Viss materiāls tiks apkopots un nākotnē būs pieejams „Dvēseļu puteņa” virtuālajā muzejā, tāpat tas ļoti noderēs filmas veidotājiem, lai filmas stāsts izdotos pēc iespējas autentiskāks.
Filmas „Dvēseļu putenis” pirmajā vēstnesī – pirms gada publicētajā video rullītī skan strēlnieka Jāņa Friša dziedājums, ko savulaik fiksējis Andris Balcers. Šādi materiāli, tāpat kā atmiņu stāsti un fotogrāfijas ir ļoti noderīga informācija filmas veidotājiem – atzīst režisors Dzintars Dreibergs, jo padara laiku pirms nu jau gandrīz 100 gadiem – daudz dzīvāku, saprotamāku un personiskāku.
„Man kā režisoram ir ļoti svarīgi smelties no īstās dzīves, un līdz ar to vēsturiskie pieraksti, cilvēku atmiņas, fotogrāfijas var izstāstīt tik daudz par to laiku, ko šodien pat grūti iedomāties.
Viens ir izlasīt, ka Aleksandrs Grīns piemin stāstā baskājainus zēnus, kas iestājas Cēsu rotā, otrs ir strēlnieku burtnīcā ieraudzīt tiešām mazu bildīti, kurā puisīši naivām sejiņām ar lieliem ieročiem stāv un viņiem tiešām ir plikas kājas.
Tas ļauj man daudz vairāk iztēloties, cik tā ir īstenība, cik tas salīdzinoši ir bijis nesen, cik tie ir vienkārši cilvēki,” norāda Dreibergs.
Režisors stāsta, ka patīkams pārsteigums bijis tas, ka, tikko kā izsludināta filmas veidošana, cilvēki paši pēc savas iniciatīvas sākuši uz filmas veidotāju e-pastiem sūtīt savas dzimtas atmiņu stāstus un fotogrāfijas par strēlniekiem un Brīvības cīņu laiku: „Bija stāsts par to mirkli, kad agrajā Lāčplēša dienas rītā tiek pārvarēta Daugava, un ir tā sajūta, ka mēs esam beidzot uzvarējuši. Tāpat vienkārša cilvēka atmiņa par to, kā paveras vaļā vārti un iznāk onkulītis un pajautā – tiešām, latvieši, jūs jau esat šeit?”
Neizpalikuši arī skaudri stāsti no pavisam reālas dzīves, apliecinot un atgādinot par kara baismo un necilvēcisko būtību.
„Kaujas skrējienā tu skrien un redzi, ka ir miris cilvēks, un viņam ir labāki zābaki nekā tev. Ne mirkli nedomājot, tu norauj nost tos zābakus, uzvelc sev un skrien tālāk. Tāpēc ka šī fizioloģiskā nepieciešamība un sāpes skrienot ir tik lielas. Tu par to nemaz nedomā.
Bet cik šausmīga sajūta ir pēc tam! Kad tu iedomājies, kāds tu tomēr esi bijis dzīvnieks. Tas ļauj kārtējo reizi apjaust kara drausmīgo realitāti, kas tajā valda,” uzsver režisors.
Apzinoties, cik šie cilvēku atmiņu stāsti mums ir liela bagātība un cik tie svarīgi vēstures liecinieki, filmas „Dvēseļu putenis” veidotāji izsludina akciju un aicina arī citus cilvēkus dalīties ar dzimtas atmiņām un fotogrāfijām par strēlniekiem un Brīvības cīņu laiku.
Tas būs ne tikai ļoti noderīgs materiāls filmas veidošanā, bet kļūs arī par pamatu „Dvēseļu puteņa” virtuālajam muzejam – interneta vietnei, kas vienkopus izsmeļoši atspoguļos vienu no sarežģītākajiem, bet arī svarīgākajiem laika posmiem Latvijas vēsturē.
Sākot ar šodienu, 11.novembri, līdz novembra nogalei cilvēki savus stāstus un fotogrāfijas ir aicināti nest uz Rīgas Latviešu biedrības namu darba dienās vai arī sūtīt uz e-pastu [email protected].
Filmas „Dvēseļu putenis” veidotāji šobrīd ir filmas galvenā varoņa – aptuveni 16 gadus veca zēna meklējumos, un pirmais kastings uz šo lomu notiks 24. un 25.novembrī.
Filmas uzņemšana sāksies nākamā gada maijā, un filma iecerēta kā dāvana Latvijai uz Lāčplēša dienas simtgadi – 2019.gada 11.novembri.
