Senās uguns nakts ir gana sena tradīcija, un tās laikā ugunskurus iededz no Ainažiem līdz Liepājai. Brīdī, kad riet saule, un vakar šis mirklis bija jau pulksten 20.37 jeb pusdeviņos vakarā, pludmalē pie jahtu ostas tiek iedegti vairāki ugunskuri. Un tieši turpat pludmales smiltīs tiek izdejota pasaules radīšana, saules ceļš un cilvēka mūžs.
"Šī tradīcija ir ikgadēja. Vasaras noslēgums, kad mēs sūtām savas emocijas kosmosam. Pielūdzam karstos vasaras vakarus un atdodam savu dvēseli tai ugunij, kas mums tur deg," teic Engures deju kolektīvu “Jadals “ un “Ungurs” vadītāja Evija Bergmane. Arī horeogrāfs Agris Daņiļevičs uzsver, ka šī kopā būšana ir svarīga.
Miegs pazūd kā nebijis, bet nu jau izaugušo bērnu reiz iemīļotais varonis Miedziņš jeb aktieris Jānis Jarāns redzams ugunskuru gaismā. Viņš jau 40 gadus ir engurnieks un saka, ka agrāk uguns te kūrusies biežāk. Bet citi Senās uguns nakts apmeklētāji ir pārliecināti, ka tā Engurē kļuvusi par ikgadēju tradīciju un veidu, kā atvadīties no vasaras.
Kam uz dārziņu uz skolu, kam beidzas atvaļinājums un jāpošas uz darbu. Bet Senās uguns nakts ugunskuru dzirksteles skrien naksnīgajās debesīs, un brīžiem grūti saprast, kura ir dzirkstele, bet kura – zvaigzne.
