieks nu pagājis mums garām. Esmu tomēr ļoti priecīga, ka Jūs jau tik tuvu un ir iespējams Jums kādus vārdus aizrakstīt. Visiem mums ir gājis ļoti dažādi un raibi un Jūs gan būsat visvairāk ko pieredzējuši, nekā mēs daudzie citi. Bet priekš manis, tāda provinces bērna, viss pēdējais laiks ir gan bijis gandrīz var teikt drusku par raibu. Lai nu liktenis mani kā arī nav mētājis, tagad esmu tanī Parīzē, par kuru Jūs kādreiz man ar smaidiem ieminējāt. Tāpēc Jūs bieži tiekat še pieminēts, jo redz visas jaukas vietas, kur Joe kādreiz esot sēdējis un kur labi juties. Tikai delegācija mūs nomoca ar savām drudžainām idejām un darbiem, tā ka saulaino Parīzi gandrīz nemaz nedabonam redzēt, tik vakaros var nozagt dažas stundas un ar atplestu muti skatīties uz visiem brīnumiem. Man prāts bieži vien nesās Jums pastāstīt dažas skaistas muļķības, kas te Parīzē ir, jo tas jau priekš [Jums] nekas nav svešs. Bet neesmu Jūs tik ļoti ilgi redzējuse un nezinu, kāds Jūs esat pārmainījies. Varbūt palicis vecs un sirms, kā es esmu?
Lai gan Jums arvien ir bijuse saulaināka dvēsele, nekā citiem, un tas tik ātri nepazūd.
Man ir uz katru soli jānožēlo, ka neesmu mazākais trīs gadus ātrāk tikuse šurp, ko gan tad te nevar atrast, kad cilvēks ir jauns un iemīlējies! Bet esmu jau neizsakāmi laimīga, ka varu mazākais kā caur stiklu uz visu skatīties un priecāties.
Mēs visi šeit tomēr stipri ceram Jūs redzēt šeit. Veseļojaties labi drīz, mazākais tik tālu, ka varat braukt. Londona ir mīļa un jauka, bet saule te spīd siltāki un cilvēki drusku sirsnīgāki. Vēlu Jums visu, visu to labāko un atvainojat par briesmīgo rakstīšanu – daudz ļoti strādājam. Šodien dabūju vēstuli no Jūsu vecās paziņas Valentīnes. Viņa lūdza Jūs sveicināt, ja Jūs labi par viņu vēl atcerētos. Citas labas un sliktas ziņas par Rīgu Margarēta Jums pastāstīs.
Cheer up – un sirsnīgi Jūs sveicina vecā sieviete Ece
***
Džo brālim Oļģerdam iesaka labāko bikšu šuvēju
Q. A. A.
Millbank
18.6.19.
Mīļo brāli, liels paldies par Tavu garo vēstuli no 15.6.19. Varu pilnīgi iedomāties, cik Tu esi aizņemts – esmu šo lietu un tā saucamo “neatvietamību” pilnīgi izbaudījis Persijā un Kaukāzā – un tāpēc jo vairāk cienu Tavu garo sirsnīgo vēstuli. Un Tu nevari iedomāties, cik dziļi es kā „slimnieks”, un pēc pēdējo 3 mēnešu vientulības un gultas sajūtu visu to laipnību, ko Jūs man visi parādiet.
Lūdzu nemaz neatvainojies, raksti īsi, ja vēlies, un nedomā, ka es tādas lietas kā grāmatas, par kurām rakstīju, tiešām katrā ziņā vēlos – lieta tā, ka lazaretē vēstuļu rakstīšana ļoti patīkama laika pavadīšana un tad cilvēks saraksta daudz lieka, tīri aiz gara laika. Acumirklī ne par ko nevaru sūdzēties – esmu pilnīgi apgādāts un pat aizņemts, jo varu pēcpusdienās iziet un visādu darīšanu man te papilnam. Esmu vakar, piem., bijis Savoy’ā uz pusdienām un tēju ar savu pazīstamo, vecu, bet inteliģentu sievieti, kura man uzreizi atkal lika justies kā mājās šai raiba pūlī.
Šodien iešu ar Mamiņu uz krievu baletu un sestdien laikam aizbraukšu uz weekend pie viņām mājās.
Atbildēšu pēc rindas:
1. Liels paldies par Tavu rīcību ar franču speciālistu. Izzināšu, ja varēšu, vēl kādu vārdu, un nogaidīšu, ko tejienas vīrs teiks.
2. Tā kā Tev maz laika, neraksti pagaidām par pagātni – esmu jau no Margarētas un citiem šo to dzirdējis un daudz maz rekonstruējis to, kas noticis manā prombūtnē – lai cits paliek uz personīgu tikšanos.
3. Darbs legācijā atkarājas zināms no veselības. Interesanti, cik igi Jūs vēl paliksiet Parīzē? Kad būšu izveseļojies, dabūšu laikam “rekonvalescences atvaļinājumu” un mana ideja – to prasīt “uz Franciju”, kur tad varētu neoficiāli Tev palīdzēt. Mēģināšu vēl par šo sīkāk Tev dot ziņas.
4. Dienestu varu atstāt pats, bez jebkādas palīdzības. Ja pēdējā būtu vajadzīga, griestos atkal pie Jums.
Par grāmatām no Dieva puses nebēdājies, man te viss papilnam, un kā Tu pareizi teici, Michelam ir tas, kas man vajadzīgs.
5. Pincemin ir gentlemans. Bet ja Tu gribi labas bikses, eji labāk pie Samuelson & Son, Rue Cambon, par kuru Tev rakstīju.
6. Mans vēstuļu zieģelis ir tas, kar kuru karals Salomons aizzieģelēja nejauka Džinni vara pudelē.
7. Par mākslu pagaidām nebēdā.
Nosūtu pagaidām šo vēstuli, lai viņa ilgi te negulētu; drīz rakstīšu atkal.
Tavs Joe
***
Latvija sadalīta daļās un Ulmaņa kabinets paralizēts
Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols
Protokols Nr.71
19. jūnijā plkst. 3 pēc pusd[ienas].
Piedalās: Meierovics, Seskis, O. Grosvalds, A. Bergs, Cielēns un Ozols.
Prezidē: Meierovics.
Potokolē: Seskis.
1.) Meierovics ziņo, ka viņš un O. Grosvalds šodien bijuši no amerikāņiem uzaicināti uz lenču “Hotel Crillon”. Tur piedalījušies Morisons, Berle, Grīns, amerikāņu priekšstāvis Igaunijā un citi. Pēc kolonela Grīna attēlojuma stāvoklis Latvijā sekojošais: kapteinim Zemitānam Ziemeļlatvijā 5000, pulkvedim Balodim 4300 vīru; nacionālajam karaspēkam uz priekšu ejot, latv[iešu] strēlnieki pievienojas nacionālajai armijai; šo armiju sauc par „zaļo” un viņa kā nelegāla jeb kontrrevolucionāra zem lielinieku varas slēpjas mežos. Šīs zaļās armijas lielums nav zināms. Vāciešiem ir 8–10.000 landesvēra, no kura, augstākais, 4000 ir Latvijas piederīgie; šis landesvērs stāv vāciešu majora Fletscher`a rīcībā; kņazam Līvenam ir 2000 vīru liels pulks, kas sastāv no krieviem, atklātiem Kolčaka piekritējiem.
Latvija šimbrīžam sadalīta šādās daļās:
Kurzemē atrodas von der Goltz`a okupācijas spēki, un tādēļ Kurzeme atrodas pilnīgi vācu rokās. Vācu karaspēkam nav tiesības iet pāri demarkācijas līnijai, kura atdala Vidzemi no Kurzemes.
