Renāte Punka Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” iezīmē situāciju, kādā atrodas grāmatizdevēji: "Kopumā bažīgus dara situācija, ka pēc datiem, ko apkopo Latvijas Nacionālā bibliotēka un kas tuvākajās nedēļās tiks publiskoti, pagājušajā gadā ir ievērojami sarucis jauno nosaukumu skaits un to kopējā tirāža. Atkal. Šī līkne, kas diezgan strauji gāja uz leju pēdējās desmitgades sākumā, bija piebremzējusies. Izskatījās cerīgi, tāpēc ar Finanšu ministriju sākām aktīvāk risināt jautājumu par PVN likmes pārskatīšanu kā instrumentu nozares stabilizēšanai. Ja gribat dzirdēt, kāds ir bijis janvāris 2021. gadā, tad pēc LGA biedru iesniegtajiem datiem apgrozījuma kritums bijis 56%, jauno nosaukumu skaits ir krities par 76%, kopējā tirāža – apmēram par trešo daļu."
Šobrīd, kad grāmatnīcas atkal ir atvērtas, Punka bilst, ka
"bilde vairs tik gluži piķa melna nerādās, jo grāmatnīcu atvēršana liecina, ka tas īpatsvars un ietekme uz naudas plūsmu nozarē bija ļoti būtiska."
Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics stāsta, ka kopš 2008. gada krīzes uzņēmums uzsvaru licis uz eksportu, tāpēc negatīvās tendences, kas vērojamas vietējā nozarē, nebija pamanītas: “Janvāra vidū, kad grāmatu izdevēji cēla ļoti lielu trauksmi par to, ka ir slēgtas grāmatnīcas un ka sajūtas viņiem ir interesantas, mēs veicām tādu apkopojumu, lai saprastu, kā Latvijas grāmatizdevēji jūtas. Es biju ļoti pārsteigts par iegūtajiem rezultātiem. Mēs paņēmām Latvijas lielākos grāmatizdevējus un saskaitījām, kā viņi skatās uz janvāri – cik grāmatu janvārī mēs viņiem piegādāsim, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri. Redzējām, ka Latvijas grāmatizdevēji ir pasūtījuši grāmatas par 82% mazāk.”
Situācija vietējā nozarē ir satraucoša, bet pieprasījums no ārzemju izdevējiem esot tikai audzis. Matrevica saņemtie dati no Eiropas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas “Intergraf” to tikai apstiprina –
vairumā Rietumeiropas valstu 2020. gadā grāmatniecība ir pieaugusi.
Savukārt Renātes Punkas rīcībā ir Eiropas Grāmatizdevēju federācijas apkopotie apgrozījuma dati – arī tie uzrāda tendenci, ka gandrīz visās valstīs pagājušais gads noslēdzies ar plusa zīmi. Par Latviju informācija vēl tiek apkopota, bet ieskatu var sniegt LGA biedru iesūtītie dati par 2020. gadu:
apgrozījuma kritums pret iepriekšējo gadu nav bijis ļoti liels, bet jauno nosaukumu kopējā tirāža gan – tirgū ieplūda par 20% mazāk grāmatu.
"Tas liek runāt par gudrākiem, sapratīgākiem un visiem pieņemamiem atbalsta instrumentiem grāmatniecībai. [..] Citās valstīs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme grāmatniecībai ir iespējami zemākā,” stāsta Punka. Kā piemēru viņa min Vāciju, kur pagājušajā gadā PVN likme grāmatām uz laiku tika samazināta no 7% uz 5%. Praktiski visā Eiropā šī likme svārstās no 5 līdz 7%, izņemot Bulgāriju un Dāniju (kur ir pilnā PVN likme) un Latviju (kur PVN likme ir 12%).
Arī Māris Matrevics izceļ nepieciešamību samazināt Latvijas grāmatniecībai piemēroto likmi.
Mazpamazām ierosinājums iemanto arī politisko atbalstu no dažādām partijām. Savu atbalstu likmes samazinājumam izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits. LGA valdes priekšsēdētāja cer, ka PVN likmes samazinājumu varētu pieņemt līdz šī gada 1. jūlijam, kad spēkā stāsies izmaiņas autoratlīdzību izmaksās. Pašreiz notiek sarunas ar Kultūras ministriju.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma dēļ Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija un noteikti stingri ierobežojumi, tostarp tirdzniecības vietu darbam klātienē.
Ierobežojumi skāruši arī grāmatizdevējus un tirgotājus, kuri neslēpa, ka valdības īstenotā Covid-19 apkarošanas politika viņus izputina. Latvijas lielākā grāmatu izdevniecība “Zvaigzne ABC” iesniedza sūdzību Satversmes tiesā saistībā ar aizliegumu klātienē tirgot grāmatas.
Kopš 8. februāra grāmatu tirdzniecība klātienē atkal ir atļauta.
