Pēc trīs būvniecības sezonām Rundāles pili klāj jauns jumts, bet pils pagalmā izliktajā ekspozīcija apskatāmas detaļas no vecā jumta, tostarp skārda vannītes, kas vairāk nekā 60 gadus pili glābušas no lietus.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse stāsta: "Abās divās reizēs, tūlīt pēc būvniecības aiznākamajā gadā jumts sāka tecēt un pamazām, pamazām tecējis visu laiku, un muzejs to centās novērst dažādiem līdzekļiem. Atraktivitātes elements ir tās metāla vanniņas, kas uzradās jau 60., 70. gados. Tās bija izvietotas pa visu bēniņstāvu, un darbinieki, galvenokārt apsargi, gāja un tās pārbīdīja, ja bija lietus vai sniegs."
Kopš pils uzbūvēšanas šī ir trešā reize, kad jumta segums nomainīts pilnībā. Gadsimtu gaitā gan mainījušies materiāli. Sākotnēji tas bijis alvots metāls, padomju gados to nomainījis cinkots skārds, bet tagad jumtu klāj jauns materiāls – titāncinks. Tehnoloģija gan saglabājusies tā pati – lokšņu sadalījums 40x60 cm, un, kā atzīst būvnieki, tas arī bijis pats sarežģītākais būvniecības procesā.
"Priekš mums kā būvniekiem tas bija tāds nepatīkams aspekts, bet vēsturiski tā ir bijis, bet šobrīd mēs paņēmām lielo skārda rulli, sagriezām mazos gabalos un pēc tam tos mazos gabalus atkal valcējām kopā vienā lielā gabalā. Līdz ar to jumtam ir daudz mazu savienojumu, kas prasīja lielu rūpību, lai tas varētu arī labi kalpot, ne tikai labi izskatīties," skaidro A/S "Būvuzņēmums Restaurators" atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede.
Šoreiz pils saimnieki labprāt izrāda arī bēniņus, kur redzams jaunais dēļu segums un 18. gadsimtā būvētā jumta konstrukcija, kas joprojām tur pils jumtu. Rekonstrukcijas laikā izmantoti dažādi protezēšanas veidi, un būvnieki var lepoties, ka saglabāt izdevies ap 90% vēsturisko koka detaļu. Pārbūves laikā atjaunoti arī 27 skursteņi un restaurēti apaļie jumta logi.
Neraugoties uz to, ka pārbūve veikta laikā, kad būvniecības izmaksas ir strauji augušas, šoreiz no tā esot izdevies izvairīties.
"Es gribētu teikt, ka tur liela nozīme ir visu iesaistīto pušu sadarbībai un profesionalitātei, bet es teiktu, ka tur ir ļoti liels pasūtītāja nopelns," uzsver Dāvis Priede.
Jumta pārbūve, ko finansēja Kultūras ministrija, izmaksājusi 4,3 miljonus eiro, bet nākamais sapnis esot visu bēniņu siltināšana un apmeklētāju centra izveide.