Rīgā un Vidzemē līdz Cēsīm rīkojas majors Fletcher`s, kura rīcībā atradās baltiešu landesvērs. Rīgā darbojās lielinieku iestādes zem vācu jeb Sabiedroto kontroles. Rīgā vāci ir absolūti valdnieki. Baltais terors pēc amerikāņu domām asiņaināks nekā sarkanais. Nostāsti par rīdzinieku koncentrēšanu Zaķu salā, kur tie mērdēti badā bez jebkāda pamata. Trūkums un bads Rīgā bijis liels, bet tas neatkarīgi no lieliniekiem. Lielinieki vispār, liekas, būt bijuši diezgan mēreni savā rīcībā.
Galvenais karaspēka pārzinis angļu ģenerālis Gough`s. Latviešiem pašiem sava galvenā štāba nav; ģenerālis Misiņš uzturas pie angļiem.
Rīta Vidzemē darbojas latviešu un igauņu karaspēks un turpina Latvijas iztīrīšanu no lieliniekiem. Tikai še vara atrodas vairāk jeb mazāk latviešu rokās.
Latgale vēl atrodas lielinieku varā.
Ulmaņa kabinets no 16. aprīļa paralizēts. Ulmanis atrodas Liepājā uz kuģa „Saratov”. Viņš gribējis doties uz ziemeļu Vidzemi, lai tur atjaunotu Latvijas likumīgās valdības darbību, bet Sabiedroto misijas viņu no tā atrunājušas, jo tā sākšoties jauna cīņa starp latviešiem un vāciem un viņš varot beigties tagad tikai ar vācu uzvaru.
Niedras kabinets darbojoties Rīgā, bet tikai nomināli, jo viņš neatbalstās ne uz latviešu tautas, bet uz baltiešu landesvēra spēkiem. Ārlietu ministrs esot fon Brimmers. Pēc amerikāņu domām Ulmanis esot spējīgs darbinieks, bet nepietiekoši tālredzīgs; viņa kabinetā bijuši darbinieki, kas nav rīkojušies latviešu tautas labā. Arī Niedra un Vankins esot nacionālisti, bet viņi neko nespējot darīt, jo neesot ne tautas uzticības, ne nacionāli domājoša spēka atspaida.
Latviešu tauta cenšoties pēc brīvības, bet, ja Krievijā būtu īsta demokrātija, tad viņa ietilpinātos Krievijas Federācijā.
No Sabiedroto misijām vistuvāk latviešu tautas simpātijām stāv angļi, kas savā laikā gan gribējuši palīdzēt Ulmaņa valdībai ar bruņotu spēku. Tam pretī uzstājoties Amerika un Francija. Cerēdams uz angļu atbalstu, Ulmanis esot bijis nesamierināms ar vāciem, resp[ektīvi], 16. aprīļa dumpja sarīkotājiem. Kriminālo noziedznieku amnestiju vāci neesot prasījuši.
Sabiedrotie tagad proponējot nodibināt koalīcijas ministriju , sastāvošu no 7 Ulmaņa kabineta vīriem, 1 konservatīva latvieša, trīs vāciešiem un viena krieva jeb ebreja. Šādu izeju diktējot tagadējo bruņoto spēku attiecības un reālpolitika. Esot tagad jāizvēlas starp lieliniecismu un ģermānismu, ja pēdējo propozīciju par koalīcijas ministrijas dibināšanu uzskatot par ģermānismu. Latviešu tagadējais karaspēks neesot pietiekošs ne Latvijas iztīrīšanai un aizsardzībai ne pret lieliniekiem, ne pret vāciešiem. Sabiedroto intervencijas bruņotiem spēkiem nebūšot un tādēļ šimbrīžam jāiet uz kompromisu ar baltiešiem. Šos uzskatus it sevišķi aizstāv amerikāņi, kas apgādā Latviju ar pārtiku un citām mantām. Mūsu zeme esot par daudz izpostīta un nevarot iztikt bez efektīva saimnieciska atbalsta no ārienes, un šo atbalstu var dot tikai Amerika. Koalīcijas kabinets būšot pārejas kabinets. Kreisā opozīcija neesot spējīga tagad ne valdīt, ne ievest zemē kārtību.
Piezīmes: protokolu nolasot, tiek aizrādīts, ka noteiktības dēļ jāpapildina, ka sarkanie latv[iešu] strēlnieki pievienojas latviešu nacionālajiem spēkiem un ka Rīgā darbojas lielinieku laikā darbojošās pārtikas izdalīšanas organizācijas.
Priekšsēdētājs [paraksts]: Z. A. Meierovics
Sekretārs [paraksts]: J. Seskis
***
Džo brālim Oļģerdam sīki apraksta savu potītes vainu
Q. A. M.
Millbank
20.6.19.
Mīļais Ogier, liels paldies par rūpēm un vēstuli ar ārsta padomu, kuru šorīt saņēmu. Labi, ka te vēstules tik ātri iet. Daktera diagnoze mani ļoti pārsteidz un atkal nogāž šaubu bezdibeņos. Esmu te vēl griezies pie viena, otra pēc padoma un domāju, ka apm. nedēļas laikā būšu galīgi nospriedis, ko darīt.
Ja Tu tiešām pats varētu aiziet pie daktera, tad būtu interesanti izskaidrot sekošos jautājumus:
1. Vai laiks spēlē lielu lomu? Vai būtu iespējams lietu atlikt uz 14 dienām jeb 1 mēnesi?
2. Vai lieta pastāvēs ķirurģiskā operācijā (ar griešanu) jeb iemežģīšanā (atspiešanā atpakaļ bez griešanas)? Vai būs iespējams kaulu, pēc atspiešanas, vietā noturēt?
3. Vai dotais ķirurgs garantē, ka kāja būs pilnīgi lietojama, jeb mazākais, ne sliktāka kā status quo?
4. Status quo pagaidām tāds: La cheville (vai tas pareizais vārds priekš angļu “ankle”?) [..] - fragments franču valodā
5. Katrā ziņā tūlīt jāprasa, cik maksās viss kopā – operācija un uzturs slimnīcā, cik pa 1 mēnesi.
Ja Tu uz šiem jautājumiem dabūtu atbildi, būtu kaut kas, pie kā varētu turēties. Žēl briesmīgi Tavu laiku aizņemt.
Zināms Tu pats zinu, ka vienmēr ar ārstiem vajadzīga maza doze skeptikas – franču ārsts zināms teiks – ah, les anglais, ils ne savent rien du tout – tāpat. Kā anglis saka – the French are no good at all.
Vienīgais zināms ir visur prasīt pēc padoma, un tad pašam orientēties. Ja būs vajadzīgs, atsvabināties varu tūlīt no kara klausības. Bet, ja vajadzētu, aizrādīšu uz to, ka Jūsu delegācija jau pēc manis prasījuse un vajadzības gadījumā telegrāfēšu Meierovicam, lai atkal pieprasa. Pagaidām lūdzu vairs par šo nerūpējies – jo domāju tāpat visu izdarīt.
Liels un sirsnīgs paldies Tev par visu, ko Tu priekš manis dari!
Rakstīšu atkal.
Tavs Joe
Lūdzu atraksti man, cik Tu priekš manis izdodi, jo man pagaidām naudas diezgan. Pielieku klāt X-staru fotogrāfiju, kas uzņemta 20. maijā.
***
Piešķirt Rainim naudu un uzrīkot pateicības vakariņas amerikāņiem
Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēdes protokols
Protokols Nr. 73
21. jūnijā pusdienā.
Piedalās: Meierovics, Seskis, O. Grosvalds, K. Ozols, Cielēns un A. Bergs.
Prezidē: Meierovics.
Protokolē: J. Seskis.
