Pērnā gada nogalē Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") pavēstīja, ka Rīgas dome par 372 tūkstošiem eiro atpirks Lielos kapus no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Lielos kapus, kas ilgstoši nespēja pienācīgi apsaimniekot plašo teritoriju ar daudzajiem kultūras pieminekļiem – 18. un 19.gadsimta kapenēm un daudzu dižgaru atdusas vietām. Taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzskatīja, ka drošāka garantija Lielo kapu saglabāšanai būtu valstij izmantot pirmpirkuma tiesības un pārņemt tos savā īpašumā.
Kultūras ministrija lūgumu nodeva Finanšu ministrijai, bet atbalstu nesaņēma. Kā norāda ministrijas runasvīrs Aleksis Jarockis, šādas teritorijas apsaimniekošana nebūtu „Valsts nekustamajiem īpašumiem” raksturīga funkcija: „Speciālisti secināja, ka šī nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir kapsētas teritorija un ceremoniālas ēkas. Atbilstoši likumam par pašvaldībām šādu teritoriju apsaimniekošana ir autonoma pašvaldību funkcija. Jo īpaši tas saskan arī ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam. Tāpat arī visas ēkas šajā nekustamajā īpašumā, kas ir avārijas stāvoklī, un skaidrs, ka, lai tās savestu kārtībā, ir nepieciešams papildu finansējums. (..) Līdz ar to arī kapu apsaimniekošana nebūtu VNĪ raksturīga funkcija.
Tā kā, izvērtējot šos visus aspektus, esam norādījuši Kultūras ministrijai, ka par šo īpašumu ir jārūpējas konkrētajai pašvaldībai, kas šajā gadījumā ir Rīgas dome.”
Kultūras ministrijā gan norāda, ka līdzekļu pieprasījumu no neparedzētajiem gadījumiem virzīs tālāk arī bez Finanšu ministrijas svētības, un jau nākamnedēļ tas varētu nonākt valdības darba kārtībā.
Lai gan Rīgas dome par Lielo kapu atpirkšanu vienojās jau decembrī, pieņemšanas – nodošanas akts līdz šim brīdim nav parakstīts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai") norāda, ka
pašvaldība joprojām gaida valsts lēmumu par pirmpirkuma tiesībām. Tāpēc pašlaik nekādi sakopšanas darbi Lielajos kapos nenotiek.
„Šobrīd mēs to nedarām. Cits jautājums, ka bija kaut kādi sekundārie risinājumi ziemā, kad bija ļoti daudz sniega. Tad pēc izpilddirektora rīkojuma bija tādi vienreizēji pasākumi. Bet šobrīd tur nenotiek nekas. Visa atbildība ir esošajam īpašniekam – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Bet, ņemot vērā, ka viņi reāli atteicās no šī īpašuma un viss ir sagatavots mūsu darījumam, tad zināmā mērā, no apsaimniekošanas viedokļa, tā ir gandrīz kā bezsaimnieka manta,” skaidro Burovs.
Lielos kapus tikmēr brīvprātīgi turpina uzraudzīt aktīvākie apkārtnes iedzīvotāji, kas apvienojušies biedrībā „Lielo kapu draugi”. Biedrības pārstāvis Andris Gobiņš ir pārliecināts, ka kapiem būtu jāpieder valstij: „Daudzi nezina, ka jau šobrīd aptuveni divi hektāri Lielo kapu teritorijas pieder Rīgas domei. Šajā teritorijā vēl līdz marta sākumam diezgan regulāri braukāja smagā tehnika, klaji pārkāpjot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumus. Tur notika masīva ceļu kaisīšana, kas vispār ir aizliegta vēsturiskos pieminekļos, šāda veida parkos un kapsētās.”
Gobiņš arī norāda uz kādu komisku nesakritību Finanšu ministrijas nostājā, jo viņa nesenajam ierakstam sociālajā tīklā „Twitter” ar aicinājumu valstij atpirkt Lielos kapus „like” nospiedusi arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).
Tā Rīgas dome "saimnieko" Lielajos kapos. KAUNS!
— Andris Gobiņš (@AndrisGobins) March 19, 2017
Valstij šonedēļ jāizmanto vēstures pieminekļa pirmpirkuma tiesības!https://t.co/MCACHyWL1z pic.twitter.com/qwChgEPaip
To, ka pašvaldības pirmie soļi Lielo kapu pārņemšanā nav bijuši tie veiksmīgākie, atzīst arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja Mārīte Putniņa, atgādinot, piemēram, par sniega tīrītāja sapostīto inženiera Ādolfa Agtes atdusas vietu, par ko pašvaldība arī sodīta: „Pirmkārt, droši vien vajadzētu pierast pie tā kopšanas režīma, kas nevar būt ar smago tehniku. Kapu teritorijā nav pieņemama braukšana ar traktoriem pāri teritorijai. Un vēl šajā situācijā ļoti būtiski ir tas, ka ir jāapzina visas tās vērtības, kas tur vēl ir saglabājušās un ir daudz cietušas. Ir vispirms jāplāno un pēc tam jāuzsāk konservācija un restaurācija gan kapličām, gan kapu pieminekļiem.”
Lai šīm vērtībām neskādētu pašvaldības iecere Senču ielā būvēt tramvaja līniju, Saeimā pašlaik tiek skatīti grozījumi vēsturiskā centra saglabāšanas likumā, kas noteiktu stingrākas prasības Lielo kapu aizsardzībai.