LNVM fotonegatīvu krājumā kopumā ir vairāk nekā 140 tūkstoš vienību – fotouzņēmumi, kuri aptver laika periodu no 19. gadsimta otrās puses līdz pat 21. gadsimtam, kad savu uzvaras gājienu sāka digitālā fotogrāfija. Uzņēmumu spektrs ir plašs – gan lauku ļaudis, gan pilsētu un muižu iedzīvotāji. Krājuma attēlus toreiz bieži pasūtīja gan lauku ļaudis, gan pilsētu un muižu iedzīvotāji, tāpat arī preses izdevumi, grāmatu izdevēji, kā arī kultūras un izglītības iestādes.
“Te uzņēmumi atspoguļo ne tikai Latvijā dzīvojošo ļaužu dzīvi daudzu gadu desmitu garumā, bet arī fotogrāfiju attīstību. Gan fotogrāfiju attīstību, gan to, kā cilvēki ir uztvēruši fotografēšanos, gan arī to, kā ir strādājuši paši fotogrāfi," Latvijas Radio "Kultūras rondo" stāstīja LNVM Vēstures departamenta galvenā krājuma glabātāja Gunita Baumane.
Ja no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 40. gadiem galvenokārt fotogrāfēja uz foto negatīva stikla platēm, tad sākot no 20. gs. 40. gadu beigām galvenokārt izmantoti filmu negatīvi. Fotonegatīva stikla plates esot jūtīga tehnika, kas foto restauratoram bieži jāattīra gan no laika gaitā uzkrātiem putekļiem un to sabiezējumiem, gan jācenšas atjaunot iztrūkstošie pigmentu pārklājumi.
Pēc Baumanes stāstītā, šo seno fotogrāfju uzdevums ir "kalpot sabiedrībai – pētniecībai kā uzziņas materiāliem, iedvesmai mākslas darbiem, restaurācijas, amatniecības procesiem, muzeja pedagoģiskajās programmās, jauniešiem stāstot par dažādiem laikiem, kā bija senāk".
Fotonegatīvu piemēri apskatāmi ne tikai Muzeju krātuvē, bet arī Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā.
