Līdz šim ēkas nodošana atlikta vairākkārt. Sākotnēji to cerēja izdarīt līdz gada sākumam, bet jaunākais termiņš bija aprīļa vidus. Pēc Dripes teiktā, būvnieki pēdējās ugunsdzēsēju un bibliotēkas norādītās nepilnības līdz aprīļa vidum varētu būt novērsuši. Taču joprojām saskaņojumu nav devusi „Rīgas satiksme”, par spīti centieniem vienoties gan ar uzņēmuma, gan pilsētas vadību.
„Rīgas satiksme” uzstāj, ka jānomaina sabiedriskā transporta kontakttīklu vadu balsti pie Gaismas pils ēkas. Jānis Dripe uzskata, ka šādā veidā uzņēmums grib par valsts naudu sakārtot savu infrastruktūru: "„Rīgas satiksme”, sargājot savas intereses un mēģinot uzlabot savu infrastruktūru, nekautrīgi palūdza nomainīt Uzvaras bulvārī piecus kontakttīklu balsta stabus, kas nebija paredzēts šajā kārtā un nebija saistīts ar ēku. Tā ir nākamā kārta, kurai finansējums pagaidām vēl neapstiprinātajā 2015.gada budžetā ir plānots nākamgad. Mēs to pacietīgi skaidrojam „Rīgas satiksmes” un pilsētas vadībai un ceram, ka šim birokrātiskajam kuriozam, kur, kā es saprotu, fonā ir resoriskas intereses, pieliksim punktu. Tie tad arī būtu pamatjautājumi, lai līdz šī mēneša beigām tas vainagotos ar ēkas nodošanu ekspluatācijā."
Ēkas atklāšana joprojām tiek plānota 29.augustā, šo datumu neviens nav atcēlis, uzsver Dripe.
„Tā ir bibliotēkas 95 gadu jubileja un bibliotēkai tad ir jābūt pilnībā gatavai, apmēbelētai, aprīkotai un pilnai ar grāmatām. Šobrīd, to arī visi saskaņojošie dienesti saprot, un ir bijušas pārrunas arī ar ugunsdzēsības dienestu. Grāmatu krātuves ir pilnībā aprīkotas no visiem aspektiem, grāmatu pārcelšana jau ir sākusies," saka Dripe.
„Rīgas Satiksme” gan kategoriski nepiekrīt, ka būtu „nostājusies pozā” – balstu nomaiņa ir drošības jautājums, Latvijas Radio norādīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis. „Rīgas Satiksme” negrasoties saskaņot pagaidu stabus bez garantijas, ka tos tiešām nomainīs pret patstāvīgiem, un skaidrības, kad tas notiks.
„Jebkurš pagaidu objekts kādā brīdī ir jānomaina pret patstāvīgu. Arī šiem stabiem saskaņā ar projektu ir jābūt nomainītiem pret patstāvīgiem. Par to šobrīd arī ir stāsts, jo šī sadaļa pašlaik nav pabeigta. Tas varbūt nav tik daudz vizuālais defekts, lai gan šie stabi nav nemaz tik izskatīgi, cik tomēr tas ir drošības aspekts," skaidro Zaķis.
"Lai gan šie pagaidu stabi notur konstrukciju [sabiedriskā transporta vadu atsaites] un pašlaik nav jābažījas, ka tie varētu sabrukt, protams, pastāvīgajai konstrukcijai ir pilnīgi citas prasības, kas ir jāievēro un jāizpilda," saka Rīgas Satiksme” pārstāvis.
"Šobrīd lielākoties mēs runājam par to, kad šīs prasības varētu tikt izpildītas, kad tas varētu tikt nomainīts un kādā izpratnē. Kamēr šī vienošanās nav panākta, mēs nevaram dot savu akceptu tam, ka šie pagaidu stabi, vienkāršoti izsakoties, tiktu legalizēti.”
Atsevišķi jau aprīlī plānotie pasākumi Gaismas pilī pārcelti uz citām telpām. Dripe gan pieļauj, ka, piemēram, maija sākumā plānotā pirmās Ziedoņa balvas pasniegšana bibliotēkas jaunajā Imanta Ziedoņa vārdā nosauktajā zālē pie attiecīgas saskaņošanas tomēr varētu notikt.
Kā vēstīts iepriekš, tieši „Rīgas satiksmes” izvirzītā prasība nomainīt trolejbusu vadu turētājus aizkavējusi Gaismas pils atvēršanu. Kā atzinis LNB direktors Andris Vilks, tas pamatīgi apgrūtinot darbu plānošanu, tāpat arī ēkā nevar notikt iepriekš plānoti pasākumi.
Gaismas pils ir viens no apjomīgākajiem un tehnoloģiski sarežģītākajiem projektiem Latvijas vēsturē. 2008.gada aprīlī valsts aģentūra „Jaunie trīs brāļi” līgumu par LNB jaunās ēkas būvniecību noslēdza par 135,3 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, bet šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas pārsniegs 180 miljonus latu.
