Pēc 50 gadu pārtraukuma izdota jauna akadēmiskā grāmata ''Latviešu valodas gramatika''. Pie biezā sējuma dažādu projektu ietvaros teju desmit gadu garumā strādājuši 13 pētnieki. Jaunajā gramatikā esot daudz pārmaiņu morfoloģijā un sintaksē, kopš 50. un 60. gados laisti klajā divi sējumi. Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone norāda, ka pilnīgam gramatikas sējumam būtu jāiznāk vismaz reizi 25 gados.
''Latviešu valodas gramatika'' īpaši nepieciešama vidusskolās - gan skolēniem, gan skolotājiem. Taču, iespējams, šādai grāmatai jābūt vismaz tajās mājsaimniecībās, kur aug bērni un mācās runāt pareizā latviešu valodā. Jansone secina, ka līdz ar neatkarību un atmodu arī uzskati par valodu kļuva daudz brīvāki un mazāk uzmanības tika veltīts valodas normām.
„Varbūt arī līdz galam nav apjausta tā nozīme, ko tieši humanitārās zinātnes var dot sabiedrības attīstībai. Protams, tas nav materiālais labums, bet šīs ir tās garīgās vērtības, kas ir ļoti svarīgas. Diemžēl ļoti bieži ir nācies lasīt tīmekļa komentāros, ka daļai sabiedrības šīs garīgās vērtības vairs nav būtiskas, ka viņiem ir vienalga, kādā valodā runā un kas notiek viņu valstī, un kāda bijusi tās vēsture,” saka Jansone.
Jaunajā grāmata krietni papildināta fonētikas sadaļa salīdzinājumā ar iepriekšēju izdevumu, jo kopš pagājušā gadsimta vidus attīstījušās arī tehnoloģijas. Viens no šīs nodaļas autoriem valodnieks Juris Grigorjevs arī atzīst, ka grāmata ir profesionāla un sarežģīta.
„Ļoti maz cilvēku šo grāmatu izmantos kā lasāmvielu no vāka līdz vākam. Domāju, ka speciālisti vai arī interesenti meklēs atbildes uz noteiktiem jautājumiem. Piemēram, ja kādam būs jautājumi par fonētikas vai fonoloģijas, proti, par runas pusi, tad viņi attiecīgi skatīs šo nodaļu,” spriež Grigorjevs.
Fonētiskais raksturojums visām skaņām šoreiz ir dots pēc akustiskajiem mērījumiem, nevis noteikts tikai pēc dzirdes un citām eksperimentālām metodēm, kā iepriekš, par valodas skanisko pusi skaidro pētnieks:
„Cilvēks jau ir tāds ‘dzīvnieks’ jeb radījums, kas pieskaņojas videi un, ja mēs nonākam kādā apvidū, kur, piemēram, stipri valodu lauž, tad pēc kāda brīža mēs pamanām, ka arī paši sākam lauzt. Es domāju, ka pēdējos 20 gados mums nacionālā pašapziņa un vērtību skala ir kritusies, jo mēs neesam lepni par savu valodu. Tāpēc arī ir šī tieksme kaut ko patapināt no citām valodām, ne tikai vārdus, bet arī izrunu.”
Jauno biezo ''Latviešu valodas gramatikas'' grāmatu saņems visas Latvijas augstākās mācību iestādes, kā arī bibliotēkas Rīgā un reģionos. Interesenti grāmatu varēs iegādāties Latvijas Universitātē.
