Mazākais finansējuma pieaugums ir starpdisciplināriem projektiem (7445 eiro), bet lielākais – mūzikas un dejas mākslas nozarē (85 530 eiro), otrs lielākais – kultūras mantojuma nozarē (85 097 eiro).
Literatūras nozarē projekti četros konkursos saņems 556 930 €, mūzikas un dejas mākslas nozarē – 567 160 €, teātra mākslas nozarē - 396 385 €, filmu mākslas nozarē – 437 518 €, vizuālās mākslas nozarē - 525 449 €, kultūras mantojuma nozarē – 564 008 €, tradicionālās kultūras nozarē – 177 375 €, dizaina un arhitektūras nozarē – 196 776 €, starpdisciplinārajiem projektiem – 243 447 €.
„Būtiski ir runāt par to, ka mēs atsperamies. Mēs gan neesam ārā no krīzes. Ir atsevišķi simptomi, ka atsevišķos punktos situācija uzlabojas, taču kopumā mums tomēr jānodrošina, lai kultūras dzīve mums ir maksimāli labi. Var teikt skarbāk, lai tā vispār ir un nenomirst," norāda VKKF Padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne.
VKKF finansējums 2014. gadā
Šogad VKKF sadalīs finansējumu arī vairākās mērķprogrammās. Jau zināmi rezultāti projektu konkursā „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi", kurā sadalīti 911 815 €.
426 862 eiro no šī finansējuma veido „Latvijas valsts mežu" ziedojums, bet VKKF budžets - 484 953 eiro.
Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalstam tiks atvēlēti 455 000 eiro. Mērķprogrammā „Kultūras un mākslas mūžizglītība, radošums un mobilitāte" tiks sadalīti 450 000 €. Tikpat liels finansējums atvēlēts mērķprogrammā „Latvija - 21.gadsimts", kura mērķis ir nacionālās identitātes veicināšana, vairojot piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, latviešu valodai, kā arī izpratni par Latvijas kultūru un sabiedrību, sagaidot Latvijas simtgadi. Mērķprogrammā „Profesionālās mākslas pieejamība reģionos" tiks sadalīti 250 tūkstoši eiro, savukārt muzeju nozares attīstības programmai atvēlēti 70 tūkstoši eiro.
„Latvijas valsts meži" atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai šogad veido 106 715 €, bet kultūras programmām reģionos - 247 580 €.
VKKF padomes locekle un Latvijas Radošo savienību padomes pārstāve Ieva Struka, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu par projektu konkursu kritēriju pārskatīšanu, norāda, ka katrs cilvēks, kurš uzsāk divu gadu darbību VKKF padomē vai nozaru padomēs, tiek iepazīstināts ar kritērijiem un VKKF stratēģiju. Strukas pieredze, strādājot VKKF padomē, liecina, ka visa padome cenšas maksimāli godprātīgi rīkoties katrā konkrētajā situācijā.
Ja finansiāli situācija būtu labāka, tad būtu daudz mazāk neapmierināto, daudz mazāk nedabūjušo un cilvēku, kuri pēkšņi apstrīd, ka viss ir negodīgi," skaidro Struka.
