"Pamatdaļā drūši viņ ir tei Latgola, kuru mes vaira naredzim, juos vaira nav, bet tymā stuostu sadaļā ir tei Latgola pi kurys mes teikam tagad. Seviški tys izapauž dzymtu voi saimu stuostūs. Par pīmāru, ir stuosts par saimi, kur ir dzymtys sāta, kur muote vēļ dzeivoj i struodoj dzymtys sātā, bet obeji dāli ir Anglejā i struodoj tī, atbrauc nu tod, kod atbrauc. Tai, ka tei ari ir myusu kasdīna.”
Ilmārs pīzeist, ka zynomā mārā Latgolys kasdīna ir ari taida, ka vacī nūīt, sovpus jaunī nūbrauc iz piļsātu. Vystik Latgolys ļauds fotografs raksturoj kai unikalus i sorgojamus sovā attīksmē pret cytim.
"Taidu cylvāku nav nikur. Tik atvārti, tik prīceigi cylvāki, viesmīleigi. Nūbrauc pi kaida i paraugi naapsasēst pi golda, nu, itai nikur cytur Latvejā nanūteik, tik Latgolā.
Saprūtams, tuos tradicejis ir fantastiskys i tys cylvāku syltums ir breineigs, i taišņi tys ir tys svareiguokais, kū es itymā gruomotā asu gribiejs pasaceit. Pasaceit paļdis itim Latgolys cylvākim, ka jī ir taišni taidi, kaidi jī ir.”
Ilmārs atkluoj, ka jau septembrī Latvejis Fotografejis muzejā ir planavuota izstuode gruomotys „Latgales ļaudis” atruodeišonai.
"Es ceru, ka itū pošu izstuodi, taidā voi cytaidā veidā es varieašu piečuok atruodeit ari Latgolā. Itys dorbs maņ vēļ nav suokts, pyrmuom kuortom es verūs iz Rēzeknis pusi, iz Daugovpili, saprūtams, ir ari Preili, Leivuons. Deļ tuo es tū izstuodi taiseišu taidu ceļojūšu, kaba byutu vareiba paruodeit na viņ vīnā vītā, bet vairuokuos.”
Vaicuots par tū, kam tei gruomota vaira dūmuota – pošim latgalīšim ci puornūvodnīkim i cytim interesentim, Ilmārs pīzeist, ka svareiguokais jam ir stuosteit par Latgolu. Turpynoj Ilmārs.
"Svareiguokais ir stuosteit par Latgolu na viņ Latvejis dzeivuotuojim, bet es verūs tuoļuok. Taida kulturys unikalitate kai pyrmatnejuo, kai es jau saceju, tei daudzvīt nav sasaglobuojuse.
Saceisim, Danejā tuos vaira nav, Vuocejā es dūmoju ari, Zvīdrejā symts procentu, ka nav, tai ka es dūmoju, ka mes asam vīni nu pādejūs Eiropā, kur tys vēļ ir palics. Tai pyrmatnejuo, fantastiskuo labesteiba i tys dzeivis ritmys.”
Fotografs pīzeist, ka simboliskuokuo ci meiļuokuo biļde jam pošam ir tei, kas byus razdama ari iz tūpūšuos gruomotys "Latgales ļaudis” vuoka
"Tei ir nu Aglyunys, kur filozofiski īspiejams ir saradzams vyss Latgolys skaistums, dvēselis teireiba, dvēselis gaišums, i drupeit, saprūtams, tymā skatīnī, tī ir taida meitineite pyrma procesejis, iz trepu, buoltā tārpā, ar vaiņuceņu i grūzeņu ar zīdim. Tymā skatīnī ir drupeit tuos bažys voi puormatums, ka Latgola ir bejuse taida kai pastumti koč kur. Koč gon, ka mes veramīs nu darbeiguma i īguļdejuma, maņ juosoka, ka latgalīši ir vysur. I jī bīži viņ ir energiskuokī i emocionaluokī. Tai tys ir.”
Laura Melne gasteis kaidā nu Nautrānu pogosta Dekteru amatīrteatra mieginojumu i atkluos jūs stuostu. Itys amatīrteatris dorbojās jau puora godu, īstudej izruodis tik latgaliski, niu jau dīzgon bīži brauc ar tom iz cytim pogostim i ari uorpus Latgolys.
Maneit, mateit, sajust, atmaniet, nūmaneit – tī ir tikai daži nu vuordu kai latgaliski var apzeimēt jušonu. Vēļ vīns vuords ir "pajaust”. Itūvokor "Kolnasātys” gruomotplauktā par dzejneicys Ingrīdys Tāraudys (dz. 1971) jaunuokū dzejis kruojumu „Pajautys” (2018) stuosteis jaunuo literate Ligija Purinaša.
