Simtgadīgu koku ieskauta pagalma vidū stāv rakstnieka Raiņa bērnu dienu māja, kurā viņš pavadījis savus pirmos dzīves gadus.
Dunavas muižai piederošā Tadenava ir pirmā pusmuiža, ko 1863. gadā Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns nomā un uzņemas izveidot. Tadenavā viņš ierodas kopā ar sievu Dārtu un deviņus gadus veco Līzi, Raiņa vecāko māsu.
Pats Rainis jeb Žaniņš, kā saukts bērnībā, piedzimst neilgi pēc tam, 1865. gadā, nepilnu kilometru tālāk esošās Varslavānu mājas pirtiņā, kuras vietā tagad atrodas piemiņas akmens un Raiņa vecāku piemiņai pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados stādītā liepa un ozols.
Tikko izveidotajā pusmuižā ģimene pārceļas dzīvot pusgadu pēc mazā Žaniņa dzimšanas.
No koka lievenīša, caur kuru arī mēs tiekam ielaisti slēgtajā muzejā, redzamas pārējās saimniecības ēkas un pagalms. Galvenā ieeja arī pēc restaurācijas paliks šeit, taču ābeļdārza priekšā, kur atradušās parādes durvis, tiks izveidots lievenis un pieeja invalīdu ratiņiem.
Tadenavas pusmuižas dzīvojamā ēka celta uz nodedzinātas mājas pamatiem. Muzeju te atklāja 1959.gadā, bet vēl līdz 70.gadiem mājas kreiso daļu aizņēma Tadaines bibliotēka un pasts. Šajā daļā muzeja darbinieki vēlāk atraka pagrabu cerībā atrast manteļskursteni. Lai arī skurstenis toreiz netika atrasts, pēc restaurācijas arī pagrabu gaida pārmaiņām. Šeit vadītajās ekskursijās varēs iepazīt tā laika iespējamo pagraba iekārtojumu ar kartupeļiem, zaptes burkām un nedaudz bailīgāku pieredzi jaunākiem muzeja apmeklētājiem.
Saimnieku galā ir četras telpas: divas mazākas gala istabas un divas lielākas vidus telpas, atdalītas ar platu aili. Šobrīd tās ir atbrīvotas pamatīgai restaurācijai, kādas šeit nav bijis kopš ēkas celšanas.
Divu lielāko telpu sienas klāj rūtojums, ko atstājuši skaliņi un uz tiem vēlākos laikos liktais apmetums. Vēsturiski mājā bijušas neapmestas guļbaļķu sienas, un tādas tās tiks saglabātas arī pēc atjaunošanas.
Jaunais muzeja iekārtojums tiks veidots tāds, kā tas varēja izskatīties, Pliekšānu ģimenei šeit dzīvojot. Raiņa ģimenes priekšmeti Tadenavā nav saglabājušies, bet jaunajam muzeja iekārtojumam piemeklēs novadam un laikam atbilstošas mēbeles un priekšmetus, kurus apmeklētāji varēs paši iemēģināt, aptaustīt, izpētīt un sajusties, kā esot ciemos pie Žaniņa.
Pusmuižas dzīvojamā ēka un šķūnis, kas celti Krišjāņa Pliekšāna laikā, ir vienīgās memoriālās vēsturiskās lietas Raiņa muzeja Tadenavā apgādībā, tāpēc galvenais ir tieši šo ēku saglabāšana un restaurācija. Lai arī pārējās ēkas tiks labiekārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem, kā sola muzeja pārstāves, pusmuižas dzīvojamajā ēkā “21.gadsimtu iekšā nelaidīs”.
Pēc atjaunošanas muzejs tiks veidots dzīvs, aptaustāms un sajūtams, un kopā tas veidos stāstu par Pliekšānu ģimeni. Visvairāk jaunajā ekspozīcijā tiks domāts par mazākajiem apmeklētājiem. Tiem būs ļauts gan visu izstaigāt un iztaustīt pašiem, gan arī piedalīties spēlēs un dažādās aktivitātēs.
Lielākais ēku bieds ir ķirmji, kuri 150 gadus veco guļbūvi atzīst par sātīgu maltīti, un putni, kas savukārt iemīļojuši pašus ķirmjus un izcaurumojuši visu jumtu.
Bez šķūņa un dzīvojamās mājas tepat atrodas arī iepriekšējā gadsimta 20.gados celtā Dāboliņu jaunsaimniecības dzīvojamā ēka, neliela pirtiņa nokalnē meža malā un 60.gados celtais Tadaines mežniecības klubs. Atjaunota tiks gan pirtiņa, gan Dāboliņu māja, kas kļūs par muzeja apmeklējuma sākumu. Tajā atradīsies apmeklētāju centrs - darba stacija ar digitalizētu informāciju, izstādēm un pieejamiem izpētes materiāliem.
Šķūnis ir otra ēka, kura saglabājusies no Raiņa bērnības laika. Lai arī pašlaik tas ir avārijas stāvoklī, laika un dažādu kustoņu saēsts, šķūnis ir saglabājis savu autentiskumu.
Šobrīd sašķiebtais šķūnis no ārpuses tiks saglabāts sākotnējā izskatā, bet iekšpusē tiks paslēptas dažādas komunikācijas apmeklētāju ērtībai.
Pretī pusmuižas dzīvojamajai mājai atrodas Tadaines mežniecības klubs. Lai arī sākotnēji muzejs protestējis pret tā celtniecību, tomēr tagad darbinieki to pieņēmuši un tas organiski iekļāvies starp pārējām ēkām. Šeit joprojām notiek dažādi kultūras pasākumi, sarīkojumi un Dzejas dienas.
Tālākā nākotnē muzeja darbinieki Tadenavā cer izveidot staigājamas mācību dabas takas, kurās bērnus un jau izaugušos iepazīstināt ar apkaimes augiem.
Tadenavas burvība ir tās brīnišķīgā daba un miera pilnā noskaņa, kas jūtama pat tad, ja muzejs ir slēgts. Pēc atjaunošanas tas kļūs plašāks, daudzveidīgāks un bagātāks, ne vien augot priekšmetu un informācijas krājumam, bet spējot tiešām aizvest apmeklētājus uz vietu pirms 150 gadiem, kura atstājusi nedzēšamu iespaidu kāda dzejnieka personībā un atmiņās un latviešu literatūrā.
Muzejs atjaunošanai slēgts būs līdz nākamā gada pavasarim, taču muzeja darbinieces arī šajā laikā laipni aicina atbraukt uz Tadenavu, kuras raksturīgākie eksponāti ir lauku ainava, meži, senie koki un Raiņa saules pielietā bērnības zeme.
