Lielie burti virs Gaismas pils vēl skatāmi kopā ar strādniekiem, kas veic pēdējos ēkas apdares darbus, bet iekšpusē vīrus darbojamies vairs neredz - te gan vēl liekams parkets, par ko liecina sagatavotie materiāli.
Eskalators darbojas. Plaši gaiteņi, liela konferenču zāle, koncertzāle, kuru nolemts saukt Imanta Ziedoņa vārdā, veikali, kafejnīcas un restorāni pirmajā stāvā, tālāk lasītāju zona, kurā atradīsies 350 000 grāmatu, un katrs varēs pieiet pie plauktiem un izvēlēties sev vajadzīgo.
Paredzēts, ka uz jauno ēku bibliotēka no visām savām esošajām ēkām sāks pārcelties 2014.gada sākumā. Pārcelšanās ilgs līdz 2014.gada augustam, taču nevienu brīdi šajā pārcelšanās posmā netiks pārtraukta bibliotēkas pakalpojumu sniegšana.
Iecerēts, ka pirmos apmeklētājus LNB jaunā ēka varētu uzņemt jau 2014.gada janvārī.
Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks informē, ka būs arī vēl nebijuši pakalpojumi – multimediju centrs, Pasaku istaba bērniem, kā arī individuālās un grupu darba telpas un citas: „Stratēģisks virziens ir digitālās vides adaptācija, jāsasniedz cilvēki visur. Bibliotēka ir ne tikai fiziska telpa, bet arī interaktīva, ar piedāvājumiem, kuri iespējami tikai šeit.” Andris Vilks saka – jārada pozitīva bibliotēkas apmeklēšanas pieredze, lai cilvēkiem gribētos nākt vēl un vēl. Bibliotēkas apdzīvotība sāksies nākamgad.
„Eiropas galvaspilsētas kontekstā visi pasākumi bibliotēkā jau saplānoti – atklāšana janvāra vidū ar simbolisku grāmatu ķēdi – nodošanu no 6 ēkām. 4 miljoni grāmatu. 2015. gads – Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, šeit būs prezidentūras birojs, mēs gaismojam visā Eiropā!” priecājas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK).
Lai arī sākumā bibliotēkā būs atvērts tikai vestibils un, iespējams, nedarbosies vēl kafejnīcas un veikali, ar laiku arī nākamie bibliotēkas stāvi kļūs apmeklētājiem atvērti.
LNB jaunā ēka savā veidā saglabās arī piemiņu par Latvijas latu, jo grīdas mīkstajā segumā izmantoti dažādi toņi, kas atbilst papīra latu naudas zīmēm. Arhitekts Jānis Dripe informēja, ka visos darbos, cik vien iespējams, izmantoti Latvijā ražoti materiāli. Izcili kopā sader Latvijas bērzu koka sienu paneļi ar Kanādas kļavu, kas izmantota grīdā.
Jaunā bibliotēka būs daudz pieejamāka nekā līdzšinējās – 40 stundu vietā nedēļā tā strādās 72 stundas, bet uzziņu centrs - visu diennakti. Ēkas izmaksas varētu sasniegt 200 miljonus latu, bet tie vēl nav pēdējie aprēķini.
