Vecāki un viņu bērni ieradušies Vēstures muzejā uz īpašo nodarbību ciklu ģimenēm, kura laikā gida vadībā iepazīst vērienīgo izstādi „Latvijas gadsimts” un izpilda arī dažādus ar izstādi saistītus uzdevumus.
Maikla ģimeni un arī citas izstādē sastaptās ģimenes piesaistījis ne tik ierastais izstādes apskates formāts. Šādi nodarbību cikli, lekcijas, radošās darbnīcas, teātra izrādes un kino seansi muzejos jau krietni sen ir ierasta prakse, un muzeji aizvien domā, kā to paplašināt.
„Muzeji nu jau vairs nav vieta, kur tikai aiziet apskatīt izstādi, iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu, senām lietām," stāsta Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Daiga Dupate. „Muzejs ir daudz plašāka platforma, un tas iet jau ārpus rāmjiem, ārpus tā ierastā priekšstata, ko mēs saucam par muzeju. Līdz ar to tad mēs arī meklēsim šajā forumā jaunās formas, kādi varētu būt virzieni."
Jaunos virzienus muzeja darbinieki meklēs, gan apmainoties pašu pieredzēm, gan lūkojoties uz pasaules tendencēm.
Viena no tām – arī muzejos arvien vairāk ienāk zaļā domāšana visdažādākajās tās izpausmēs,
stāsta Kino muzeja vadītāja Ieva Andžāne, kura forumā vadīs sekciju par muzeju attīstību.
„Zaļā domāšana, zaļais dzīvesveids, ekoloģija. Tas, kas šodien ir ļoti aktuāli, ka kultūras organizācijas var iesaistīties šo jautājumu risināšanā, reaģējot uz sabiedrības pieprasījumu," skaidro Ieva Andžāne. "Par šo tēmu tieši no muzejiem mums nebūs piemēra, bet piemērs būs filma „Jelgava '94”, kas ir pirmā Latvijā zaļi filmētā filma."
Šai saistībā forumā viesosies filmas „zaļās idejas” iniciatore Elizabete Palasiosa, kura stāstīs, ko tas nozīmē - filmēt videi draudzīgi. Latvijā tā ir pirmā pieredze, kas citviet jau regulāri notiek un visaktīvāk Vācijā, Francijā, Nīderlandē un Amerikā.
Līdzās virzienam uz ekoloģiju ļoti aktuāla ir arī muzeju aizvien lielāka iziešana ārpus tradicionālajām formām, iesaistīšanās sociālo, etnisko un vēl citu aktuālu jautājumu risināšanā,
arī muzeja apmeklētāju arvien lielāka iesaistīšana satura veidošanā. Tendences muzejos būtībā atspoguļo to, ko kultūras patērētājs no kultūras piedāvājuma sagaida kopumā, un tā ir jauna pieredze.
„Kultūras produkti mainās, tie iziet ārpus tradicionālajām formām. Piemēram, koncerti. Kāda daļa sabiedrības vairs neiet tik daudz uz koncertzālēm, bet koncerts to uzrunā tad, ja tas notiek, piemēram, uz ezera. Vai arī, ja pasākums notiek, piemēram, mežā. Vai rūpnieciskās telpās," stāsta Andžāne. "Arī šie varētu būt iedvesmas momenti muzeju darbiniekiem. Varbūt arī mēs kā muzejs varam darboties ne tikai pie sevis, bet meklēt kādas jaunas vides, formas un veidus, kā pārsteigt mūsu apmeklētājus."
Savā ziņā iziešana ārpus savām telpām jau notiek arī Latvijas muzejos, piemēram, arī Ievas Andžānes vadītais Kino muzejs, kam ir nelielas telpas, regulāri rīko kino lektorijus dažādās citās vietās un ceļojošās izstādes. Pērn kultūras centrā „Ziemeļblāzma” tas izstādīja ļoti interesantu scenogrāfisku objektu, veltītu filmai „Pie bagātās kundzes”, kas šogad ceļos arī pa citām Latvijas vietām.
Kā ļoti labs piemērs, kā strādāt ar dažādām kopienām, savukārt ir Žaņa Lipkes muzejs – atzīst Muzeju biedrības valdes locekle Daiga Dupate.
„Viņi darbojas daudz plašāk. Rīko arī savus iekšējos forumus ar dažādām grupām, ar citām etniskajām kopienām, kas dzīvo Latvijā, ļoti plaši uzrunā arī krievu publiku. Skar arī šos neērtos etnisko konfliktu jautājumus gan Latvijā, gan globāli,” norāda Dupate.
Jaunākais pētījums, kurā analizēta muzeju un sabiedrības mijiedarbība Latvijā, tieši arī atklāja, ka cilvēki ļoti novērtē muzeju netradicionālās darbības formas, stāsta Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe.
„Mēs redzam tendenci, ka cilvēki aizvien vairāk nāk uz pasākumiem muzejos, kam ir cita tipa raksturs. Tās ir dažādas tikšanās reizes ar kultūras cilvēkiem, dažādu veidu kopīgi iedzīvotāju pasākumi, kur temats ir saistīts ar muzeja ekspozīciju, bet aktivitāte neizriet tieši no tipiskās muzeja darbības,” atklāj Anda Laķe.
Kuri šobrīd ir tā sauktie neērtākie jautājumi muzejnieku vidē, kā tos risināt, kā kopumā turpmāk pilnveidoties un attīstīties – par to muzeju cunfte spriedīs rīt Kara muzejā notiekošajā muzeju forumā „Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi”.
