Tāpat inspekcija nolēma, ka, līdzīgi kā LNB, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujama arī 2007. gadā pabeigtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna "Villa Guna" Jūrmalā un 2012. gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā.
Iesniegumu ar iniciatīvu veikt šādu atzinumu pagājušā gada novembrī VKPAI iesniedza LNB Atbalsta biedrība, un to parakstījuši visi bijušie atjaunotās Latvijas Republikas kultūras ministri.
LNB ēkas iekļaušana aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiek pamatota ar to, ka jau dažus gadus pēc atklāšanas tā kļuvusi par starptautiski atzītu kultūras centru un norišu vietu, kurā tiek rīkotas ne tikai visdažādāko nozaru konferences, mākslas notikumi, koncerti un izstādes, bet arī starptautiski nozīmīgas tikšanās. Tāpat iniciatīva tiek pamatota ar ēkas projektētāja Gunāra Birkerta atpazīstamību pasaulē un gūtajiem apbalvojumiem arhitektūras nozarē.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kultūras pieminekļa statusu iespējams piešķirt tikai tām ēkām, kas jau atbilst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu statusam. Līdz ar to VKPAI pagājušā gada novembrī izstrādājusi priekšlikumus šo noteikumu grozīšanai, lai kultūras pieminekļu sarakstā varētu iekļaut arī mūsdienās radītas kultūrvēsturiskās vērtības.
Dambis kā piemēru šādai praksei minēja Norvēģiju, kur Oslo opera par kultūras pieminekli tika atzīta divus gadus pēc tās pabeigšanas.
Sarunā ar Latvijas Radio Dambis uzsvēra: “Lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, atzīstot LNB ēkas vērtību kā atbilstīgu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam. Neliela kavēšanās būs galīgai jautājuma juridiskai noformēšanai, jo vēl procesā ir normatīvo aktu labojumi. Tie ir iesniegti un tiek analizēti, es ceru, ka tuvākā mēneša vai divu laikā tas notiks un pie šīs ēkas fasādes varēs pieskrūvēt pieminekļu aizsardzības zīmi.”
Viņš papildināja, ka statuss nozīmē arī zināmas ēkas saimnieka rūpes par objektu brīžos, kad ēka jātransformē vai jāuzlabo kādiem funkcionāliem mērķiem. Iekļaujot bibliotēku aizsargājamo pieminekļu sarakstā, eksperti arī sekos līdzi tam, lai procesā netiktu pārveidotas saglabājamās ēkas vērtības.
Savukārt LNB vadītājs Andris Vilks saka, ka šādu statusu ēkai neuztvertu kā slogu, bet gan kā godu:
“Mēs paši, bibliotēkas darbinieki, iekšēji bijām apņēmušies gādāt par to, lai šī ēka tiktu uzturēta tāda, kā to arhitekts pirmatnēji bija iecerējis, jo, būsim reāli, gadiem ritot, neizbēgami notiks kaut kādas izmaiņas. Šis statuss tāpēc ir svarīgs, lai tad, kad te kaut ko kāds grib rekonstruēt vai pārbūvēt, mēs to darām saskaņā ar šo status. Un tas būs jāievēro arī mūsu pēctečiem šajā ēkā."
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norit darbs pie grozījumiem likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas tiek gatavoti otrajam Saeimas lasījumam. Saskaņā ar šiem grozījumiem VKPAI vēlas mainīt nosaukumu uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un mazināt tās darbības birokrātisko slogu, nosakot, ka Rīgas domei ir pienākums izveidot un uzturēt atsevišķu pieminekļu aizsardzības institūciju. Pēc Dambja teiktā, šādu pašvaldību institūciju darbošanās novērojama citās Eiropas valstīs.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pauda pārliecību, ka VKPAI iecere grozīt likumu un Ministru kabineta noteikumus tiks realizēta līdz 12. Saeimas sasaukuma beigām.
Pašlaik Latvijas jaunākais kultūras piemineklis ir 1981. gadā pabeigtā Ikšķiles estrāde.