1) K. Ozols ziņo, ka viņam izdevies izdabūt no amerikāņiem līgumu, ka tie Latvijai piegādās dažādas preces apmērā par 4 miljoniem dolāru.
2) O. Grosvaldam uzdod stāties sakarā ar Dumergu, lai saskaņā ar delegācijas agrāko lēmumu drīzumā iznāktu klajā prof[esora] Dumerga brošūra par latviešiem.
3) Nolemj nosūtīt trīs tūkstošus (3000) franku uz Šveici Rainim saskaņā ar delegācijas agrāko lēmumu.
4) Saskaņā ar Amerikas latviešu vēlēšanos lūdz A. Berga k[un]gu sastādīt Amerikas latviešiem uzsaukumu par palīdzības sniegšanu un dāvanu vākšanu izpostītajai Latvijai.
5) Seskis ziņo, ka izdevējs Payot paņēmis Berga manuskriptu caurskatīšanai un pēc tam došot atbildi, vai varēšot uzņemties viņu laist klajā.
6) Seskis ziņo par sarunām ar kādu Pierr Gillet, kas stāv kādas sabiedrības priekšgalā, kurā uzņemas ierīkot Dancigas ostu Polijas vajadzībām. Šī finansistu sabiedrība interesējas par Latvijas ostām un viņu ierīkošanu plašākām vajadzībām nākotnē. Uzdod Seskim turpināt sarunas un iepazīstināt ar Gillet arī citus delegācijas locekļus.
7) Protokolēšanai ziņo, ka šajās dienās Latvijas delegācijā ieradušies ukraiņu Informācijas biroja vadītājs Savčenko, kurš uzaicina latviešus darboties, iesūtot dažādus rakstus ukraiņu dibinājamā rēvijā[i]. Savčenko priekšlikumu pieņem; tāpat delegācijā bija ieradies M[r]. Gaillard`s, grāmatas „L`Allemagne et le Baltikum” autors, kurš vāc materiālus kādai brošūrai pret Kolčaka atzīšanu.
8) Ozols ziņo, ka no amerikāņiem nosūtīta telegramma ar Hoover`a parakstu uz Ameriku, lai dabūtu atļauju, ka Amerikas latviešu savāktās mantas varētu tikt atsūtītas ar kuģiem uz Dancigu un tad uz Latviju.
9) Cielēns ziņo, ka sarunās ar baltkrieviem robežu lietā nolemts: a) vienoties par pagaidu robežas pieņemšanu, b) uzstādīt principus pie robežu galīgas izšķiršanas.
10) Delegācijas dienestā iestājies kā militarataché leitnants Ernsts Girgensona k[un]gs uz parastiem noteikumiem. Nolemj nodot Girgensona k[un]gam visus materiālus un darīšanas par latviešu zaldātiem.
11) Protokolēšanai ziņo, ka vakar delegācijā uz lūgumu bija ieradies uz vakariņām Sir`a Esme Hovarda sekretārs Carr`s.
12) Meierovics ziņo par sarunām ar igauņu ārlietu ministru Posku. Esot nodomāts uzaicināt ģenerāli Gough par Baltijas karaspēka virskomandieri; igauņu karaspēks, neskatoties uz gluži pretējām baumām, netikšot no Latvijas izsaukts. Dažas sīkas domstarpības ar Sabiedrotiem neizsaukšot ne uztura līdzekļu, ne kara materiāla apgādāšanas apturēšanu vai pārtraukšanu.
13) Cielēns ziņo, ka viņš vakar bijis franču Ārlietu ministrijā pie pulkveža Jambot. Tas izteicis gatavību koncentrēt visus latviešu kareivjus Verdenā, lai tik mēs ievāktu ziņas, kur izkaisītie latviešu kareivji atrodas.
14) Meierovics liek priekšā no Latvijas un Igaunijas delegāciju puses uzaicināt amerikāņu delegātus Baltijas jautājumā prof[esoru] Morisonu, pulkvedi Green`u, pulkvedi Tylor`u un citus – uz atvadīšanās dineju, kur viņiem izteiktu atzinību par viņu simpātijām pret Baltijas tautām. No Latvijas delegācijas puses tiek sūtīti Meierovics, O. Grosvalds un K. Ozols. Morisons Meierovicam ziņojis, ka vācieši Miera līgumu parakstīšot un tādēļ arī mūsu stāvoklis būšot daudz skaidrāks. Vāciešus no Latvijas izsaukšot. Arī Green`s domājot, ka mūsu stāvoklis tagad daudz labāks attiecībā pret vāciešiem; latviešiem mazāk vajadzīgs izlīgt. Delegācijai vajadzīgs palikt še līdz tam laikam, kad Baltijas jautājuma izšķiršanā būs pasludināts galīgs lēmums. Pēc tam arī varēšot dabūt de facto atzīšanu no Amerikas, Francijas un Itālijas.
Amerika neiejaukšoties Latvijas lietās un pret latviešu gribu Krievijas suverenitāti neuzspiedīšot.
Morisons domā, ka viņa izstāšanās no Miera delegācijas nenākšot mums par ļaunu, jo arī Amerikā viņš gribot aizstāvēt mūsu lietu, kā še viņš gribējis, it sevišķi izcelt Sabiedroto divdomīgo politiku un divējādos mērus un svarus. Pret Krievijas reakciju amerikāņi izturoties atraidoši. Prof[resors] Simpsons ļoti interesējoties par to, vai nevarētu sadabūt kādus materiālus par krievu reakcionāru darbību. Barons Meiendorfs bijis pie prof[esora] Simpsona un lūdzis, vai nevarētu iespaidot Meierovicu, lai viņš parakstītu kādu Meiendorfa sastādītu telegrammu, kas sūtāmu uz Latviju.
Priekšsēdētājs [paraksts]: Z. A. Meierovics
Sekretārs [paraksts]: J. Seskis
[i] Domāts ukraiņu izdevums jeb burtiski pārskats (franču val. revue)
***
Dzīve šobrīd rādās diezgan košās krāsās
Margarēt Grosvalde #diary
21.6.
I was simply unable to hear conversations regarding Murray any longer, and I sent him a flag, with a few neutral words. I received a letter and a button – brooch in return. Joe came home for the week-end to-day and took us to the Savoy for a coffee and a beautiful Hawaiian band.
***
Džo raksta mātei Marijai Grosvaldei par elektrisko masāžu
Q. A. M.
23.6.19
Mīļā Mammi, man šodien bij ļoti interesanta elektriska masāža pie viena vīra, kuru man ieteica mana pazīstamā. Viņš grib vēlreiz trešdien mēģināt, un tad viņš varēšot teikt, vai ir vērts turpināt vai ne.
Katrā ziņā tā ir lieliska lieta – katrs muskuls pats par sevi tiek kustināts, un mana kāja taisīja tādas kustības, kādas es no šīs vecās klaberkastes nekad nebūtu sagaidījis.
Laikam tas slavenais B. Ar tādā kārtā papriekš visu kāju izkustina un tad spiež atpakaļ. Par viņu šodien “Times”ā stāvēja notice, kura interesanta: Mr. W. M. Hughes, the Australian Prime Minister, consulted Mr. H. A. Barker on Saturday regarding a crippling complication of his right hand. Mr. Barker is considering advisability of performing a manipulative operation before Mr. Hughes returns to Australia.
Tātad viņš negriež!
Lūdzu Līnu pienākt pie manis, kad būs ziņas no viņa, un atnest 1 pāri labās brūnās kurpes (shoes – ne zābakus). Viņa var nākt katrā laikā un mani izsaukt, jeb no 2-5.
Visu labu!
Joe
(Vēstules malā slīpi) Thank you very much for the delightful weekend!
