Par to intervijā Latvijas Radio pastāstīja Eiropas Kultūras mantojuma gada nacionālā koordinatore, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.
Mūrniece pauda, ka kultūras pieminekļu sargi vēlas mainīt pieeju, kā saglabā kultūras mantojumu, kā strādā kultūras mantojuma sargi, kā var meklēt jaunus ceļus attieksmē pret kultūras mantojumu.
Lai iekļautu kultūras mantojuma sarakstā nesen uzbūvētos objektus, ir jāmaina valdības noteikumi; izmaiņu projekts ir sagatavots, un inspekcija cer, ka to varētu pieņemt vēlāk pavasarī.
Mūrniece stāstīja, ka nereti pašas jaunākās vērtības ir visapdraudētākās, un jau ir gājuši bojā vai ir ļoti sliktā stāvoklī atsevišķi 20.gadsimta otrās puses objekti. Mums jāuzņemas atbildība arī par to, kas radīts nesen, jāizceļ tā vērtība, nodrošinot to aizsardzību nākotnei, uzsvēra Mūrniece.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija trešdien, 4. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīko Eiropas Kultūras mantojuma gada un mūsdienās radīto kultūrvēsturisko vērtību novērtēšanai veltīto pasākumu un arī plāno sākt diskusijas par iespēju iekļaut kultūras mantojuma pirmos trīs mūsdienu objektus.
Latvijas nacionālais Eiropas Kultūras mantojuma gada koordinators ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
2018. gads ir Eiropas Kultūras mantojuma gads, kad uzmanības centrā ir kultūras mantojums, tā daudzveidība un vērtības, gads, kad ikviens aicināts iesaistīties, lai kultūras mantojums ir labāk sargāts, novērtēts, saudzēts, lietots un izprasts, informēja inspekcija.
Kultūras mantojumam ir universāla vērtība - gan katram cilvēkam atsevišķi, gan kopienām un sabiedrībām. Ir svarīgi to saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums nav sastindzis muzeja eksponāts, tas attīstās, mijiedarbojoties ar mums, norāda VKPAI.