«Gors» divos gados izkarojis vietu gan Rēzeknē, gan mākslinieku sirdīs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 3 mēnešiem.

Maija beigās ar Nacionālā simfoniskā orķestra Sezonas noslēguma koncertu savu otro dzimšanas dienu nosvinējusi Latgales vēstniecība “Gors”. Tā ir Rēzeknē esošā daudzfunkcionālā koncertzāle, kuru aizvadītajā gadā vien kultūras pasākumus apmeklējuši vairāk ka 150 000 apmeklētāji. Arī pašvaldības cerības finansiālā ziņā ir attaisnotas.

Pie Latgales vēstniecības “Gors” Rēzeknē pastaigas laikā sastaptās Katja un Žeņa stāsta, lai arī reti, tomēr koncertzāles rīkotos pasākumus un te pieejamo kinoteātri ir apmeklējušas. Atmiņā palicis Raimonda Paula koncerts.

Rēzeknietes ir apmierinātas ar līdzšinējo “Gora” kultūras piedāvājumu jo te viņu gaumei uzstājoties gan krievu estrādes zvaigznes, gan latviešu dziedātāju koncerti.

Ar koncertzāli kā ēku un šobrīd te sakārtoto vidi ir apmierināta arī pie “Gora” satiktā pensionāre Fedosja. Viņa pati pasākumus gan ne reizi nav apmeklējusi, tomēr atzinīgus vārdus dzirdējusi no saviem tuviniekiem.

Tā kā ir sākusies vasara un tūrisma laiks, Rēzekni no Ogres uz motocikliem atbraukuši apskatīt arī Valdis un Alvis, kas pagaidām novērtējuši koncertzāli no ārpuses un secinājuši ka Latvijā šobrīd līdzvērtīgas ēkas ar šādu arhitektonisko vērtību neesot.

“It kā divi gadi tikai pagāja, bet es personīgi nevaru uztvert Rēzekni vairs bez šī objekta,” par “Gora” divu gadu laikā sasniegto secina Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.

““Gors” ir māja ne tikai viesu māksliniekiem, bet arī ir vieta mūsu vietējiem kolektīviem. Ir koncerti, kurus pilnībā organizē mūsu vietējie kolektīvi. Mēs varam teikt, ka tā ir daļa no produkta ar zīmi “Ražots Rēzeknē”,” saka Bartaševičs.

Koncertzāle kas kā pirmā 2013.gadā uzsāka savu darbu Latvijas reģionālo koncertzāļu tīklā šobrīd pēc SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekles Diānas Zirniņas teiktā sākotnējos plānus uz ieceres ir realizējusi un turpina attīstīties. “Mana pārliecība ir tā, ka “Gors” ir piemērs tam, ka ir vērts investēt kultūrā un ka mēs esam ļoti pamatīgi iesildījuši ne tikai pilsētas bet arī reģiona ekonomiku kaut vai tūristu piesaistē,” uzsver Zirniņa.

Vidēji mēnesi “Gorā” notiek vismaz 10 ievērojami kultūras pasākumi. Līdz ar koncertzāles darbības sākumu, rēzeknieši var skatīties arī kino. Tur notiek arī semināri un dažādas izstādes. Pagājušajā gadā vien reģionālajā koncertzālē Rēzeknē kultūras pasākumus apmeklējuši vairāk kā 150 000 cilvēku.

“Šis pēdējais gads ir pagājis stabilitātes zīmē. Mēs zinām, kā mums jāstrādā. Pie mums brauc mākslinieki. Mums nav jādomā, kā piepildīt zāli no programmas no saturiskā viedokļa un arī apmeklētāju ziņā,” norāda Zirniņa.

“Pie mums brauc ne tikai no Latgales reģiona, kur, protams, ir mūsu primārie klausītāji un apmeklētāji, bet arī rīdzinieki, cēsinieki, jēkabpilieši, madonieši un nu jau ceļu uz koncertzāli sāk atrast arī lietuvieši,” lepojas Zirniņa.

“Gora” vadību konkurences ziņā nebiedē arī šobrīd jaunatklātā Cēsu koncertzāle un plānotā koncertzāle Liepājā. “Mēs esam tik dažādi un “Gors” ir tik pašpietiekams. Es domāju, ka ir labi, ka veidojas šie reģionālie centri,” norāda Zirniņa.

Ja pirmajā gadā Rēzeknes koncertzālei bijis izaicinājums māksliniekus atvilināt uzstāties no visai tālās galvaspilsētas, tad šobrīd mākslinieki uzstāšanos “Gorā” iekļaujot jau savās koncerttūrēs vai pat veido īpašus pirmatskaņojumus vai koncertprogrammas tieši šai koncertzālei. “Šī tendence sāk parādīties aizvien vairāk. Tas vairs nav neiespējami, ja kāds centrālais pasākums no Rīgas tiek pārnests uz reģionu,” uzsve.r koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine. ''Piemēram, šī gada novembrī ir plānots Latvijas radio kora jubilejas pasākums un centrālais pasākums ir plānots tieši “Gorā”,” pauž Rupaine.

Jau šobrīd Latgales vēstniecība “Gors” sadarbojas ar Latvijas nacionālo operu, kas nozīmē ka operas izrādes un balets Rēzeknē tiek izrādītas vismaz trīs izrādes gadā. Sadarbība notiekot arī ar Latvijas nacionālo teātri, Dailes teātri. “Savā tūrē mūs sāk iekļaut Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas producenti. Igauņi meklē ceļus pie mums. Tas ir mūsu jaunās stratēģijas mērķis iekļaut šos kaimiņu reģionus,” norāda Rupaine.

Kopumā “Gora” uzturēšana gadā pilsētai izmaksājot aptuveni 500 000 eiro. Valsts atbalsts ir aptuveni 100 000 eiro gadā.

Reģionālās koncertzāles pilnvērtīgai pastāvēšanai pilsētā ir nepieciešama jaunu viesnīcu būvniecība. Šajā ziņā kādi pavērsieni varētu būt nākamajā gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti