Ostupe skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir otra augstākā PVN likme grāmatām – 12%, bet vidēji Eiropas Savienībā tā ir 7%. Savukārt e-grāmatām Latvijā ir 21% PVN likme, kas, grāmatizdevēju uzskatā, liedz pilnvērtīgi attīstīt šo tirgus segmentu.
Izdevēji ar akciju vēlas pievērst arī grāmatu pircēju uzmanību PVN jautājumam.
Ostupe atzīmēja, ka pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem likmes samazināšana nozīmētu, ka PVN iemaksas saruktu par 400 000 eiro, taču izdevēji prognozējuši, ka šī summa tik un tā nonāktu valsts budžetā citu nodokļu veidos, piemēram, caur valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) vai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
Grāmatizdevēji norādīja, ka 2008. gada beigās kopējā grāmatu tirāža bijusi 5 miljoni eksemplāru un izdevniecību kopējais apgrozījums bija ap 35 miljoniem, savukārt 2019. gadā nozarē bijis 20 līdz 22 miljonu eiro liels apgrozījums, savukārt tirāža bija 2,5 miljoni.
“Pēdējo mēnešu notikumi vēl vairāk ir ietekmējuši izdevējdarbību, būtiski krities jauno nosaukumu skaits un tirāžas, kas nozīmē mazāk grāmatu veikalos, mazāk iespēju tās iegādāties, kā arī samazinās to autoru un mākslinieku skaits, kuru darbi tiek publicēti. Izdevējiem ir mazāk līdzekļu, kurus ieguldīt jaunu projektu attīstīšanā, līdz ar to cieš ne tikai izdevēji, grāmatnīcas un autori, bet arī poligrāfijas nozare,” PVN likmes samazināšanu pamatoja Grāmatizdevēju asociācijā.
LGA uzskata, ka šis jautājums nav jāskata nekonkrētā nākotnē, bet gan nekavējoties, lai palīdzētu nozarei pārvarēt iepriekšējās un šīs ekonomiskās krīzes sekas. “Mēs aicinām politiķus vērtēt ne tikai finansiālos ieguvumus un zaudējumus, bet arī nozares ietekmi uz valsts attīstību. 5% PVN grāmatām nav fiskāls, bet gan nacionāls jautājums,” uzsvēra Grāmatizdevēju asociācija.
