Izstādē var iepazīties ar Stefenhāgenu arhīvu dokumentiem un viņa izdotajām grāmatām 150 gadu garumā. Visvairāk panākumus Stefenhāgens guva iespiežot grāmatas tieši latviešu valodā. Tādējādi viņam bijusi izcila nozīme 18. gadsimta latviešu izglītības veicināšanā.
Stefenhāgenu izdevniecība tika dibināta pirms 250 gadiem, 1769. gadā. Visas savas pastāvēšanas laikā Stefenhāgeni baudīja Kurzemes hercogistes un vēlāk arī Krievijas impērijas labvēlību.
Tika izdoti pieci līdz seši tūkstoši grāmatu dažādās valodās, bet
visvairāk panākumu Stefenhāgeni guva tieši ar grāmatām latviešu valodā, sekmējot apgaismības ideju un grāmatu kultūras izplatību starp latviešiem.
“Mums grūti iedomāties, kāda būtu latviešu literārā kultūra, mediju un komunikācijas vēsture bez Stefenhāgenu izdotajām grāmatām. Tas ir ne tikai darbs ar kultūru, bet arī uzņēmēja darbības veiksmes stāsts. Stefenhāgeni ļoti labi prata domāt par peļņu. Viņi faktiski bija vieni no pionieriem brīvā tirgus ievadīšanā Kurzemē 18. gadsimtā grāmatu izdošanā, līdz ar to mēs šajā izstādē mēģinām atklāt ne tikai grāmatniecības vēsturi, bet arī agrīno biznesa vēsturi Latvijā,” stāsta izstādes satura un teksta autors Pauls Daija.
Izstādes veidotāji mēģinājuši izsekot grāmatām visā apgāda pastāvēšanas 150 gadu garumā. Nozīmīgākās grāmatas saistās ar latviešu reliģisko literatūru un laicīgās literatūras pašiem pirmsākumiem. Stefenhāgena apgādā nāca klajā Stendera grāmatas un Kurzemes kalendāri. Tika izdota pirmā luga un pirmais romāns latviešu valodā, pirmais latviešu vispārīga satura žurnāls un pirmais latviešu laikraksts.
“Runājot par 19. gadsimta sākumu, tad tur latviešiem bija maz brīvu līdzekļu un grāmatas iegādāties bija tāds solis, kas prasīja lielu domāšanu, vai to var atļauties. Varēja atļauties saimnieki, bet ļoti reti kalpi un gājēji. Bet ap gadsimta miju jau bija diezgan daudz cilvēku, kuri varēja nopirkt grāmatas, ja to ļoti vēlējās,” atklāj izstādes satura un teksta autore Lilija Limane.
Stefenhāgenu spiestuve darbojās līdz 1919. gadam. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas ģimene emigrēja uz Vāciju, bet spiestuves telpās iekārtojās Jelgavas tipogrāfija. Otrā pasaules kara laikā šis nams sagruva un netika atjaunots.
Līdz mūsdienām liecības par izcilo grāmatizdevniecību ir saglabājušās vien grāmatās un dokumentos, ko izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā varēs skatīt līdz nākamā gada janvārim.
