#Grosvaldi1919. Džo beidzot atgriezies Eiropā!

1919. gada pirmā jūnija nedēļa ir dažādu notikumu pilna, taču neapšaubāmi galvenais un visās vēstulēs, dienasgrāmatās un sarunās dominējošais ir fakts (un prieks!) par to, ka Džo beidzot atgriezies Eiropā, lai gan ne tāda stāvoklī, kā bija cerēts, jo ar traumēto kāju joprojām labi nav. Džo raksta brālim gan no Marseļas, gan pēc pāris dienām jau no slimnīcas Londonā (kas atrodas pavisam blakus Teita galerijai…).

Mākslinieks jūtas ceļojuma nedaudz nogurdināts, pārdzīvo, ka nav īstas skaidrības par potītes stāvokli, kā arī par to, ka būtu gribējis atvest Oļģerdam kādas turku cigaretes, taču Konstantinopolē nav bijis iespējas nokāpt no kuģa. Margarēta šos un citus notikumus īsi fiksē savās dienasgrāmatas lappusēs, arī faktu, ka laimīga gadījuma rezultātā Džo slimnīcā varējis īsi apciemot arī tēvs, kuram jau tai pašā dienā bijis jādodas atpakaļ uz Stokholmu.

Protams, ka darbs aizvien turpinās arī Parīzē, Oļģerds ir tikpat aktīvs kā vienmēr, taču šķiet, ka kāda lūguma rezultātā viņam būs jāuzņemas arī viena jauna censoņa uzraudzīšana un “ieskološana” legācijas darbā.

ĪSUMĀ

  • Džo beidzot ir atgriezies Eiropā un raksta brālim no Marseļas
  • Margarētai dzīve kūsā un jādiskutē par pavisam nopietniem tematiem
  • Oļģerda Grosvalda atbalstu lūdz latviešu jurists un politiķis Juris Ķēmanis
  • Arī tēvam bijusi iespēja apciemot Džo slimnīcā, bet nu jau jādodas atpakaļ uz Stokholmu
  • Džo "kaleidoskopiskais" ceļojums noslēdzies
  • Džo joprojām uz kruķiem, ģimenes mīlēts un apciemots, bet Margarēta saka: “I look irritatingly English”
  • Margarēta raksta brālim Oļģerdam un informē par jaunumiem saistībā ar Džo ierašanos Londonā
  • Parīzes Miera konferencē 1919. gadā pārrunā jautājumu par latviešu tiesību netraucēti ar visu mantu atgriezties Latvijā
  • Džo joprojām uz kruķiem, ģimenes mīlēts un apciemots, bet Margarēta saka: “I look irritatingly English”

Džo beidzot atgriezies Eiropā un raksta brālim no Marseļas

Lieli prieki - Džo beidzot atgriezies Eiropā un raksta vēstuli brālim no Marseļas, nožēlo, ka nevarēs satikties Parīzē, stāsta par neveiksmēm ar kāju, par ceļā redzēto, kā arī bēdājas, ka nav varējis Konstantinopolē nokāpt no kuģa un nopirkt dāvanā turku papirosus

Marseille

2.6.19

Dear Ogier,

diemžēl nebij iespējams agrāk telegrafēt un vēstule nebūtu gājuse ātrāk nekā es pats. Nevaru Tevi satikt Parīzē, jo esmu vēl pacients un kā tāds saistīts ar veselu karavānu, kuru medicīniskās autoritātes militārā kārtībā ved no Batumas līdz South-hamptonai, pie kam nebrauksim caur Parīzi, bet līkumiem uz Chorbourg jeb Havre.

Mana kāja diemžēl izvērtusies par muļķīgu medicīnisku “pārskatīšanos” – izmežģīto kauli muļķis dakters atrada par vēlu, tā ka tagad tikai Anglijā pie laba speciālista izšķirsies, vai vēl vērts operēt jeb mežģīt, jeb labāk iet tāpat, ar kaulu nevietā. Pēdējais laikam tīri iespējams, tikai kāja būs drusku stīva. Tagad pagaidām kliboju ar spieķi, bez sāpēm. Braukšana kā pacientam ļoti ērta, lieliski komfortablā hospitāļa kuģī, ar ēdienu, apkalpošanu utt.

Kāpēc liktens visu šo tā ierīkojis, nezinu. Iedomājos, ka kritiens notika taisni divas dienas priekš aizbraukšanas uz Eiropu (no Tiflisas) – viss bij gatavs, papīri kabatā. Tā esmu zaudējis ļoti interesantu laiku Parīzē, ko ļoti nožēloju. Tagad zināms plānus nevaru taisīt, kamēr nav noskaidrojies kājas stāvoklis, bet ja tikai būs iespēja, zināms, vislabprātāk strādātu Parīzē, ne Londonā. Otrā varbūtība būtu vēl palikt kādu laiku karaļa dienestā, Londonā.

Saņēmu pa šo laiku vēstuli no Margarētas (Batumā), tā ka man ir Addison Square adrese. Sūtu mūsējiem telegrammu no šejienes. Naudas ziņā esmu uz kādu laiku nodrošināts, jo piekrājies prāvs skaits mēneša algu.

Esmu tagad "izceļojies” pa prātam – šis brauciens bij atkal interesants gabals ar Bosforu, Konstantinopoli, Saloniku un Olimpu, zilo Egejas jūru, Mesinas jūras šaurumiem (Scylla un Charybdis) un uguns vemjošo Stromboli naktī.

Tīrā Odiseja. Žēl, ka nevarēju Konstantinopolē izkāpt, un Tev atvest labas turku papiroses. Vispār nāku atpakaļ no antipodiem tukšām rokām, jo nespēju nekā iegādāties priekš kritiena. Būtu citādi Tev atvedis Persijas grīdsegu jeb zultana special Turkish blend cigaretes.

Pagaidām uz redzēšanos, old man, rakstīšu no Anglijas.

Tavs vecais Jazeps.

Neeji Parīzē pie Princemin 8 Guillemin (skrodera), jo esmu tur vēl kaut ko parādā. Tāpat 16, Rue Chappe nerādies!

 

Margarētai dzīve kūsā un jādiskutē par pavisam nopietniem tematiem

Margarēta Grosvalde #diary

03.06.

The Penywern people took me to the Ethical Church where politics were discussed. I took little Grisham to the Gaiety, and Bergs took me to the French Embassy. We went to Hampton Court – and I liked the houseboats and the tapestry – but that is a place one ought not to see without the right accessories. It is amusing to see this change in me – I am asked for the latest news and talk to Aurel seriously – and what did I care for the first German guns and the things happening to Latvia? Father has seen his friend Mr. Pusch, and mother received Devonshire cream from Mrs. Cox.

Oļģerda Grosvalda atbalstu lūdz latviešu jurists un politiķis Juris Ķēmanis

Juris Ķēmanis* raksta Oļģerdam Grosvaldam un vēršas pie viņa ar vairākiem nopietniem lūgumiem, galvenokārt saistībā ar dēla vēlmi strādāt Parīzē legācijā

4.IV.19.

[Saņ. 7.6.19.]

40. Finsbury Pavement, London, E.C. 2.

Augsti godāts Grosvalda kungs,

Attiecībā uz to grāmatu paku, kas Jums pienākuse uz manas sievas vārda, es būtu Jums pateicīgs, ja Jūs to atsūtītu uz šejienes legāciju vaj MA Bankas Londonas nodaļu, jo man vēl šinī mēnesī, rādās, iznāks braukšana uz Skandināviju un Latviju. Neņemat ļaunā, ka Jums diezgan bieži iznāk šo un to man tālāk sūtīt. Kad aizbrauks pie Jums mans dēls, tad jau visas tādas privātības Jums atkritīs, attiecībā uz mani un manas ģimenes locekļiem.

Mans dēls ir tā izilgojies tikt pie Jums uz delegāciju, ka viņš aizbrauks ar nākošo vilcienu pēc vīzas saņemšanas.

Esat, kā jau Jūs reiz lūdzu, viņam izlīdzīgs un pacietīgs. Viņš ir zēns ar labu gribu, bet ne caur darbu, ne caur sabiedrību nav pietiekoši sagatavots kotēties diplomātu aprindās. Strādāt viņš grib, arī spēj un to ārējo korektību un gludumu, - to, ceru, dos viņam noteiktas darba prasības un darba iekārta, kā arī Jūsu laipnie aizrādījumi ārpus tiem, ko dosat viņam ex-officio.

Es ļoti, ļoti esmu ieinteresēts par to, ka viņš delegācijā labi iestrādātos  un „ieskolotos” sabiedrības prasību ievērošanā. Tāpēc arī – gluži neparedzot – tik gara vēstule.

Lūdzu sveicināt Meijerovica kgu un Bērziņas kundzi, kā arī citus delegācijas kgus un saņemat Paši no manis vissirsnīgākos pavasara sveicienus.

Jūsu JĶemanis

*Juris Ķēmanis (1883 - 1937) - latviešu jurists un politiķis, bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920 - 1922), Nacionālās Apvienības pārstāvis.

Arī tēvam bijusi iespēja apciemot Džo slimnīcā, bet nu jau jādodas atpakaļ uz Stokholmu

Margarēta Grosvalde #diary

06.06.

Father left for Stockholm this morning – he had the joy of seeing Joe. I got a letter this morning and went to see him in hospital. [Millvale] My bitter feeling toward England will not improve if the bad treatment will show; as for the joy – I have no words for it. I went shopping for him and my men laughed at my happy face and bright eyes. Now I have my resolution to live up to.

 

Džo "kaleidoskopiskais" ceļojums noslēdzies

Džo “kaleidoskopiskais” ceļojums noslēdzies - viņš raksta Oļģerdam vēstuli no Londonas slimnīcas, min, ka 14 dienās redzējis 6 zemes – Kaukāzu, Turciju, Grieķiju, Itāliju, Franciju, un Angliju un ka  ļoti skaidri atklājusies katras zemes īpatnība. Bet jūtas noguris no ceļošanas, uzsverot “paldies – uz kādu laiku pietiks”

Queen Alexandra Military Hospital, Millbank, London S.W.

06.06.19

Dear Ogier, vakar pēcpusdienā, pēc 14 dienām ceļojuma te pienācu un tiku ievietots šai ļoti labā hospitālī, blakus Tate galerijai. Par kāju vēl neesmu skaidrībā, bet te katrā ziņā varēs viņu pareizi ārstēt. Labi, ka vakar pasteidzos mūsējiem vēstuli sūtīt, jo tēvs šorīt aizbrauca uz Stokholmu – viņš taisni vēl paspēja pēdējā stundā te piebraukt un mani uz pāris minūtēm redzēt.

Kāds viņš vecs un vājš palicis, pavisam satricinoši… Tad šodien pēcp. redzēju Margareti, kas ļoti braša un smuka jaunava. Viņa man pastāstīja interesantas lietas par pēdējā gada notikumiem, bet vēl paliek daudzums jautājumu, kurus ātrumā atstājām uz vēlāk – jo viņa bij tik laipna aizbraukt priekš manis uz pilsētu vajadzīgas lietas iegādāt – esmu pēc visām šīm klejošanām pa pasaules malām stipri noklīdis un jāekipējas no jauna.

Rakstīju Tev vēstuli no Marseille’s, vai Tu to saņēmi? Pēdējais ceļa gabals pa Franciju bij diezgan grūts, 50 stundas neērtā lazaretes vilcienā, un bēdīgi bij, ka bij jābrauc garām Parīzei – vilciens pazibēja garām kādai Versailles blakus stacijai! Diezgan nospiedoša arī bij nākamā streika nojauta un sarunas ar strādniekiem.

Interesants tāds kaleidoskopisks ceļojums – 14 dienās 6 zemes – Kaukāzs, Turcija, Grieķija, Itālija, Francija, Anglija – ļoti skaidri atklājās katras zemes īpatnība. Bet paldies – uz kādu laiku pietiks.

Kā jau teicu, neesmu vel paspējis visu izzināt par jautājumiem, kas mani interesē, latviešu valdības aparātu, Taviem nodomiem utt., bet redzu, ka visi pēc iespējas strādā. Meierovics liekas būt ļoti labs! Dažos jautājumos priekš manis vēl nevalda skaidrība, kā piem. Vankins* kā – kara ministrs. Bet par to visu vēl runāsim.

Ja Parīzē iznāk kāda jauna grāmata jeb žurnāls, atsūti pie reizes – tad daudz laika priekš tādām lietām. Varbūt Abel Hermant, André Gide jeb Valéry Larbaud  uzrakstījuši ko jaunu?

Interesanti būtu, ja Tu iepazītos ar kādu mākslas kritiķi jeb mākleru, jo man jāmēģina rudenī kaut ko izdarīt ar pāris Persijas zīmējumiem, zināms, blakus citām nodarbošanām. Es katrā ziņā labprāt nāktu uz Parīzi, ja izveseļojos un varu būt lietderīgs kādā nebūt amatā.

