Kukšu muiža, kas atrodas Tukuma novadā, tiek uzskatīta par Latvijas muižu arhitektūras paraugu, kur pakāpeniskas evolūcijas gaitā notikusi stilistiska sintēze starp baroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gadsimta melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gadsimta sienu gleznojumi. Kukšu muižu ir iespējams apskatīt gan dodoties ekskursijā, gan pavadot laiku muižas telpās iekārtotajā viesu namā.
Kukšu muiža ir patiesi īpaša, jo tās viesi drīkst sēdēt 17. gadsimta nogales krievu ampīra stila gulbju krēslos, paņemt čības no 17. gadsimta Dancigas baroka stila skapja, kāpt uz 19. gadsimta Francijā ražotā Obisonas paklāja, kā arī dzert no zviedru kristāla glāzēm un lūkoties uz latviešu gleznotāja Edgara Vintera gleznām. Kā saka Kukšu muižas īpašnieks Daniels Jāns:
"Lietām ir jādzīvo harmonijā ar cilvēkiem, nevis atsevišķi kā dekoratīvam elementam."
Šīs vietas vēsture sākās 1720. gadā, kad tika likti pamati kungu namam. Laika gaitā tur mituši vairāki dižciltīgi vācbaltieši, pēdējie saimnieki bija fon Bētiheri, kuri Kukšu muižā saimniekoja līdz agrārajai reformai. Pagājušā gadsimta 30. gados muiža nonāca kuļmašīnu būvētāja un mašīnmeistara Hermaņa Strautnieka īpašumā, kurš līdz pat savai nāvei 1967. gadā turpinājis rūpēties par nama saglabāšanu.
Padomju gados te atradās kolhoza kantoris, kinozāle, klubs, pasts un bibliotēka. Vēlāk, 90. gados, ēkas vienā daļā iekārtoja dzīvokļus līdz 90. gadu beigās bijusī lauku muiža tika izlikta pārdošanā. Tā vācu šefpavārs, senlietu un mākslas priekšmetu kolekcionārs, "Konventa sētas'' ģenerāldirektors Daniels Jāns iegādājās šo namu.
"Kukšu muiža ir vieta, kur apstājas laiks," muižas pārstāvis Ivars Pēkainis atklāj šīs vietas saukli.
Interjera priekšmeti, trauki un mēbeles ir iegādāti dažādās izsolēs un antikvariātos – tie nav tieši tie priekšmeti, kurus Kukšu muižā lietojuši baroni, kas tur ir dzīvojuši. Šīs lietas atspoguļo tā laikmeta garu un stilu, kas bijis turīgu augstmaņu namos.
"Lūk, te ir aptuveni 260 gadus vecas zviedru kristāla glāzes. Savulaik domāja par praktiskām lietām, jo tām pamats ir ļoti smagnējs, stabils. Un ielejot ūdeni vai vīnu, tās stabili turas un neapgāžas. Un glāzes tiek servētas viesiem, mēs nešķirojam. Kā citreiz, kad brauc ekskursijās un viesi saka: "Nu jā, tas jau nav mums, mirstīgajiem."
Mēs katram viesim servējam sudraba galda piederumus, jo mums ir svarīgi, lai katrs viesis justos īpaši," stāsta Ivars Pēkainis.
Mājīgums ir īstais vārds, kas raksturo Kukšu muižu, neraugoties uz tās greznību. Un katrai lietai ir savs stāsts. Bet kā norāda muižas pārstāvis Ivars Pēkainis, tad viņi visam atrod arī praktisku pielietojumu: "Gan paklāji, gan skapji tiek praktiski izmantoti. Katrā kumodē, katrā skapī ir kaut kas ielikts, piemēram, apavi, glāzes vai lina galdauti. Tie ir izmantoti, visi ir funkcionāli, tas nav tikai liels, skaists skapis un tukšs."
