Deviņdesmito gadu sākumā muižas apkārtnē brīvdabas mākslas muzeju izveidoja tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, kurš turpina īstenot savus sapņus gan par muižas atjaunošanu, gan vietas radīšanu mākslai un māksliniekiem no visas plašās pasaules. Pārbūves un restaurācijas darbu laikā blakus kungu mājai netālu esošajā nojumē apskatāma plaša izstāde „Pāreja”, kas attēlo sendienas un notikumus līdz pat mūsdienām. Labākais stāstnieks un izstādes gids ir pats tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs.
„Tā ir pāreja - ēkas kā fiziska ķermeņa substances, bet arī tās satura pāreja jaunā un savādākā kvalitātē," pastāstīja Feldbergs. "Mēs šeit redzam senas kartes no 18. un 19. gadsimta, kurās fiksēta Firkspedvāles atrašanās vieta – šī ir kungu māja. Šeit ir 1991. gads, kad pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas es šeit ieklīdu, meklēdams savu sapņu piepildījumus. Ēkas bija izdemolētā stāvoklī, bet tas, kas mani fascinēja, bija elku liepa, kas bija aizsargājama.”
Mūsdienās vairs redzama tikai neliela daļa no apmēros iespaidīgā stumbra, taču tam līdzās aug jauna liepa, kas turpina savas mātes koka ceļu un stiepjas debesīs. Tā, lūk, arī Firkspedvāles muižas kungu ēka, kur daudz kas no senajām vērtībām ir zudis, sāk otru dzīvi, priecājas Feldbergs.
„Fotogrāfijā redzams kamīns. Šis ir iecerētais kamīns, kas tiks atjaunots maksimāli tuvu oriģinālam," viņš saka. "Bijušās ēdamistabas krāsojumu atjaunos.”
Izstādē „Pāreja” redzama arī neogotiskā stilā veidotā veranda. Šajā projektā to gan neatjaunos.
„1991.gadā no tās vairs nav nekas, bet 19. gadsimtā veranda bija šāda - ar čuguna margām, pilastriem, rozetēm un kolonnām," atklāj Feldbergs. "Arhitekti restaurēja zīmējumus. Šajā restaurācijas procesā to neatjaunos, tam vajadzīgi līdzekļi. Būs jāmeklē līdzekļi, sponsori, vai jāgaida nākamie projekti.”
Pēc būvniecības un restaurācijas muižas ēka kļūs par mākslinieku rezidenci ar dažādām telpām un pielietojumu. Sapņu īstenošana sākās pirms diviem gadiem, kad bija iespēja īstenot ERAF atbalstītu projektu „Jēkaba ceļa kultūras mantojuma un mākslas jaunrades magnēti”, kurā iekļaujas arī Talsu novads.
„Firkspedvāles muiža ir iecerēta kā starptautiska mākslinieku rezidence. Mēs radīsim telpas māksliniekiem, lai viņi šeit varētu dzīvot un radoši strādāt - gleznotāji, grafiķi, fotogrāfi un citu žanru mākslinieki," nākotni iezīmē Feldbergs. "Ir iecerēta arī izstāžu zāle, konferenču zāle, nelielas telpas koncertiem un uzvedumiem. Būs arī dzejas pagalms.”
Lai varētu sekot līdz darbiem muižās ēkā, apmeklētājiem reizēm būs iespēja aplūkot restaurācijas gaitu, sola tēlnieks. Tikmēr pats muzejs ir atvērts un ar stundu vien nepietiks, lai izstaigātu plašo Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kur nu jau trešo gadu desmitu top mākslas objekti, instalācijas un performances. Akmens skulptūras spilgtajā vasaras saulē ir nokaitēti karstas un glabā siltumu līdz pat brīdim, kad uzaust mēness. Izstāde „Pāreja” būs skatāma līdz pat nākamā gada decembra beigām, kad noslēgsies pārbūves un restaurācijas darbi.
