"Esam restaurējuši Puškaiša kabinetu un viesistabu, kur zem grīdas atrada divas vērtīgas lietas, kas piederēja Puškaitim. Skolotājs izrādās ir darījis netikumu, viņš ir pīpējis, zem grīdas atrada skolotāja māla pīpes galviņu. Otra lieta, ko atrada ir melnās grīdas dēlis, kur Puškaitis uzrakstījis “Šī grīda likta 1889. gadā 24. maijā no Frejas." Un skaisti parakstījies Ansis Lerhis-Puškaitis. Tās ir unikālas lietas," stāsta Džūkstes pasaku muzeja vadītāja Dita Silava.
2. septembrī Anša Lerha-Puškaiša 160. gadskārtas svinības sāksies Džukstes pagastā ar ziedu nolikšanu pie Puškaiša pieminekļa, bet plkst. 11 Anša Lerha-Puškaiša dēstītajā parkā Džukstes pagasts dāvina pasaku krēslu.
"Pulksten 13 būs pasākums Džūkstes pasaku muzejā, kur atklāsim klases telpu, būs izrāde, būs dažādas atrakcijas, kuru pamatā ir 12 Anša Lerha-Puškaiša pierakstītās pasakas no Džūkstes pasaku grāmatas," atklāj Silava.
Folkloras pētnieka Gunta Pakalna uzmanības lokā šobrīd ir pasaku pierakstīšanas vēsture. Viņš uzskata, ka Puškaitis ir bijis labs pasaku pierakstītājs, jo viņam bija rakstnieka dzirksts, viņa valoda ir dzīvāka, smeķīgāka.
"Kāpēc par viņu būtu jāzina? Ir teksti, kas radušies latviešu kultūras sākumā un ar tiem ņemsies cilvēki, kamēr vien pastāvēs latviešu kultūra," vērtē Pakalns. "(..) Folkloras vācēji ir daudzas pasakas pierakstījuši, ir daudz variantu. Padomju laikā pasaku izlases sastādīja Kārlis Arājs.
Mēs dzīvoja ar tiem tekstiem, ko daži cilvēki pierakstījuši vai atlasījuši, kā viņi to ir izdarījuši, tas tālāk veido mūsu identitāti, mūsu izpratni par kādu būtisku kultūras daļu. Tāpēc par Puškaiti ir nozīmīgi zināt. Viņš ir tāds neredzams, viņš ir tāds melnais kardināls, kurš ir noregulējis mūsu izpratni par pasakām."
Šogad apaļas jubilejas atzīmēsim arī vēl diviem nozīmīgiem pasaku vācējiem un apkopotājiem – Kārlim Arājam un Pēterim Šmitam, tāpēc svinot "Latviešu pasaku gadu", Radioteātris aicinājis stāstīt pasakas cilvēkiem, kuru ikdienas darbs nav saistīts ar pasakām, bet kuriem, arī pieaugušiem esot, pasakas nozīme dzīvē nav mazinājusies.
Pasakas ierunājuši skeletonists Martins Dukurs, pianists un komponists Vestards Šimkus, Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, rakstniece Māra Zālīte, maizes ceptuves "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis, lasa Latvijas Valsts prezidente (1999–2007) Vaira Vīķe-Freiberga, Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa un Latvijas Radio pārstāv Gunārs Jākobsons.
Cikls „Latviešu pasaku gads Radioteātrī” Latvijas Radio 1 sāks skanēt 2. septembrī plkst. 20.45 un turpmāk to varēs dzirdēt katru pirmdienas vakaru līdz pat novembrim. Kā pirmā skanēs Vairas Vīķes-Freibergas lasītā pasaka "Garā pupa".
