Kultūra

Koru olimpiādi kuplinās bērnu un jauniešu uzvedums "Tiltiem pāri"

Kultūra

Koncerts "Trīs Osokini Jūrmalā"

Šovasar Latvijā pieredzēts nebijis festivālu piedāvājums

Šovasar Latviju pārņēmis festivālu bums

Vasara gluži dabiski Latvijā vienmēr bijusi festivālu laiks, bet tāds festivālu blīvums kā šovasar, šķiet, vēl nekad nav piedzīvots. Viens otram seko un bieži vien vienlaicīgi notiek vesels birums ne tikai populārās, bet arī klasiskās mūzikas festivālu. Tā, piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē mūzikas mīļotāji nokļuva sevišķi grūtas izvēles priekšā, jo vienlaikus risinājās četri lieli pasākumi – festivāls „Sensus” Liepājā, senās mūzikas festivāls Bauskā, Operetes festivāls Ikšķilē un notika arī Cēsu mākslas festivāla atklāšana.

Kad pirms 11 gadiem aizsākās Cēsu mākslas festivāls, tas ar savu augstvērtīgo un neordināro programmu uzreiz piesaistīja milzu uzmanību. Neparasti bija, ka šāds vērienīgs mākslas notikums risinās ārpus Rīgas, un uz to traucās mākslas mīļotāji no visas Latvijas.

Desmit gadu laikā Latvijas kultūrtelpa ir būtiski izmainījusies un Cēsu festivālam līdzīgi notikumi jau aptvēruši teju visu Latviju – savos vērojumos dalās Cēsu festivāla direktors Juris Žagars:

„Pa 10 gadiem Latvijas kultūrtelpa ir kļuvusi ārkārtīgi blīva. Es nezinu, kāpēc ir tāds bums. Varbūt tāpēc, ka latviešiem ir pieaugusi prasība pēc kultūras, varbūt tāpēc, ka mēs esam izlutināti, varbūt tāpēc, ka mums ir vairāk iespēju un vairāk naudas.

Bet tā telpa ir ārkārtīgi blīva. Tad, kad mēs sākām, bija ļoti vienkārši – lai arī ko mēs darītu, viss bija labi. Tas bija notikums pats par sevi, ka mēs vispār kaut ko ārpus Rīgas darām. Tagad situācija ir tāda, ka nepietiek ar to, ka mēs kaut ko darām, mums vajag darīt kaut ko atšķirīgu no citiem”.

Taču, kā piebilst Juris Žagars, ar kādu savu atšķirību cenšas izcelties katrs festivāls, kas nozīmē - lai veiksmīgi pastāvētu, ir jāatšķiras pat ļoti būtiski. Žagars neslēpj – visu izvērtējot, Cēsu festivāla rīkotāji šoreiz bijuši tādās kā krustcelēs – ko darīt tālāk, pat pieļāva domu festivālu nerīkot un tā vietā meklēt citas formas, taču beigu beigās izlēma turpināt. Kā sola Žagars – nākamgad gan Cēsu festivālu visdrīzāk ieraudzīsim pavisam jaunā veidolā un vērienā.

Katru gadu festivālu klāsts papildinās ar jauniem piedāvājumiem, kā, piemēram, aizvadītās nedēļas nogalē Liepājā notikušais pirmais klasiskās mūzikas festivāls „Sensus”. Tā niša – instrumentālā mūzika, ko atskaņo augstākās klases mūziķi no vadošajiem Eiropas orķestriem, kas ir Latvijā nebijis piedāvājums un kam Latvijas publika arī ļoti labi atsaucās.

Par to gandarīts festivāla „Sensus” mākslinieciskais vadītājs Ints Dālderis, kurš vienlaicīgi atzīst – jā, iespējams Latvijā festivālu ir par daudz, varbūt citkārt ir vērts festivālu rīkotājiem vairāk sadarboties un resursus salikt kopā, lai kvantitāte arvien vairāk pārvērstos kvalitātē:

„Nākotnē, protams, jādomā, kā mēs visi, kuri rīko festivālus, spējam labāk sadarboties, labāk veidot kopējas programmas, labāk izmantot finanses, par kurām mēs visi cīnāmies un veidot tiešām maksimāli ne tik daudz plašu, cik kvalitatīvu piedāvājumu.

Bieži vien dažādu iemeslu dēļ mēs katrs skatāmies tādā savā lokālo iespēju līmenī un tādējādi kvalitāti nespējam pacelt īsti starptautiskā mērogā”.

Jau tagad var teikt, ka ar katru vasaru festivālu piedāvājums kļūst arvien kvalitatīvāks – atzīst radio „Klasika” balss Ilze Medne, kura procesiem seko līdzi jau ilgu laika posmu un pati ir ļoti aktīva klasiskās mūzikas festivālu apmeklētāja:

„Mērķis bieži vien vairs nav tikai izklaidēt, bet arī izglītot un piedāvāt ļoti, ļoti augstas raudzes koncertus. Tāds piedāvājums kaut vai ir tikko izskanējušais festivāls „Sensus”, kas ir jaunpienācējs Latvijas festivālu klāstā, un tieši tāpat arī „Baltijas muzikālās sezonas”, kas šovasar savos koncertos mums ļauj sastapties tiešām ar pasaules mēroga zvaigznēm”.

Ilze Medne lielo festivālu birumu vairāk vērtē kā ieguvumu, nevis mīnusu, jo tādējādi rīkotāji ir spiesti aktīvāk rosīties, meklēt jaunas idejas, kā piesaistīt klausītāju,

un rezultātā arvien mazāk ir ierindas programmu, ar kurām publiku vairs nevar pievilināt, un klausītājs ir tikai ieguvējs:

„Klausītājam vajag zvaigznes, un tās arī pie mums aizvien lielākā klāstā tiek piedāvātas, klausītājam vajag inovācijas, dažādu mākslu satikšanās piedāvājumu, aizvien ko jaunu un interesantu. Bet mani tas tikai priecē, jo rīkotājiem ir jādomā, jāmeklē, un tas veicina procesu, arī sadarbību starp dažādām mākslām un nozarēm, tas liek arī māksliniekiem atrast jaunus veidus, kā uzrunāt un intriģēt klausītājus”.

Varētu domāt, ka lielais piedāvājums un bieži vien vienlaikus notiekošie dažādu festivālu koncerti izkliedē klausītājus un koncerti izskan pustukšās zālēs, bet Ilze Medne atzīst – vismaz viņa šovasar nav bijusi nevienā koncertā, kurā būtu tukša vai pustukša zāle, acīmredzot katram festivālam publikas atšķiras un festivālu rīkotāji arī čakli pastrādājuši, lai uzrunātu un pievilinātu tieši savu klausītāju.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti