Fotostāsts: Jasmuiža, Raiņa «jaunu dīnu zeme»

Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadā iepazīstinām ar abu dzejnieku memoriālajām vietām Latvijā un to, ko tajās var redzēt.

Visticamāk, tieši par Jasmuižu Rainis rakstījis savu vienīgo dzejoli latgaliski “Munu jaunu dīnu zeme”. Šeit astoņu gadu garumā viņš pavadīja brīvlaikus no studijām ģimnāzijā un universitātes Pēterburgā. Pēc Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna nāves ģimene pārcēlās uz Pelēču muižu, un Rainis Jasmuižā atgriezās vairs tikai muzeja veidolā.

Muzejs gaida jauno sezonu. Jasmuiža kopā ar Berķeneli ir vienīgās atvērtās dzejnieka mājas Raiņa jubilejas gadā. Pašlaik vēl patukšās muzeja telpas līdz ar sezonas sākumu 1.maijā atkal piepildīs ekspozīcijas priekšmeti, kas ziemas sezonu pārlaiduši siltākās telpās. 

Muzejā, kas pakāpeniski no dažām istabiņām izpleties visā mājā, veidots Raiņa laikam atbilstošs iekārtojums. 1963.gadā ēka rekonstruēta un padomju laikā izmitinājusi gan bibliotēku, gan kolhoza priekšnieku, tāpēc šodien vairs nevar pateikt, tieši kurā istabā, piemēram, Rainis rakstījis. 

No rakstnieka laika Jasmuižā apskatāmi daži priekšmeti: tintnīca un fotorāmītis, kuri varētu būt piederējuši Rainim, un kādreizējā muižas īpašnieka Kuzņecova galds.

Jasmuižas posmā tapuši Raiņa agrīnie dzejoļi, tulkojumi, drāmas “Imanta” fragmenti, bet muzeja ekspozīcija pamatā vēsta tieši par rakstnieka jaunību.

Par Raiņa atpūtu un iespaidiem šeit uzzinām no dzejnieka dienasgrāmatas ierakstiem, kas tapuši šajā laikā, un viņa sarakstes ar vecāko māsu Līziņu.

Raiņa muzejs Jasmuižā piedāvā arī dažādas meistardarbnīcas apmeklētājiem – te var apgūt siera siešanu un sviesta kulšanu, kā to darījušas arī Raiņa māte Dārta un māsa Dora, un pavisam drīz šīm programmām pievienosies citas – svilpaunieku veidošana un darbošanās ar mālu, skalu grozu veidošana vai vaska sveču liešana. Bērni (un pieaugušie) parkā var spēlēt slēpņošanu, apskatīt plašu un daudzveidīgu keramikas kolekciju un piedalīties dažādos pasākumos. Piemēram, šī gada Muzeju naktī gaidāma īpaši mazākajiem sarūpēta programma – leļļu teātra izrāde “Lellīte Lolīte” un animācijas filma “Zelta zirgs”.

Jasmuižā apskatāma viena no plašākajām Latgales keramikas kolekcijām Latvijā. To sāka veidot 20.gadsimta 60.gados, meklējot jaunus veidus, kā muzejam piesaistīt ameklētājus. Kolekciju šodien veido gandrīz 2000 keramikas priekšmetu – dekoratīvi un praktiski, glazēti un vienkārši, lieli un pavisam mazi. 

Jasmuiža vēl gaida savu kārtu atjaunojamo muzeju rindā. Nopietnu rekonstrukciju muzeja ēka nav piedzīvojusi no pagājušā gadsimta 60.gadiem. Kā mūra māja tā nav iekļāvusies šogad restaurējamo Raiņa un Aspazijas memoriālo koka ēku pulkā. 

Pretī Jasmuižas dzīvojamai ēkai atrodas bijusī govju kūts. Raiņa laikā tā bijusi krietni lielāka, un tajā uzturējās ne mazāk kā līgumā paredzētais minimums - 85 govis, kuras visas bija Pliekšānu ģimenes pārziņā. No Raiņa laika ēkai saglabājušies vien tās vecie mūri. Pašlaik kūts tiek atjaunota, un jau šovasar tajā iemājos plašā muzeja keramikas kolekcija, izstāžu zāle un darbnīcas.

Visautentiskākā no Raiņa laika Jasmuižā ir tieši daba, īpaši veco lapegļu parks un upīte Jaša, uz kuru, kā vēsta rakstnieka dienasgrāmata, viņš lūkojies no sava loga.

Jasmuiža saista ar vēl kādu stāstu – tajā līdzās Rainim dzīvojusi viņa pirmā pieminētā jaunības dienu simpātija, kalponīte Tekla. Vairāk par dzejnieka atstātiem dienasgrāmatas fragmentiem nekas nav zināms, taču Muzeju naktī Preiļu muzejs te izspēlēs savu hipotēzi par to, kas bija šī jaunā meitene.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti