Tieši pie Dubultu stacijas ielas malā atrodas zili cakots koka nams. Šo māju Aspazija iegādājās pēc Raiņa nāves un te arī pavadīja dzīves nogali. Lai arī šodien apkārtne krietni mainījusies, Aspazijas māja joprojām glabā atmiņas par rakstnieci – tā ir pilna sievišķīgu un kautrīgi noslēpušos sīkumu.
Ēka ir tipisks Jūrmalas 20.gs. sākuma koka arhitektūras piemineklis. Pēc divu gadu restaurācijas, kurā rakstnieces mājai un muzejam pievienoja blakus esošo kaimiņu vasarnīcu, Aspazijas māja durvis vēra pagājušā gada rudenī. Tā joprojām ir ļoti apmeklēta, tāpēc ekskursijas muzejs lūdz pieteikt iepriekš.
Plašajā viesistabā regulāri notiek pasākumi, koncerti, tiek spēlētas klavieres. Durvis telpas galā ved uz agrāko virtuvi un kalpones Anniņas istabu, kur tagad redzamas izstādes un atsegta restaurācijas laikā zem mājas atrastā pagraba slēptuve.
Apakšstāva dienvidu veranda ir saules pielieta. Tajā uz galda izkārtota smalka kafijas servīze. Šodien te bieži viesi ir jaunie pāri, kas kāzu dienā atbrauc nofotografēties senlaicīgajā interjerā.
Salons ir visgreznākā Aspazijas mājas istaba. Pēc rekonstrukcijas savu senāko krāšņumu atguvuši griestu rotājumi un podiņu krāsnis. Te redzami arī citi priekšmeti, ko savulaik skatījusi Aspazija – gan zilā vāze uz galda, gan gleznas un “Tresselt” klavieres.
Lai arī daudzas mēbeles piemeklētas no jauna, Aspazijas mājā saglabājies daudz memoriālo priekšmetu, piemēram, Billes Brasliņas izšūtās gleznas – “Lauztās priedes” un “Mazā, sirmā kumeliņā”. Mājā apskatāmi arī rakstnieces rokraksti un dzirdams pat Aspazijas balss ieraksts.
Augšstāvā atrodas Aspazijas kabinets. Autentisks ir aiz durvīm paslēpies grāmatu skapis un ap 1860. gadu darinātais sekretērs, ko Aspazijai uzdāvinājis Dailes teātra saimnieciskais vadītājs, vēlākais A/S Ķuze direktors Rūdolfs Veidemanis, liels Aspazijas dzejas mīļotājs. Uz galda redzama dzejnieces papīra prese ar Raiņa un Aspazijas portretiem.
Darbistaba tāpat kā pārējās telpas iekārtotas pēc iespējas līdzīgi Aspazijas laikam: tādas pašas riekstkoka mēbeles un atsauces uz senās Grieķijas kultūru un rakstniecēm.
Aspazijas guļamistaba ir viena no siltākajām vietām mājā, ko savulaik piesildīja krāsniņa nelielās telpas stūrī. Aukstos rītos Aspazija rakstījusi šeit. Pašlaik muzejs vēl meklē atbilstošu gultu ekspozīcijai.
Guļamistabas vienā pusē atrodas mazgājamais galdiņš, bet otrā – skaistumkopšanas stūrītis ar pūderi, smaržām un senlaiku lokšķērēm, ko uzkarsēja oglēs.
Dienvidu veranda bijusi Aspazijas mīļākā vieta visā mājā, kurā dzejniece uzņēma savus tuvākos draugus. Skats uz upi un saules sasildītā telpa te rada īpašu noskaņu. Telpu esot iemīļojis arī Aspazijas kaķis.
Sākotnēji muzeja darbinieki un apmeklētāji baidījušies, vai tikko izremontētā ēka un “jaunuma” smarža neizbojās Aspazijas mājas autentiskumu. Tagad pierādījies, ka šaubas bijušas nepamatotas – Aspazijas gars šeit ir sajūtams.
