#Grosvaldi 1919: Ministrs saka, ka mājās nedrīkstot nevienam stāstīt, kā Parīzē gājis

1919.gada maijs – dzīve it kā plūst bez ārēji skaļiem vai ārkārtējiem notikumiem – Margarēta turpina savu darbu Latvijas legācijā Londonā, Parīzes Miera konferencē aktīvu darbību izvērš proaktīvā un jauneklīgā Latvijas delegācija, kuras sastāvā ar degsmi strādā Oļģerds Grosvalds – liekas, viņš beidzot ir atradis sevi un savu vietu dzīvē… tomēr zemstrāvās jūtams saspringums un skaļi neizteikts satraukums: kas notiks ar nesen dzimušo Latvijas valsti (Liepājā noticis apvērsums jeb aprīļa pučs, Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība patvērusies uz kuģa “Saratov”, maijā izveidota provāciskā “Niedras valdība”) – vai neatkarību izdosies saglabāt un nostiprināt de jure? Kas notiek ar Grosvaldu ģimenes jaunāko dēlu Jāzepu Grosvaldu? Vai viņš atgriezīsies no Kaukāza sveiks un vesels? Un vēl – Margarētas Grosvaldes sirdī klusi, bet nepārprotami dzimst arī kādas romantiskas jūtas….

ĪSUMĀ:

  • Margarēta Grosvalde dienasgrāmatā piemin Uzvaras parādi Londonā
  • Parīzes Miera konferences protokols: Delegācija nolemj sastādīt memorandu par latviešu karaspēka organizēšanu Sibīrijā
  • Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 6. maijā
  • Parīzes Miera konferences protokols: Delegācija lūdz franču presi atbalstīt Latvijas neatkarības atzīšanai
  • Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 10. maijā: Saņemtas ziņas par Joe
  • Margarētas Grosvaldes vēstule Oļģerdam Grosvaldam: Ministrs jau saka, ka mājās nedrīkstot nevienam stāstīt, kā Parīzē gājis

Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 1. un 4. maijā

01.05.
I have had some days in bed and start work with much pleasure. The Needra plot at Libau is rather alarming.

04.05.
Ogier sends me note-paper and is pleased with the suit I chose at Pope and Bradley’s. We have people lodging in the empty rooms. The garden looks like a dream – I wish I could enjoy life without thinking why I ought to enjoy it. I watched the march of the colonials and they made me cry. I know what my impressions of England would be if one of the straight and handsome men cared for me.*


* Margarēta savā dienasgrāmatas ierakstā, visticamāk, piemin 3. maija Uzvaras parādi Londonā - Victory March. I Pasaules kara laikā Britu armijas sastāvā bija arī koloniju valstu pulki.

Parīzes Miera konferences protokols: Delegācija nolemj sastādīt memorandu par latviešu karaspēka organizēšanu Sibīrijā

Protokols Nr.53

Sēdē piedalās: Čakste, Meierovics, Seskis, Grosvalds, Grišāns un Cielēns. Sēde 5. maijā plkst. 2.45 pēc pusdienas; prezidē Čakste, protokolē Seskis.

1)    Meierovics ziņo, ka dažu darīšanu dēļ viņam jābrauc uz Londonu uz dažām dienām. Pie tādām steidzamām darīšanām pieder: a) Latvijas kuģu atrekvizēšanu no attiecīgām iestādēm – Latvijas vajadzībām; b) tuvāka aprunāšanās ar Somijas priekšstāvi Dr. Holsti par soļiem, kas sperami pret vāciešiem Latvijā; c) tuvākas pārrunas ar Fr. Grosvaldu, Latvijas sūtni Stokholmā; d) atjaunot dažu mazo valstu priekšstāvju kopējās apspriedes; e) dažas citas sīkākas darīšanas.
Sapulce šos motīvus atzīst par svarīgiem un akceptē Meierovica propozīciju.

2)    Delegācija nolemj, pamatojoties uz dokumentiem, līgumiem un ziņām, kuras Cielēns-Cinis atvedis no Sibīrijas, sastādīt memorandu par latviešu karaspēka organizēšanu Sibīrijā un viņa pārvešanu uz Latviju, lai viņu iesniegtu Sabiedrotām valstīm.
Priekšsēdētājs: Čakste
Sekretārs: Seskis

Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 6. maijā

I’ve enjoyed myself immensely at the cinema with Dr. Mežciem and Skujeneek – we had very good chocolate and there were scenes on the screen that made me make a happy and stupid face. Phillips has sent me the lovely photos – I wonder what made me look so pretty then? There is some trouble about Henri Limson who sent me chocolates and wants to take me to a theatre.

Parīzes Miera konferences protokols: Delegācija lūdz franču presi atbalstīt Latvijas neatkarības atzīšanu

Protokols Nr. 54
Sēde 8. maijā 1919. Parīzē. 
Sēdē piedalās: Čakste, Seskis, Grosvalds, Grišāns un Cielēns. 
Prezidē Čakste, protokolē Seskis.

1)    O. Grosvalds ziņo, ka viņš otrdien 6. maijā bijis pie Morisona (1) un ka tas ziņojis, ka Baltijas komisijā ievēlēti: no Anglijas Sir`s Esme Hovards, no Francijas Jules Noulens, no amerikāņu un itāļu puses vēl nav ievēlēti. Komisija sākšot darboties laikam jaunnedēļ. 

Morisons ziņojis par stāvokli Baltijā. Amerikāņu kolonels (2)  Green`s uzstājies pret ģenerāļa Misiņa apcietināšanu (3). Green`s uzstājies pret Niedres jeb citas ministrijas nodibināšanu, iekams neesot atsvabināti vecie ministri, tie tad arī tikšot atsvabināti, bet jaunā ministrija pastāvot tikai uz papīra. Esot domājams, ka pie stūres nākšot vecais kabinets, kurā ienākšot pāris liberāļu vāciešu.

Pēc Morisona nostāsta kā samierinātājs uzstājoties princis Līvens (4). Morisons gari atstāstījis, kā Līvens ieradies no frontes uz aeroplāna, kā viņš leģitimējies par bezpartejisku etc. Vispār redzams, ka viņš atstājis uz amerikāņiem lielu iespaidu. Kad O. Grosvalds izteicis šaubas par Līvena slepeniem nodomiem, tad tas Morisonu it kā apvainojis, jo Green`s nelikšoties apmānīties. Morisons uzslavējis latviešu zaldātu aukstasinību, kādēļ izbēgta nevajadzīga asins izliešana. Tāpat ļoti atzinīgi Morisons izteicies par pulkvedi Balodi. Tuvākas ziņas par princi Līvenu Morisons nav varējis pasniegt.

2)    Nolemj pieņemt Pondaven k[un]dzi tulkošanas darbiem delegācijā uz Miera konferences ilguma laiku, atstājot turpmāko sarunu vešanu O. Grosvalda k[un]gam un atļaujot viņas algošanai kredītu līdz 1000 fr[anku] mēnesī.

3)    Nolemj uz Tupiņa k[un]ga priekšlikumu pieņemt kā palīga spēku Bruyat j[aun]k[un]dzi, maksājot 150 fr[anku] mēnesī.

4)    Vakar, delegācijas uzaicinājumam paklausot, uz déjenuer (5) bija ieradušies žurnālisti: Hyacinthe Philouze, Lucien Van Costen (“L`Europe Nouvelle”); de Gallier (“Figaro”); Rènè Doumerque (“L`Information”); Gouttenoire de Teury (“L`Oeuvre”). O. Grosvalds īsiem vārdiem aizrādīja uz ielūguma mērķi stāties tuvākā sakarā ar franču sabiedrību un prese lai tā būtu palīdzīga Latvijas neatkarības atzīšanai, apgaismojot coup d`etat Liepājā. Uz to H. Philouze atbildēja, ka Francija vienmēr cīnījusies par brīvību un par to stāvot arī tagad, ja arī daļa no viņas diplomātiem gribot restaurēt lielo Krieviju. Demokrātiskā tauta koriģēšot Miera līguma pantus, kas nesaskan ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.

Priekšsēdētājs [paraksts]: J. Čakste
Sekretārs [paraksts]: J. Seskis

1 Morisons Semjuels Eliots (1887–1976), ASV delegācijas Parīzes Miera konferencē eksperts Baltijas un Somijas jautājumos, Baltijas komisijas loceklis, vēsturnieks.
2 Pulkvedis.
3 V.Grīns ziņojis uz Parīzi, ka atgriežoties no frontes Liepājā pēc 1919. gada 16. aprīļa apvērsuma, nepieļāva ģenerālā A. E. Misiņa un vēl četru latviešu karavīru un virsnieku arestēšanu dzelzceļa stacijā.
4 Līvens (Lieven) Anatols (1873–1973), kņazs, Krievijas impērijas armijas un Baltijas landesvēra virsnieks.
5 Brokastis (franču valodā)


Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata 10.maijā

His Excellency has come and started amusing us. As always we have too many engagements, if any. Lt. Gurland who has the eyes they all have, had tea here and talked about Joe. Then we gave dinner to Sam and were taken to hear Delylia in “As you were”. We joke with the doctor and enjoy sitting in a box. We had coffee at the Langham and were brought home duly. 

We complained of being uncomfortable during the first journey, and so he had his way and an arm round each of us. I have always enjoyed such things and it did make me want to lean back nicely. I wish I could imagine him among his family – but somehow I can’t, and the thought that he needs quite a different one won’t stop suggesting itself to me.

Margarētas Grosvaldes vēstule Oļģerdam Grosvaldam: Ministers jau saka, ka mājās nedrīkstot nevienam stāstīt kā Parīzē gājis

12.05.19.
Cher Ogier,
Es Tev gribeju šoreiz tikai uzrakstīt, ka man tik daudz darba, ka netieku pie rakstīšanas. Lineala priekš pastrīpošanas man gan nav klāt, jo es rakstu Undergroundā un tamdēļ lūdzu atvaino nelasāmo rokrakstu. Man pa dienu patiesi nebūs laika rakstīt.

Pateicos tev sirsnīgi par vēstuli un skaistiem lakatiņiem – lai Londona būtu diezgan skaista, tādas lietas kā Parīzē tomēr nav. Ka Tu glabāji vēstules kā saldu ēdienu, tas man traki patīk.

Mēs esam šinīs dienās daudz bijuši kopā ar ministru. Man viņš bez ūsām vēl labāki patīk nekā agrāk – tas laikam tavs darbs?

Ece liekas ļoti laimīga – viņas vēstulē gan nekā nemana no “vienkāršas mašīnrakstītājas” stāvokļa – viņa ļoti sajūsmināta par savu kungu svīti. Es viņai drīz rakstīšu – man negribas viņai teikt, cik labi Ķēmans pārcietis viņas aizbraukšanu, tas viņu sāpinātu.

Tātad vēlreiz stāstu to, ko Tu dzirdēsi no paša Ministra – ka viņš mūs ļoti laipni vedis ar taxi uz teātri un ar pie sevis viesnīcā. Mums tādi prieki tik reti atgadās, ka mēs viņus labāki baudām.

Šeit priekš kādas nedēļas pienāca priekš tevis īsa vēstule no viena Lient. W.Gurland, kas atbraucis no Caucasus un tev vēloties stāstīt par Joe. Es ar tavu atļauju vēstuli izlasījuse nu aicināju viņu pie mums uz tea. Viņš sestdienā atnāca un daudz stāstīja par Joe, ar kuru esot 16 mēnešus kopā bijis. Joe esot bijuse atļauja atbraukt, bet viņš Tifilisā ar zirgu gāzies un verrerkt kāju tā kā Gurlands viņu atstājis slimnīcā. Thomsons ejot atpakaļ uz Baku, ja viņš neņemšot Joe līdz, viņš dabūšot leave. Joe edot vesels bijis un tik resns palicis, ka nevarēšot viņu pazīt.

Tavs dakteris ļoti savāds – mēs esam gājuši iekš kino, pa starpu esam draugi un pa starpu strīdamies. Viņš atron, ka es izskatos kā Haufchen Ungluck!!!

Vaj Tu neaizrakstīsi Pope&Bradley par uzvalku? Kā tev patiks Papillon to es nezinu.

Mums iet labi – bet spriežot pēc visiem stāstiem ko dzird par Parīzi, Jums gan iet pavisam citādi. Ministers jau saka, ka mājās nedrīkstot nevienam stāstīt kā tur gājis. Nākamais braucējs būšot tu – tas ļoti jauki. Tad nāci vien tieši mājās.

Visu labu, sirsnīgas mutes no Margaretas.

P.S. Man lielas nepatikšanas ar Jūsu atlaisto biedri, kas man dāvina šokolādi un grib mani vest uz teātri. Nezinu, kā no viņa atkratīties. Viņš dusmojas briesmīgi, ka viņam nedod diplomātisko vizu.
M.

Margaretas vēstulēs pieminētais ministrs - ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt