Turpmāk pils apmeklētājiem būs pieejama ekspozīciju apskatei, ievērojot muzejvietās noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, taču, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, pilī tiks veidotas īpašas salonmūzikas vakaru programmas, kurā uzstāsies akadēmiskie dueti, džeza kamersastāvi, plānoti dzejas lasījumi, moderno deju performances un citi notikumi.
Pils interjers, izbūvētais pagrabstāvs un pils tornis pēc divu gadu pārbūves un restaurācijas darbiem turpmāk būs pieejams apmeklētājiem katru dienu. Zālēs iekārtotas ekspozīcijas par Siguldas un Jaunās pils vēstures liecībām, pieejami virtuāli un audiāli informācijas nesēji, tāpat arī interaktīvas, izzinošas spēles un, kā atzīmēja pašvaldībā – “pašiem savs pils spociņš”.
Siguldas Jaunajā pilī ir Siguldas novada pašvaldības īpaši radīta atbalsta platforma Siguldas novada māksliniekiem, kurā eksponēties un iepazīstināt apmeklētājus ar savu daiļradi un radošā procesa aizkulisēm. Ekspozīcijas apmeklētājiem šobrīd ir iespēja aplūkot Zinaīdas Ceskes izstādi “Transformācija” un cepuru mākslinieces Ksenijas Daņilovas glezniecības un cepuru maketu izstādi “Palete”. Izstādes mainīsies ik mēnesi un, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai, salona telpās 2. stāvā varēs piedalīties radošās un mākslinieciskās darbnīcās.
Ievērojot visus epidemioloģiskās drošības pasākumus, pilī kopumā varēs uzturēties 30 cilvēki. Apmeklētājiem būs jāvalkā maskas, jāievēro distance un vienvirziena kustība, kas tiks norādīta ar īpašām bultām.
Pašvaldībā uzsvēra, ka Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo “Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle”. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas Preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.
Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas darbi tiek veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu. Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas izmaksas ir 5 789 048,94 eiro. Daļu no izmaksām – 499 999,50 eiro – sedz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1 366 507,58 eiro, savukārt valsts budžeta finansējums ir 140 613,16 eiro.
