Firkspedvāles muižai ir bijusi ļoti raiba vēsture, tā piederējusi 37 saimniekiem, pirmais zināmais – Hanss Kuke, kurš īpašumu saņēmis 14. gadsimta beigās no Livonijas ordeņa. 1991. gadā muižu īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, kurš šeit iekārtojis Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju. Firkspedvāles muižas apbūvi veido kungu māja, saimniecības ēkas un parks.
“Tad, kad es ierados un ieraudzīju to pirmo reizi 1991. gadā, tā jau bija tukša, izdemolēta, izsistiem logiem, nojauktām krāsnīm, kamīniem, izlauztiem parketiem, nodedzinātiem, cauru jumtu,” atcerējās tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs.
Visu šo laiku tēlnieks lolojis sapni - kungu māju atjaunot. Divus gadus notika pārbūves un restaurācijas darbu projektēšana. Kā atzina Ojārs Arvīds Feldbergs, viņš neesot domājis, ka nāksies saskarties ar tādu birokrātiju. Tēlnieks to salīdzināja ar brišanu pa purvu, kuram beidzot ticis pāri. Rit otrā nedēļa, kad kungu mājā notiek darbi, kuru laikā atrasti gan skaisti sienu krāsojumi, gan vēsturiskas liecības.
“Kāda avīzes strēmele, datums bija 1878. gads, un tā bija rakstīta franču valodā. Tātad šeit franču valodā kādreiz runājuši un lasījuši,” atklāja Feldbergs.
Ēkai tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, tika izveidots projekts, kurā izstrādāti griestu un sienu restaurācijas zīmējumi, bet, kā atklāja tēlnieks, ne viss tiks autentiski restaurēts, jo tas prasot milzīgus līdzekļus un tādi pašreiz neesot pieejami. Pārbūve un restaurācija ir ar mērķi izveidot starptautisku mākslinieku rezidenci.
“Tā kā šī ir iecerēta rezidence, tad tiek radīti tādi apstākļi, lai te varētu gan dzīvot, gan būtu darbnīcas, kur varētu gleznot, zīmēt, gan arī izstāžu zāle, kur varētu izstādīties, gan arī koncertvieta,” restaurācijas mērķos dalījās tēlnieks.
Rezidencē organizēs arī dažādas mākslas nodarbības un darbnīcas, kurās varēs piedalīties ikviens. Kā uzsvēra tēlnieks, iespējams, tas pamodinās kādā māksliniecisko dzirksti.
