Ekspozīciju ir hronoloģisks aspekts par latviešu grāmatniecības attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ekspozīcija sastāv no trīs daļām ar nosaukumiem “Maņas”, “Vara” un “Gars”. Tās ir veltītas trīs dažādiem aspektiem, kas rodas cilvēku saskarē ar grāmatu.
“Maņas ir veltītas mūsu fiziskajai saskarei ar grāmatu, tāpēc apmeklētajam būs iespēja aptaustīt, sasmaržot, redzēt, arī sagaršot grāmatas. Vara saistīta ar to, ka grāmatu lasām vienatnē, taču tā ietekmē visu sabiedrību un valsti. Gars vēsta par garīgo un dvēselisko aspektu, par jaunu pasauli uz grāmatu,” pastāstīja Surgunte.
Sešas grāmatas pētnieku stāstos
Ekspozīcijā būs skatāmi vairāk nekā 100 grāmatu oriģināli no viduslaikiem līdz mūsdienām, taču par sešām īpašām grāmatām, katru no sava gadsimta, stāstīja grāmatu pētnieki:
Grāmatām ir nākotne
Ekspozīcijas ideja nemaz nav jauna, jo pastāvīgā ekspozīcija par latviešu grāmatniecības vēsturi bibliotēkā eksistē jau kopš 1964.gada, to veidojis Aleksejs Apīnis, pastāstīja LNB direktors Andris Vilks: “No vienas puses, ekspozīcija ir turpinājums, no otras puses, tā ir jauna ideja, iecere un izpildījums. Tas ir noslēdzošais LNB projekta realizācijas elements, un ar to mēs beidzam bibliotēkas radīšanas konceptu. Šajā konceptā ir jaunas lietas, te ir digitālās tehnoloģijas un jāliek uzsvars uz oriģināliem. Mēs pārliecinājāmies, ka tieši oriģinālu eksponēšana rada nepieciešamās izjūtas un katarsi.”
Līdz ar ekspozīcijas atklāšanu, notiks diskusija “Vai grāmatām ir nākotne?”. Vilks atzina, ka šobrīd pasaule dzīvo hibrīdlaikmetā, kad cilvēki izmanto gan iespiesto, gan digitālo tekstu un grāmatām aizvien ir nozīme: “Grāmatu skaits tomēr palielinās. Paredzamā nākotnē grāmatas aizvien būs, bet, ja mēs runājam par ļoti tālu termiņu, tad vienalga - iespiestās grāmatas mēs saglabāsim, un turpināsies šāda muzeja nepieciešamība. Šie artefakti aizvien būs svarīgi, un LNB arhīvā glabās visu, kas ir grāmatas veidā.”
