- Brāļu sarakstē tiek risināti medicīnas jautājumi
- Margarēta priecājas par Džo, kā arī ar mazu ironiju vērtē savu un Oļģerda karjeras kāpumu
- Džo sūta praktiskām ziņām un jautājumiem pilnu vēstuli Oļģerdam uz Parīzi
- Parīzes miera konferences Latvijas delegācija nolemj Edvarta Virzas brošūru „Izpostītā Latvija” sūtīt tulkošanai franču valodā
- Džo aizved Margarēti uz britu džeza pionieru koncertu
Brāļu sarakstē tiek risināti medicīnas jautājumi
Brāļu sarakstē tiek risināti medicīnas jautājumi, ārsta meklējumi Oļģerdam un pieredzes stāsti no Džo: “Kad sākās runa par ārstiem, man vienmēr drebuļi pārskrien pa kauliem - cik no viņiem atkarājas! Pirmai lietai katrā pilsētā vajadzētu taisnības pēc būt izzināt tūlīt divus, trīs speciālistus un labu zobu ārstu - tikpat svarīgi, kā ēdiens un drēbes!”
No: Jāzeps Grosvalds
Kam: Oļģerds Grosvalds
15.7.19.
Q.A.M.
Mīļo Ogier,
nupat saņēmu Tavu vēstuli no 13-tā, kura mani ļoti apbēdināja, jo nezinu pie labākās gribas neviena cita, kā Dr.Blanc - nav bijis gadījuma pie cita iet, arī dzirdējis par citu neesmu.
Vienīgais ārsts, pie kura esmi bijis, ir Doyem, kurš pa to laiku nomiris. Viņu man ieteica labs pazīstams, pie kura varbūt Tu varētu rakstiski vai personīgi griezties (viņam daudz pazīstamu, viņš vecs Parīziets).
H.Siegler-Pascal
27, Rue Fbg St.Honore
Kad es biju 1917.gadā Parīzē, viņa nebij mājās, tagad viņš laikam būs. Varbūt vecais Meurge var padomu dot? Viņa adrese 16, Rue de Phalsbourg.
Kad sākās runa par ārstiem, man vienmēr drebuļi pārskrien pa kauliem - cik no viņiem atkarājas! Pirmai lietai katrā pilsētā vajadzētu taisnības pēc būt izzināt tūlīt divus, trīs speciālistus un labu zobu ārstu - tikpat svarīgi, kā ēdiens un drēbes!
Kad Ernests bij slims, viņš gāja kādā pilsētas hospitālī, bet esmu aizmirsis vārdu.
Jā, tātad šai lietā nevaru nekā līdzēt. Vai Tu negribi lai prasu Michelam - 'na bsjakij slučai' (krievu val. - katram gadījumam)
Dzirdu, ka Margarieta Tev jau rakstījuse, ka es braukšu uz Parīzi, laikam viņas pavadībā. Viņa Tev sīkāki rakstīs par vīzām. Esmu bijis atkal War Officā un 17tā galīgi varēsim teikt, kad izbeigšu savas darīšanas.
Steidzos vēstuli nosūtīt. Paldies par saņemto labo honorāru!
Tavs Jāzeps
Ceru, ka nav nekas sevišķs - Tu jau vienmēr par daudz baidies. Man reiz priekš 1 1/2 gada bij Parīzē viens ļoti aizdomīgs augons pie kājas, blakus zināmai vietai, kurš sacietēja, bet ādas slimību dakters (neatminos ne vārda, nedz adreses) tikai smējās un lieta izbeidzās.
Margarēta priecājas par Džo, kā arī ar mazu ironiju vērtē savu un Oļģerda karjeras kāpumu
Allaž gādīgā un sirsnīgā Margarēta priecājas, ka Džo mērķtiecīgi dara visu, lai tiktu uz Parīzi, kā arī ar mazu ironiju augstu vērtē savu un Oļģerda karjeras kāpumu: “Priecājos vienmēr, kad domāju par Tevi Tavā vietā – cik labi, ka Tev vairs nav jāraksta par zādzībām un ugunsgrēkiem “Jaunākās Ziņās” – tikpat labi, ka man nav jāmāca netīri bērni. Es gan mācu netīrus matrožus, bet tas tomēr labāki.”
No: Margarēta Grosvalde
Kam: Oļģerds Grosvalds
16.7.19.
Mīļo Olgertiņ,
Rakstu Tev vēlreiz, jo nezinu, vaj pirmā vēstule bija diezgan skaidra.
Joe ir cieši nospriedis braukt uz Parīzi, jo ar šejienes ārstiem nekā nevar izdarīt, un negribētos tomēr ticēt, ka viņa kāju nevar vairs izārstēt.
Viņš ir sācis spert vajadzīgos soļus, bet zināms, tas var vilkties ļoti ilgi, un viņš saka, ka pat nav izslēgts gadījums, ka viņu neatlaiž. Bet laikam gan nebūs komplikāciju. Tātad viņš brauktu, cik drīzi iespējams, un vizu jau varētu atsūtīt, ja var, diplomātisku. Es gribu braukt viņam līdz un lūdzu arī man izgādāt vizu. Angļu vizu priekš iebraukšanas Anglijā Tu laikam nevari dabūt Parīzē?
Ceru, ka Tu mani saproti, un ka Tev nebūs par daudz grūti visu šo izgādāt. Priecājos vienmēr, kad domāju par Tevi Tavā vietā – cik labi, ka Tev vairs nav jāraksta par zādzībām un ugunsgrēkiem Jaunākās Ziņās – tikpat labi, ka man nav jāmāca netīri bērni. Es gan mācu netīrus matrožus, bet tas tomēr labāki. Liekas, ka Tev, pēc Ministra nostāstiem, ir nepatikšanas ar vienu kungu – tas ir ļoti bēdīgi.
Atvaino manu rokrakstu – viņš nekad nav bijis skaists, bet tagad esmu tā pieraduse rakstīt uz mašīnas, kas rakstot ar spalvu roka jūtas nedroša.
Esi sveicināts no Margaretas.
Džo sūta praktiskām ziņām un jautājumiem pilnu vēstuli Oļģerdam uz Parīzi
Džo sūta praktiskām ziņām un jautājumiem pilnu vēstuli Oļģerdam uz Parīzi - kā braukt, kur palikt? Kā arī noraizējies par brāļa veselības problēmām, iesaka savu Parīzes ārstu!
No: Jāzeps Grosvalds
Kam: Oļģerds Grosvalds
17.7.19
Q.A.M. Millbank
Cher Ogier,
tagad lietas daudzmaz noskaidrojušās.
Šodien War Officeā dabūju zināt, ka varu aiziet, un tagad tikai vēl jābeidz ar lazaretu. Pirmdien jeb otrdien 21ā jeb 22ā es laikam to izbeigšu un tad būšu daudzmaz gatavs uz braukšanu. Zināms tagad atkarājas no vīzas, kuru gaidām no Parīzes. Ja viņa pienāk nākamās nedēļas sākumā, tad varu izbraukt ceturtdien jeb piektdien (24ā jeb 25tā). Bet tā kā laikam uz viņu būs ilgāk jāgaida, tad man liekas, ka braukšu 26tā (sestdien) jeb 27tā (svētdien), jo tad arī Margarietai iznāk vairāk laika - viņa ņem 3 dienas atvaļinājuma, un svētdiena tad būtu ceturtā diena.
Katrā ziņā izbraukšu pēc iespējas drīzi pēc vīzas saņemšanas, un Tev to telegrāfiski paziņošu.
Tagad ceļas jautājums, kur es un Margareta paliksim. Būtu labi, ja Tu mūs Parīzē varētu sagaidīt, un dot tūlīt padomu, ko darīt. Nepazīstu nemaz Camoens Avenue apkārtni, bet domāju, ka tur laikam būs kāda viesnīca tuvumā, kur varētu apmesties. Es, kad biju pēdējo reizi Parīzē, dzīvoju divās viesnīcās - Hotel des Champs Elysees un Hotel Balzac, kuras abas bija Rue Etoile's un samērā nedārgas. Varu iedomāties, ka tagad viss pārpildīts! Ja Tu vari dot kādu padomu - atraksti vēl - vēl jau ir laiks.
Visu citu, jautājumus par dakteriem utt. mēs jau uz vietas nokārtosim.
Domāju vēl vienmēr par Tavu pēdējo vēstuli un ļoti bēdājos, ka nevaru Tev palīdzēt. Vai man neprasūt tomēr Michelam? Varu viņam teikt, ka tas ir priekš laba Rīgas pazīstamā u.t.t?
Mamiņa un Līna rīt brauc uz Stokholmu, par Gēteborgu. Papiņš atrasta, ka domājot braukt uz Rīgu, par lietu stāvokli pārliecināties un tad atgriezties Stokholmā.
Es rīt ar Margareeti aizbraukšu uz weekend pie pazīstamiem - sestdienā te svētī mieru un viss būs slēgts.
Dzīvo pagaidām sveiks!
Tavs Jāzeps
Parīzes miera konferences Latvijas delegācija nolemj Edvarta Virzas brošūru „Izpostītā Latvija” sūtīt tulkošanai franču valodā
Parīzes miera konferences Latvijas delegācija nolemj, ka Edvarta Virzas brošūru „Izpostītā Latvija” sūtīs uz Londonu Jāzepam Grosvaldam tulkošanai franču valodā.
