"Bija 120 pieteikumi, protams, vēlāk pretendentu skaits bija mazāks – 109 pretendenti, jo viņi atkārtojās. Īpašs prieks ir par bloku – "Valoda. Literatūra. Publicistika", jo bija ļoti, ļoti daudz iesniegumu un bija ļoti spēcīgi pretendenti," stāsta Latgales vēstniecības "Gors" pasākumu producente Daira Lāce un apliecina, ka žūrija savu darbu ir jau paveikusi un tas nebūt nebija viegls. Žūrijas dalībnieku skaits šogad – 56. "Kas ir ļoti liels skaits, es nezinu, vai ir vēl kāda balva Latvijā, kur ir vēl tik liels žūrijas skaits. Sākotnēji tiek vērtēts pa blokiem. Ir žūrija katram blokam, 14 žūrijas pārstāvji ir tādi, kuri vērtēja divus vai visus trīs blokus, un tad pēc matemātiskām formulām tiek skaitļots un ņemts vērā, ka nevar vērtēt faktoru, jo daudzi žūrijas pārstāvji paši kaut ko ir veikuši," skaidro Lāce.
Viens no žūrijas pārstāvjiem, Dailes teātra muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods atzīst, ka pirmkārt, vērtējot pieteiktos pretendentus, esot prieks, ka aizvadītais gads latgaliešu kultūrā ir bijis daudzveidīgs ar spēcīgiem un kvalitatīviem notikumiem, žūrijas dalībnieku starpā neiztiekot arī bez diskusijām: "Ir svarīgi, kā tu tos akcentus saliec, jo vienam varbūt ir svarīgi, lai katrā projektā būtu dzirdama latgaliešu valoda. Šinī gadījumā es par sevi varu teikt, ka
man ir svarīgāka kvalitāte un tas, kādu rezonansi tas izraisa plašākā kultūrtelpā.
Jo bija tādi projekti, kuri, es uzskatu, ir iedīgļi jau starptautiskai Latgales atpazīstamībai, kur neizskan latgaliskais vārds, bet Latgale kā tāda tur izskan un ir klātesoša. Jā, strīdi mums bija, bet tie bija tādi radoši strīdi un bez tiem jau neiztikt, jo savādāk patiesība nevar dzimt."
"Mums ir vairāk jāpadomā, ko mēs katrs saprotam ar latgalisko kultūru un ko ar to domā. Ja mēs skatāmies uz vārdu kultūra, mēs to, manuprāt, nevaram ielikt valodas rāmīti,"
žūrijas pārstāve, latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv žurnāliste Laura Melne piekrīt, ka latgaliešu valoda nevar būt primārais, vērtējot latgaliešu kultūras notikumus. "Es, protams, būtu ļoti priecīga, ka latgaliskais iet kopā ar kvalitāti un ilgtspēju, kas, manuprāt, ir galvenie kritēriji, bet man negribētos, lai latgaliskais būtu virs kvalitātes. Man gribētos, lai tas ir vienlīdzīgs. Un man ir prieks, ka pamazām tas aizvien vairāk notiek."
To, ka latgaliešu kultūra kļūst arvien redzamāka arī Latvijas kontekstā, ir pamanījis arī Juris Vaivods: "Ja pat Latvijas Radioteātris pie sevis ieraksta brīnišķīgus Latgales literatūras lasījumus, kas tiešām ir ļoti kvalitatīvs gala produkts. Tad es teiktu, ka, jā, Latgales kultūra ir kļuvusi pamanāmāka. Arī tas, ka notiek sadarbība starp Latgales un [citiem] Latvijas mūziķiem. Piemēram, ''Latgaliešu reps'' ir iesaistījis cilvēkus no Jelgavas, zemgaliešus; vai Rotko centra organizētā slavenā keramiķa Pētera Martinsona biennāle, – tas ir pilnīgi starptautiskos ūdeņos pieteikts Latgales projekts."
Tie desmit laureāti, kuri iegūs Boņuka balvu, būs zināmi 5. martā. Balvas pasniegšanas ceremonija būs vērojama tiešraidē LTV1, un plānots, ka to būs iespēja apmeklēt arī klātienē. Pasākumu vadīs komiķis Jānis Skutelis. Savukārt jau nākamajā nedēļā tiks paziņots, kurš šogad saņems Boņuka balvu par mūža ieguldījumu.
