Ar svinībām divu dienu garumā pērn augusta beigās Latvijas Nacionālā bibliotēka atzīmēja savu 95.jubileju un vienlaikus oficiāli vēra durvis lasītājiem jaunajā un ilgi tapušajā Gaismas pilī. Tas bija sešus gadus pēc pirmā akmens ielikšanas arhitekta Gunāra Birkerta izlolotās ēkas pamatos.
Tagad kopš Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē beigām Nacionālā bibliotēka atgriezusies ierastajā režīmā. „Garlaicīgi nav bijis,” atskatoties uz bibliotēkas pirmo gadu Gaismas pilī, secina direktors Andris Vilks.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan ēkai, gan bibliotēkas darbiniekiem bijusi prezidentūra, kas tomēr līdzās grūtībām nesusi arī savus ieguvumus – pieredzi darbiniekiem, nozīmīgas konferences un plašu publicitāti.
„Esmu saticis cilvēkus ārvalstīs, kas neparasti daudz zina par bibliotēku, jo – kā kaut kas par Latviju, tā rāda bibliotēku. Prezidentūras laikā tā bija tāda faktiski bezmaksas reklāma bibliotēkai. Bibliotēkas tēlam tas ir nācis tikai par labu, sevišķi starptautiskā mērogā,” spriež LNB direktors.
Bibliotēkas apmeklētāju skaits kopš pārcelšanās uz Gaismas pili ir dubultojies; audzis arī pakalpojumu klāsts – no izglītojošām ekskursijām līdz koncertiem un izstādēm, kas bibliotēkas vērtības ļauj ieraudzīt no cita skatpunkta. Vilka sacītais raisa asociācijas, ka bibliotēka tagad izpletusi spārnus kā putns, kas ilgi sēdējis pārāk mazā būrītī. „Šī dzīvā komunikācija starp saturu, cilvēkiem un tiem, kas rada šo saturu, šeit ir ļoti aktivizēta un attīstīta, salīdzinot ar to, kā mums bija jāstrādā vecajā ēkā. Tas noteikti ir veiksmes stāsts. To parāda arī tas, ka apmeklējumu skaits ir pieaudzis vismaz divreiz. To mēs arī sagaidījām,” gandarīts ir Vilks.
Jauni apmeklētāji, ar kuriem Gaismas pils celšanas laikā nerēķinājās, ir arī skeitbordisti, kas iekārtojuši neoficiālu treniņvietu nama ārpusē. Gada laikā laukums jau nolietojies, un nāksies ieguldīt tā pārbūvē.
„Par šo problēmu esam informējuši gan Kultūras ministriju, gan ģenerāluzņēmēju un būvuzraudzību, un kopējiem spēkiem ir radies redzējums, ko tur darīt, kuras zonas vispār nedrīkstēs izmantot, kuras jāuzlabo, kādus materiālus būtu ieteicams izmantot. Šī koncepcija tiks noformulēta līdz galam un virzīta pasūtītājam lēmuma pieņemšanai,” skaidro LNB Saimniecības departamenta direktors Ivars Ķīsis.
Šis stāsts savā ziņā ilustrē situāciju ar Gaismas pils ēku kopumā – kā jau lielam objektam, gada laikā ir atklājusies virkne defektu un neapdomātu lietu. Daļa garantijas ietvaros jau novērsta, bet daudzi darbi vēl priekšā. Piemēram, līdz ziemai jāuzstāda arī trūkstošie sniega aizturētāji uz bibliotēkas jumta, lai uz leju slīdošais sniegs pie ieejas nekristu apmeklētājiem uz galvas. Par tiem iepriekš nebija padomāts.
Ķīsis gan mierina, ka neviens no atklātajiem defektiem neapdraud bibliotēkas darbu.
„Jebkurā gadījumā šādi lieli, sarežģīti objekti nevar būt bez defektiem, bez kļūdām, tā ir aksioma. Tāpēc nevar pateikt, ka viss būtu pabeigts, nevar, bet nav arī tā, ka būtu kaut kas ļoti kritisks.
Protams, ir daudz defektu, kas vēl nav izlaboti un par kuriem esam kontaktējušies ar Kultūras ministriju kā pasūtītāju un būvuzraugiem „Hill International”, kas ir atbildīgi par projekta kvalitāti. Tāpēc domāju, ka visdrīzākajā laikā taps redzējums, kā tikt galā ar nepadarītajiem darbiem, neizlabotajiem defektiem un arī tām lietām, kas nepamanītas radušās ekspluatācijas gaitā,” teic Ķīsis.
Ironiski, bet ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – joprojām nav vienošanās par to, kuram būtu jāmaksā par Gaismas pils apjomīgās fasādes pirmo mazgāšanu. Bibliotēka uzskata, ka tas kā pēdējais būvniecības solis būtu jāveic pasūtītājam, ministrija domā citādi. Tādēļ kopš uzcelšanas simboliskais „stikla kalns” spaini un lupatu tā arī nav redzējis. „Pēc aptuvenām aplēsēm tie ir 100 000 līdz 200 000 eiro,” fasādes mazgāšanas darbu izmaksas nosauc Ķīsis, piebilstot, ka par konkrētu summu varēs runāt tikai pēc iepirkuma. „Pašlaik vienošanās [ar ministriju par to, kuram jāmaksā] vēl nav, mums ir mazliet dažādi viedokļi. Vistuvākajā laikā tiksimies augstākajā vadības līmenī un šos jautājumus atrisināsim,” sola Saimniecības departamenta direktors.
Kamēr turpinās stīvēšanās par fasādes mazgāšanu, naudas un cilvēku trūkuma dēļ nav piepildījusies kāda cita iecere – par diennakts lasītavu, ko bibliotēka cerēja atklāt jaunajā ēkā. Tomēr Vilks redz, ka Gaismas pils ar plašo piedāvājumu, kas sniedzas pāri bibliotēkas pamatfunkcijām, kļūst par arvien iecienītāku laika pavadīšanas vietu. „Mēs zinām, cik daudz cilvēku svētdienās staigā pa moliem, gar veikalu skatlogiem. Neko jau nepērk, bet izstaigājas, kaut ko apēd… Un man liekas, ka bibliotēkā to var izdarīt nesalīdzināmi kvalitatīvāk. Var noskatīties kādu filmu, pasēdēt internetā, palasīt periodiku, apskatīt kādu izstādi… (..) Es nekaunos no apziņas, ka Nacionālā bibliotēka svētdienā nav tik noslogota ar pētniecības vai izglītības atbalstīšanu, bet ar to, ka cilvēki labi un kvalitatīvi pavada savu svētdienas brīvo laiku," pauž Vilks.
Savukārt sestdien Gaismas pils pirmo jubileju svinēs visas dienas garumā ar izstādēm, filmām, koncertu un personīgām konsultācijām pie Andra Vilka.