Pagaidām sveiks, veco brāli. Sveicini visus pazīstamus, netaisi pa daudz la nôce un raksti man uz lazaretes adresi – Lieut.** J.G.

Tavs Joe

*Teodors Vankins (1873 – 1947) – ārsts, politiķis, šahists. Kara ministrs Niedras valdbībā

**lieutenant (FR) - leitnants

 

Margarēta raksta brālim Oļģerdam un informē par jaunumiem saistībā ar Džo ierašanos Londonā

08.06.19.

Mīļais Olgerd,

Es gan oficieli un inoficieli esmu uz tevi dusmīga, bet manas ziņas tomēr tev ir jāpasaka.

Lieta tā, ka Joe ir atbraucis. Viņš pienācis Londonā 5.6. un mēs saņēmām ziņu 6.6. no rīta. Papiņam taisni tajā rītā vajadzēja izbraukt. Un viņš ļoti bēdājās, ka nedabūšot Joe redzēt. Viņam tomēr bija izdevies nobraukt pie Joe un kādu vārdu ar viņu pārrunāt.

Joe atrodas slimnīcā – Queen Alexandra’s Military Hospital Millbank*, blakus Tate Gallery. Izmežģītā kāja par kuru mums stāstīja Lt.Gurland izrādījusies tomēr par komplicētu lietu. Kuru Batoum’ā nav pareizi pratuši ārstēt. Viens kauls, kurš ir bijis “dislocated” par vēlu ievietots pareizā vietā, nu caur to ir iespējams, ka Joe paliks klibs.

Viņam gan visu ko solot – masāžu un ģimnastiku – nu mēs vizi zināms ceram – bet kas būs, nav zināms. 13. martā šī nelaime notikuse – tā tad viņš gandrīz trīs mēnešus nogulējis lazaretē. Mēs katru dienu drīkstam viņu apciemot starp 2-5. Es jau biju tur divas reizes. Lazarete ir ļoti glīta un kopšana laba un zināms bez maksas.

Bēdīgi ir redzēt Joe ar spieķi – bet es gan esmu bezgalīgi laimīga. Pret Parīzes braukšanu viņam nav nekas principā – bet pagaidām par to nevar runas būt. Joe nemaz netiek ārā laists no slimnīcas.

Tas bija tas, kas man lika tev rakstīt. Gara stāvoklis viņam ir labs kā vienmēr, un izskats arī.

Papiņš aizbraucis un es tikai ar bailēm domāju par to, ko viņi ar Zariņu izdarīs. Zariņš, piemēram, raksta man vēstuli – M.Grosvald Esquire. No viņiem visu ko var sagaidīt.

Tagad es beigšu. Man ar ir ļoti maz laika – jāraksta un jāizsūta briesmīgi garie ziņojumi, pie kam man vienmēr atliek laiks izmeklēt priekš Parīzes vienu no skaistākiem, par ko mani kungi ļoti smējās. Bet ka tev tik maz laika, tas ir ļoti bēdīgi. Lūdzu neglabā manas vēstules kā saldu ēdienu, un nesaki vairs ka tu mani mīli. Es nevienam nekā neticu.

Lūdzu visus parastā kārtā sveicināt – Ministri pazemīgi, Ozolu sevišķi sirsnīgi, un Eci un tevi parasti sirsnīgi.

Margareta

*Queen Alexandra's Military Hospital Millbank (QAMH) tika atvērts 1905. gada jūlijā, atradās pie Temzas upes, netālu no Teita galerijas.

Foto: courtesy of Alexandra Edwards (nee Rainey) from the collection of Warrant Officer K. Sumner RAMC, of RAMC College, Millbank

 

Parīzes Miera konferencē 1919. gadā pārrunā jautājumu par latviešu tiesību netraucēti ar visu mantu atgriezties Latvijā

 

Protokols Nr. 66

8. jūnijā plkst. 2.45 p[ēc] pusd[ienas].

Piedalās: Meierovics, Seskis, O. Grosvalds, Cielēns, K. Ozols un A. Bergs.

1)      Šodien no Londonas ieradās delegācijā A. Berga k[un]gs, kas piedalīsies delegācijas darbos uz parastiem noteikumiem.

2)      Meierovics nolasa Baltijas komisijā iesniedzamā raksta pirmo daļu (allocution)[i], kuru pieņem un pēc tam arī otru daļu – resolutivo[ii], kuru tāpat pēc sīkākiem pārgrozījumiem pieņem. Rezolutīva daļā sīkāki pārrunā jautājumu par latviešu tiesību netraucēti ar visu mantu atgriezties Latvijā un par Latvijas valdības tiesību kontrolēt un izšķirt par to Latvijā dzimušo pilsoņu uzņemšanu, kas atgriezās no Krievijas jeb citurienes. Latviešu kareivji, kas atrodas gūstā Vācijā, uz pirmo Latvijas valdības pieprasījumu jāsūta uz Latviju.

3)      Par delegātiem uz Baltijas komisijas sapulci izvēl Meierovicu, Seski un O. Grosvaldu.

4)      Meierovics atstāsta savu sarunu ar Igaunijas ārlietu ministru Posku. Igauņiem esot ap 50 000 karaspēka, no kuriem ap 30 000 frontē. Lieliniekiem ap 100 000. Lielinieku karaspēks labi organizēts un apgādāts, bet cīnīties negribot. Latviešiem ziemeļu frontē esot divi pulki, katrā ap 2000 cilvēku. Tīru no latviešiem sastāvošu pulku lielinieku armijā neesot. Latviešu lielinieki topot jo dienas par lielākiem nacionālistiem un varbūt zināmos apstākļos nekavētos pievienoties nacionāliem spēkiem. Uz dienvidiem no Cēsīm jau sastapušies igauņu un vācu pulki un ļoti iespējams, ka drīzumā radīšoties jauna fronte – pret vāciešiem.

5)      Seskis un Cielēns atstāsta par sapulci, kuru sasauca baltkrievi 6. jūnijā. Bijuši ieradušies: no Igaunijas Pīps, no leišiem Semaško. Baltkrievu delegācijas priekšsēdētājs aizrādījis uz briesmām, kas draud un drīzumā vēl lielākā mērā draudēs no lieliniekiem, kuri jau spējuši atspiest Kolčaku un drīzumā savus spēkus vērsīšot pret vakaru fronti. Tādēļ jāradot kopēja fronte un jākoncentrējot antiboļševiku armiju vadību vienās rokās. Igauņu priekšstāvis Pīps jo sevišķi pasvītro, ka vispirms vajadzīgs noskaidrot jautājumu, par ko cīnās un tik tad cīnīties. To prasot igauņu tauta un, iekams viņai nebūšot nodrošināta neatkarība, viņu armija uz priekšu neiešot. Leišu delegācija gan. Kondratoviča projektu vēl nemaz neesot apskatījuši, jo neesot domājusi, ka tas tuvāk pārrunājams. Latviešu delegāti aizrāda, ka cīnīties var tikai par nacionāliem ideāliem un uz savas teritorijas un ka cīņa pret lieliniecismu Krievijā nav latviešu mērķis.

Nolemj sazināties ar igauņiem un leišiem un ievākt tuvākas ziņas par baltkrievu pozīciju.

Nolemj rītvakar apskatīt tuvāk A. Berga k[un]ga brošūru, kurā viņš raksturo krievu un latviešu attiecības.

Priekšsēdētājs [paraksts]: Z. A. Meierovics

Sekretārs [paraksts]: J. Seskis

 

Latvijas delegācijas sēžu protokoli glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā 1313. fondā “Latvijas Ārlietu ministrija, 1917–1940” (2. apr. Delegācijas un komisijas, 31. lieta).

 

Publicēti – Latvijas Nacionālais arhīvs, žurnāla “Latvijas Arhīvi” pielikums, sērija “Vēstures avoti” – Latvija Parīzes Miera konferencē 1919. gadā. Delegācijas sēžu protokoli. / Rīga:, 2016., 383 lpp.

Oļģerds Grosvalds (1884–1962), Latvijas diplomāts, Latvijas delegācijas Parīzes Miera konferencē sekretārs, vēlāk Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Francijā vadītājs

[i] Uzruna, adrese

[ii] Atrisinājums (franču val. résolu)

 

Džo joprojām uz kruķiem, ģimenes mīlēts un apciemots, bet Margarēta saka: “I look irritatingly English”

Margarēta Grosvalde #diary

09.06.

We saw Romeo and Juliet staged very beautifully. I have been to see Joe, received beautiful beads, and met Gurland and Captain Braye. It is rather awful to see Joe on crutches – but I know he is pleased with the way we take it. Lina has made a jumper dress for me – I look irritatingly English.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt