Radošie kvartāli pilda līdzīgas funkcijas kā muzeji, izstāžu zāles, koncertzāles, galerijas un veikali. Tādējādi nodrošinot ienākumus ne tikai organizatoriem, bet arī radošajiem cilvēkiem, piedāvājot alternatīvas telpas, auditorijas un bieži mazāku cenzūru un birokrātiju.
Foruma rīkotājs, Radošo kvartālu un teritoriju asociācijas pārstāvis Kaspars Lielgalvis skaidro, ka kopā ar lēmumu pieņēmējiem no Rīgas domes un Kultūras ministrijas tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kas Latvijas radošajiem traucē realizēt iegūto izglītību, talantu, pieredzi un potenciālu, lai Rīga un Latvija kopumā kļūtu mūsdienīgāka.
"Viena no lietām, ko es paredzu, kas noteikti forumā izskanēs, ir tas, ka daudziem projektiem un iniciatīvām trūkst telpas, kur darboties. Tajā pašā laikā ir daudz neizmantotu ēku, kas stāv tukšas. Otra lieta ir - man šķiet, pietrūkst informācijas par to, ko tad piedāvā dažādi kvartāli, teritorijas un organizācijas, kāda veida pasākumus un projektus. Nav tādas vienas vietas, kaut vai internetā, kur ieiet un apskatīties, piemēram, kas šovakar notiek Kalnciema kvartālā, Kaņepes kultūras centrā, Spīķeros vai citās vietās," stāsta Kaspars Lielgalvis.
"Starptautiskie sakari noteikti ir jautājums, pie kā varētu strādāt kopā gan ar Kultūras ministriju, gan Rīgas domi," piebilst Kaspars Lielgalvis.