Protokols Nr.85
18. jūlijā p[u]lkst. 2.10 dienā.
Piedalās: J. Seskis, A.Bergs, O. Grosvalds un F. Cielēns.
1. Seskis ziņo, ka 16. jūlijā bija ieradies delegācijā igauņu delegācijas priekšsēdētājs – ārlietu ministrs Poska „atvadīties”, jo viņš brauca uz Igauniju. Poska, starp citu, teicis, ka viņš sarunājies ar franču ārlietu ministru Pičonu, kurš teicis, ka Igaunijas un Latvijas jautājums tikšot izšķirts galīgi Miera konferencē igauņiem un latviešiem labvēlīgā garā, proti, neatkarības atzīšana. Līdz šim Amerika esot bijusi pret pilnīgu patstāvību. Poska pēc tam runājis ar Loganu, pirmo Hovarda palīgu, kas teicis, ka tas esot pārpratums, kuru viņi būšot noskaidrot ar Pičonu.
2. Virzas brošūru „Izpostītā Latvija” tiek nolemts nosūtīt uz Londonu J. Grosvaldam tulkošanai franču valodā.
3. Puriņa manuskriptu „Kooperatīvais un komerciālais kredīts Latvijā” krievu valodā nolemj nosūtīt Puriņam, kā viņš to prasa, bet franču tulkojumu paturēt Parīzē.
4. Seskis ziņo, ka 16. jūlijā delegācijā bija ieradies G. Gaillard, pazīstamās grāmatas „Baltikum et l`Allemagne” autors, kurš sarakstījis jaunu brošūru „Panrussism et les peuples Allogènes”. Brošūra, pēc Seska atreferējuma, sarakstīta nekrieviem labvēlīgā garā, un viņš liek priekšā uzņemties brošūras izplatīšanu kopīgi ar citām jauno valstu delegācijām. Nolemj aprunāties ar igauņu delegāciju un tad spert attiecīgos soļus.
5. Seskis ziņo, ka Gillet iesūtījis rakstu Latvijas valdībai par dažādiem saimnieciskiem projektiem. Rakstu nolemj nosūtīt valdība.
6. Cielēns ziņo, ka augustā Lucernā Šveicē notikšot visu sociālistu konference, kurā starp citiem svarīgiem punktiem būšot Miera līguma pārspriešana un Krievijas jautājums. Kā Latvijas oficiālais reprezentants būšot uz šo konferenci Sēja no Cīrihes. Nolemj atvēlēt Sējam attiecīgu kredītu priekš izdevumu segšanas, kuri celtos pie konferences apmeklēšanas.
7. A. Bergs ziņo par leišu–latviešu robežu komitejas sēdi. Tur latviešu delegāti piekrituši pagaidām atdot Lietuvai Palangu, bet prasījuši pagaidām dot Mažeiķu staciju dzelzceļu un attiecīgu teritoriju. Šajā lietā iesniegts no latviešu delegātiem speciāls raksts.
8. A. Bergs ziņo, ka 17. jūlijā notikusi baltkrievu, ukraiņu un Latvijas delegāciju priekšstāvju sapulce, kura apspriedusi par Daugavas–Dņepras kanāla būvi. Tur nolemts griezties pie dažādām firmām ar jautājumiem, vai tās principā interesējas par šādu projektu.
9. Cielēns ziņo, ka Sibīrijas latvieši lūdz Latvijas ārlietu ministru un valdību, lai izgādātu, ka angļu valdība uzdotu saviem priekšstāvjiem Sibīrijā aizstāvēt latviešu pilsoņus Sibīrijā. Šajā nolūkā Sibīrijas Nacionālā Padome jau griezusies ar priekšlikumu pie angļu valdības. Seskis liek priekšā griezties pie Hovarda ar iepriekšēju apjautāšanos šajā lietā un tad spert attiecīgos soļus. To pieņem.
Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Seskis
Sekretārs [paraksts]: F. Cielēns
Piezīme pie protokola Nr.85. – izsvītrotam „staciju” un ierakstītam „dzelzceļu” ticēt.
Sekretārs [paraksts]: F. Cielēns
Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).
Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.
Džo aizved Margarēti uz britu džeza pionieru koncertu
Džo aizved Margarēti uz britu džeza pionieru koncertu, kā arī pavadījuši skaistu nedēļas nogali ārpus Londonas burzmas.
Margarēta Grosvalde #diary
21.7.
Joe took me to Pagani’s and the Southern Syncopated Orchestra, and we returned to-day from a week-end spent at Mrs. Le Butt’s cottage. I felt more at home there than I could have imagined; we were beautifully fed and here was lots of fun over Molly and the Colonel. She makes one feel happy, and I had not the slightest wish to come back to London where crowds have gathered for peace celebrations.
