Divreiz vairāk vietu koristiem, jaunas ekspozīciju telpas un pilnīgi cits vizuālais veidols – Mežaparkā, pabeigta un ekspluatācijā nodota ilgi lolotā “Sidraba birzs”. Latvijas nacionālajam simbolam – Dziesmu svētkiem – šī būs 12. estrāde.
Arhitektu Austra Mailīša un Jura Pogas kopdarbs Mežaparkā lielā mērā ir noslēdzies, bet vēl ne pavisam. Šobrīd arhitekti strādā pie tā, lai šī monumentālā Dziesmu svētku tradīcijas vieta būtu apdzīvota un atvērta katram.
Austris Mailītis skaidroja: “Tur, aiz estrādes ēkas, ir mazais paviljons, tur notiek rekonstrukcijas darbi, un tur būs arī Dziesmu svētku estrāžu vēstures ekspozīcija. Pie šīm divām ekspozīcijām darbi turpinās, un 2023. gadā uz Dziesmu svētku 150-gadi tās lietas arī būs pabeigtas.”
Novērtēt paveikto 21. jūnijā ieradās Dziesmu svētku kustības pārstāvji un svētku īstenošanā iesaistītie.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule norādīja – īpaši priecē estrādes infrastruktūras iespējas: “Būs iespēja izvietot iekštelpās medicīniskā atbalsta punktu, jo iepriekš tās bija tikai teltis ārpusē, kas karstos laika apstākļos arī ne vienmēr bija atbilstoši aprīkotas. Lai varētu ātri dzesēt tos, kam ir karstuma dūriens. Un otrs – mēs ceram, ka karstuma dūriens neskars, jo būs iespēja profilaktiski rīkoties un atvēsināt dziedātājus.”
Komponists, diriģents Jēkabs Jančevskis uzsvēra: “Protams, bija jau mazliet pierasts pie tās iepriekšējās estrādes un kaut kā tas laikam asociējās ar visiem aizvadītajiem svētkiem, bet es domāju, ka šī estrāde nevar nepatikt, – tā ir gan moderna, gan ļoti gaumīga, visaptveroša un visiekļaujoša.”
“Man no sākuma likās mazliet nepieņemami visu to nojaukt un neko, neko neatstāt, bet es zinu, ka tas smilšu pakalniņš ir palicis apakšā, tas paaugstinājums,” atzīmēja Eiropas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane. “Un mēs esam arī priecīgi, ka tagad būs daudz labāka akustika, vairāk vietas un ka tas viss ir tik labi organizēts. Un būs ekspozīcija, kur arī diaspora būs iekļauta.”
Estrāde pirmo reizi izmēģināta tika pērn, kopā sanākot ap tūkstoš dziedātājiem. Kā pauda diriģents Kaspars Ādamsons, “jau tad bija skaidrs, ka šī būve, lai arī ne vēl tādā apjomā un izskatā, kāda tā ir šodien, jau skanēja stipri akustiski labāk nekā iepriekš sajustā estrāde.”
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana kopš 2016. gada norit vairākos posmos. Etaps, kurā uzbūvēja sešu stāvu augsto estrādes centrālo ēku, saimniecības ēkas un jumta kupolā ieklāja membrānu, sākts 2020. gada oktobrī. Līdz šim projekts izmaksājis gandrīz 100 miljonus eiro, un tam ņemts aizdevums no Valsts kases.
Turpmāk Mežaparka Lielo estrādi apsaimniekos Ziemeļrīgas kultūras apvienība, kas darbu sāks augustā.
KONTEKSTS:
Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gada 11. martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.
Darbu otrā kārta tika sadalīta posmos – B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tika realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā – saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana. B1 posma būvdarbus veica pilnsabiedrība "LNK, RERE", un tos būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā 2020. gada 21. maijā. B2 posma darbus īstenoja uzņēmums AS “LNK Industries”, un tie ekspluatācijā nodoti 2021. gada 11. jūnijā.
