Rīta Panorāma

Intervija ar Valdi Dombrovski

Rīta Panorāma

Nav skaidrs kā īstenot Eiropas prasības sociālajiem tīkliem

Ekspozīcija «Grāmata Latvijā»

Gadsimtiem glabātas grāmatas Gaismas pilī ļauj aptaustīt, sasmaržot un pat sagaršot

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 97.gadadienā pirmdien, 29.augustā, atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā”, kas vēsta par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā. Tajā grāmatas varēs aptaustīt, sasmaržot un pat sagaršot, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja ekspozīcijas vadītāja Inga Surgunte.

Ekspozīciju ir hronoloģisks aspekts par latviešu grāmatniecības attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ekspozīcija sastāv no trīs daļām ar nosaukumiem “Maņas”, “Vara” un “Gars”. Tās ir veltītas trīs dažādiem aspektiem, kas rodas cilvēku saskarē ar grāmatu.

“Maņas ir veltītas mūsu fiziskajai saskarei ar grāmatu, tāpēc apmeklētajam būs iespēja aptaustīt, sasmaržot, redzēt, arī sagaršot grāmatas. Vara saistīta ar to, ka grāmatu lasām vienatnē, taču tā ietekmē visu sabiedrību un valsti. Gars vēsta par garīgo un dvēselisko aspektu, par jaunu pasauli uz grāmatu,” pastāstīja Surgunte.

Sešas grāmatas pētnieku stāstos

Ekspozīcijā būs skatāmi vairāk nekā 100 grāmatu oriģināli no viduslaikiem līdz mūsdienām, taču par sešām īpašām grāmatām, katru no sava gadsimta, stāstīja grāmatu pētnieki:

Grāmatām ir nākotne

Ekspozīcijas ideja nemaz nav jauna, jo pastāvīgā ekspozīcija par latviešu grāmatniecības vēsturi bibliotēkā eksistē jau kopš 1964.gada, to veidojis Aleksejs Apīnis, pastāstīja LNB direktors Andris Vilks: “No vienas puses, ekspozīcija ir turpinājums, no otras puses, tā ir jauna ideja, iecere un izpildījums. Tas ir noslēdzošais LNB projekta realizācijas elements, un ar to mēs beidzam bibliotēkas radīšanas konceptu. Šajā konceptā ir jaunas lietas, te ir digitālās tehnoloģijas un jāliek uzsvars uz oriģināliem. Mēs pārliecinājāmies, ka tieši oriģinālu eksponēšana rada nepieciešamās izjūtas un katarsi.”

Līdz ar ekspozīcijas atklāšanu, notiks diskusija “Vai grāmatām ir nākotne?”. Vilks atzina, ka šobrīd pasaule dzīvo hibrīdlaikmetā, kad cilvēki izmanto gan iespiesto, gan digitālo tekstu un grāmatām aizvien ir nozīme: “Grāmatu skaits tomēr palielinās. Paredzamā nākotnē grāmatas aizvien būs, bet, ja mēs runājam par ļoti tālu termiņu, tad vienalga - iespiestās grāmatas mēs saglabāsim, un turpināsies šāda muzeja nepieciešamība. Šie artefakti aizvien būs svarīgi, un LNB arhīvā glabās visu, kas ir grāmatas veidā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt