Stāstus apkopojusi vēsturniece un bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma.
Sarunā ar Latvijas Radio Zaļuma pastāstīja, ka ēkā Miesnieku ielā 15 “bija augsti plaukti līdz griestiem un, lai tiktu pie grāmatām augšējos plauktos, darbiniekam vajadzēja tur kāpt kā alpīnistam, un pa vienam bija aizliegts strādāt, lai nenotiktu nelaime.”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 101. dzimšanas dienas centrālā aktivitāte būs īpaša velo ekskursija “Ceļš uz Gaismas pili”. Ekskursijā būs iespēja kopā ar pilsētvides pētnieku un gidu Mārtiņu Eņģeli apmeklēt 12 vēsturiskos LNB Rīgas namus un klausīties stāstus par šo ēku likteņiem, arhitektūru un iemītniekiem.
Mārtiņš Eņģelis ir pilsētvides pētnieks un tūrisma kritiķis, kurš šajā sezonā pievienojies LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotajam raidījumam “Ielas garumā”. Eņģeļa domas par pilsētām un to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, lasāmas šeit.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājvieta Miesnieku ielā 15
Namu Miesnieku ielā 15 Valsts bibliotēka īrēja laikposmā no 1961. līdz 1986. gadam. Ielas nosaukums radies 14. gadsimtā no pilsētas lopkautuves ielas galā. 19. gadsimtā iela tika saukta par Kītera ielu, vēlāk tā bija Lielā Miesnieku iela, bet tagadējo nosaukumu tā atguva 20. gadsimta 20. gados.
Ēku sāka būvēt 17. gadsimta beigās kā dzīvojamo namu, kas vēlāk pārveidots un ilgus gadus kalpojis kā noliktava.
Tā kā Valsts bibliotēka daļu krājuma jau bija spiesta glabāt kaudzēs un cīnījās par jaunām telpām, 60. gados Rīgas pilsētas izpildkomiteja noslēdza līgumu ar bibliotēku par kādreizējās Miesnieku ielas noliktavas telpu īri. Lai arī bibliotēka veica plašus remontdarbus, tās rīcībā bija nonākušas telpas bez apkures, ūdensvada un kanalizācijas.
Dažus gadus vēlāk šajā namā veica kapitālo remontu, kur neapkurināmā ēkā iekārtoja vienu apsildāmu darba istabu, bet otrajā un trešajā stāvā – grāmatu plauktus.
70. gadu beigās namā joprojām nebija apkures, tāpēc strādāt ar tur novietoto krājumu varēja tikai gada siltajos mēnešos. Šajā laikā ēkas telpās glabājās 200 000 sējumu. Būve bija absolūti nepiemērota tieši no krājuma glabāšanas un drošības viedokļa: apkures neesamība un nespēja nodrošināt telpu vēdināšanu veicināja augstu mitruma līmeni krātuvēs, kas izraisīja grāmatu pelēšanu un neatgriezenisku bojāeju; namā nevarēja nodrošināties pret grāmatu izlaupīšanu, jo jau vairākkārt caur jumta lūku, noplēšot jumta kārniņu segumu, bija ielauzušās nezināmas personas un nozagušas grāmatas.
Jāatzīmē, ka zagļu grupa vēlāk tika noskaidrota un notiesāta, bet zudumi krājumam bija tik lieli, ka vēl mūsdienās ik pa laikam bibliotēkai tiek piedāvātas grāmatas ar tā laika bibliotēkas spiedogiem.
Lai novērstu minētos trūkumus, telpās bija nepieciešams kapitālais remonts. Tomēr, lai to paveiktu, bija jāpārvieto krājums, taču alternatīvu brīvu telpu nebija.
Nelaimīgi atgadījumi šajā namā turpinājās. 80. gadu sākumā te izcēlās ugunsgrēks, ko, par laimi, izdevās ātri apdzēst. Tika konstatēts, ka namam stipri izdeguši bēniņi, bojātas koka konstrukcijas un kāpnes. Tā kā bibliotēka no telpām jau pakāpeniski bija sākusi izvākties, ugunī cietušajās vietās bibliotēkas inventārs vairs neatradās. Bibliotēkai tika noteikts pēc iespējas ātrāk demontēt tur esošos iebūvētos plauktus un paātrināt ēkas nodošanu Rīgas pilsētas izpildkomitejai.
Mūsdienās ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 2013. gadā ēku ansamblis rekonstrukcijas projektā ieguvis nosaukumu “Vilhelma nami”. Namu atjaunošanas rezultātā trīs Miesnieku ielas nami ir apvienoti vienā ēku kompleksā. Nams no kādreizējās noliktavas pārtapis par pievilcīgu dzīvojamo ēku.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturisko namu stāsti portālā LSM.lv:
Lai iepazītu arī pārējo namu pagātni, ''Spotify'' kanālā “Klausītava” un bibliotēkas mājaslapā pieejami audio ieraksti, kurus ieskaņojuši Gaismas pils darbinieki.
