Lai arī Ziedoņa muzejs ir sezonāls, atvērts no maija līdz septembra beigām, cilvēki to aktīvi apmeklē arī nesezonas laikā, labprāt tur pakavējas un apstaigā āra teritoriju. Lai šīm pastaigām būtu vēl kāda pievienotā vērtība, muzeja darbiniekiem radās ideja speciāli izveidot kaut ko āra videi piemērotu un Ziedoņa būtībai atbilstošu. Tā arī radās brīvdabas izstāde "Fragmenti, kas palīdz dzīvot", kas ne tik pierastā veidā iepazīstina ar muzeja krājumu.
Muzeja vadītāja Rūta Šmite stāsta: "Imantam bija ļoti liela vēlme, lai mēs darbojamies muzejā radoši. Kaut kādā atkal citā, svaigā, līdz šim nebijušā veidā. Un jebkurā brīdī, kad mēs kaut ko darām, mums ir skaidrs, ka ir jāmeklē jaunas šķautnes. Tāpēc mēs sapratām, ka mums ir jāuzrunā mākslinieki no malas. Šajā gadījumā tas ir rakstnieks Jānis Joņevs un fotogrāfe Elīna Kursīte. Viņi atbrauca uz Murjāņiem, viņi pirms tam nebija bijuši muzejā, un mēs teicām – ejiet iekšā un atrodiet priekšmetus, kas jūs uzrunā, ko jūs tur ieraugāt un kā ieraugāt. Un tad Elīna uztaisīja bildes par šiem priekšmetiem, kā viņa tos ieraudzīja, un Jānis atkal uzrakstīja savas pārdomas."
Tā radās jaunas vizuālas un tekstuālas interpretācijas par Ziedoņa muzeja priekšmetiem, kas pārtapa 12 mākslas darbos, kas apskatāmi dažādās vietās Murjāņu mājas pagalmā. "Ir dzirnakmens, ir liela virpota koka ola, ir ļoti savdabīgs lācītis, apšūts ar pogām, ir koka māzers, kā Jānis Joņevs saka – Latvijas baroks, ir trīs gumijas krokodili, nedaudz mazāk kā metru gari, ir lielā Lielvārdes josta, ir paklāja pletne. Tās ir tās lietas, kas ir uzrunājušas mūsu piesaistītos māksliniekus, kuriem tad viņi ir piemeklējuši savus veidus, kā tos ieraudzīt."
Kad izstādei vajadzēja dot nosaukumu, šķita, ka vislabāk pavaicāt pašam Imantam Ziedonim, un atbildi viņš tiešām deva caur videofragmentu, kas atrodams arhīvā un kurā viņš tieši stāsta par Murjāņu mājas priekšmetiem:
"Daudz sadāvinātu lietu. Tāpēc šī pasaule, kurā es dzīvoju, ir tāda stipri eklektiska, sastellēta no tādiem fragmentiem. Bet tie ir tie fragmenti, kas te mūs uztur un palīdz mums dzīvot.
Aina uzdāvināja man šo milzīgo Lielvārdes jostas fragmentu. Es pat nezinu, vai otrs tāds Latvijā ir. Un kad te bija zagļi ielauzušies vairakkārt, viņi nebija aizskāruši to, jo viņiem tā nav vērtība. Nu, tiešām, kur viņi varētu likt Lielvārdes jostas tādu milzīgu fragmentu, jo otra tāda nav un to viegli atrast. Viegli viņus arī noķert. Varbūt viņi bija tik gudri un saprata to."
Tā arī izstāde tika nosaukta "Fragmenti, kas palīdz dzīvot". Pie katra izstādes darba ir pievienots arī kvadrātkods, ko noskenējot var uzzināt arī pētnieku radītos priekšmetu stāstus, kā tieši tie nonāca pie Imanta Ziedoņa. Tieši izstādes saistībā bijuši arī vairāki jaunatklājumi, piemēram, atšifrēts vismistiskākā muzeja priekšmeta noslēpums.
"Jānis Joņevs iznāk no mājas un saka – kas tas jums tāds par naglu suseklīti? Es saku – nav ne jausmas! Zvanu krājuma glabātājai, prasu. Viņa saka – nu, šis ir vismistiskākais priekšmets, kas mums ir, man nav ne jausmas, kas tas ir.
Mēs zinām, ka Imantam ir bijušas vienu brīdi stelles, viņa saka – nu, varbūt tas ir no tradicionālajiem aušanas, kaut kādiem sukāšanas priekšmetiem," skaidro Šmite. Gandrīz vai pēc detektīvtipa izmeklēšanas, kurā iesaistīta arī dzejnieka dzīvesbiedre Ausma Kantāne, beidzot
noskaidrojies, ka priekšmets ar asajiem zobiņiem ir Kenzan ziedu paliktnis, ko izmanto ikebanas ziedu kārtošanas mākslai un ko Imants Ziedonis pārvedis kā dāvinājumu no Japānas, kur viesojies kopā ar kori "Ave Sol".
Rūta Šmite atklāj: "No tāda viena maza priekšmeta izauga vesels stāsts, un kas ir visinteresantākais – Ausma saka – bet nekad Murjāņos nav stāvējis tas priekšmets! Un tajā brīdī neviļus nākas uzdot jautājumu – kas tā par zīmi? Vai, Imant, tu ar mums spēlējies un tu gribi mums atgādināt arī ko tādu? Tas tāds mistisks, aizraujošs process ir kopumā."
Jānis Joņevs darbu pie projekta raksturo kā "mēģinājumu ielūrēt kādā citā kaktā, tajā lielajā Ziedoņa universā ieraudzīt kaut kādu sīku, vēl neapskatītu kaktu".
Tikko vaļā vērtajā izstādē varam iepazīt 12 priekšmetu stāstus, bet cikls turpināsies un būs arī citu priekšmetu stāsti, ko interpretēs atkal citi mākslinieki, un potenciāls ciklam ir ļoti liels, jo muzeja krājumā ir kopumā ap 1500 priekšmetu.
Plānots, ka ciklu papildinās arī citi notikumi, it īpaši nākamgad, kad maijā Imantam Ziedonim apritēs 90. jubileja.
Rūta Šmite tikko sākusi darbu kā muzeja vadītāja, un par svarīgākajiem uzdevumiem viņa izvirzījusi savākt pēc iespējas bagātīgākas laikabiedru liecības par Imantu Ziedoni un piešķirt viņa muzejam aizvien svaigu elpu.
