Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Rīgas Jūrmalas pilsētai – 100

«LadyFest» – iespēja iepazīt sieviešu perspektīvu

Festivāla «LadyFest» centrā – sievietes spēks, talants un neatkarība

Apgūt zīmju valodas pamatus, iemācīties salabot krūšturi, uzzināt, kā un kad Latvijas sievietes kļuva politiski aktīvas, noskatīties sieviešu veidotu kino un izdejoties pie sieviešu izpildītas un komponētas mūzikas – to visu marta pirmajā nedēļā sola festivāls “LadyFest Riga”.

Citviet pasaulē šo vārdu salikumu pazīst jau 20 gadu, bet pie mums šis ir tikai otrais “LadyFest”, kura centrā ir sievietes spēks, talants, radošie augļi un arī neatkarība.

Arī otrā festivāla “LadyFest Riga” mājvieta ir Kaņepes Kultūras centrs. Visu nedēļu šīs telpas piepildīs sieviešu radīta māksla, mūzika un, protams, pašas sievietes. Rīkotāji teic – daži pasākumi turpina pērn iesāktas tradīcijas, bet ir arī jaunumi.

“LadyFest Riga” rīkotāja Ilze Klimaševska skaidro: “Arī pagājušajā gadā bija un šogad būs Inetas Lipšas lekcija par sieviešu aktīvismu. Būs dažādas darbnīcas, dažas tādas pašas kā pērn, piemēram, velo darbnīca un pašaizsardzības darbnīca, kas pērn bija ļoti populāra, tā būs arī šogad. Bet būs arī krūšturu labošanas darbnīca, lai akcentētu to, ka tas ir ļoti dārgs priekšmets. Būs arī brūču pārsiešanas darbnīca, kur iemācīs pārsiet ikdienas brūces.”

“LadyFest” dažādās pasaules valstīs norisinās jau 20 gadus. To rīkotāju vidū ir tādas valstis kā ASV, Vācija, Īrija.

“Citur vairāk ir mūzikas koncerti, pankroks un tādas lietas. Mums nesanāca tajā virzienā, mums vairāk aizgāja kultūras virzienā. Bet darbnīcas notiek visos,” atzīmē Ilze Klimaševska.

Otro gadu festivālā arī “Mākslinieču vakars”, kuru vadīs gleznotāja un publiciste Rasa Jansone. Viņa atklāj, ka “Mākslinieču vakarā” piedalīsies “Latvijas mākslas smagsvari, ja var tā teikt. Sandra Krastiņa, Izolde Cēsniece, pērn bija Helēna Heinrihsone, Ieva Jurjāne. Sandra Krastiņa stāstīs par savu 80. gadu glezniecību, kas ir izteikti feministiska, Izolde Cēsniece stāstīs par 2000. gadu instalācijām, kur arī ir ārkārtīgi klātesošs tas feministiskais nervs. Un mans mērķis, ja tā var izteikties, ir vienkārši kustināt šo lietu.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas vizuālajā mākslā ar šo feminisma konceptuālo rāmējumu ir gājis sarežģīti, smagnēji. Profesionāļu lokā vārds un uzstādījums ļoti bieži ir bijis izsmiets.”

3. marta vakarā paredzētajā vēsturnieces Inetas Lipšas lekcijā par sieviešu politiskās iesaistes sākumu Latvijā būs nodrošināts tulkojums zīmju valodā. Un festivāla laikā iespēja apgūt arī zīmju valodas pamatus.

“Mēs vēlētos, lai mūsu pasākumi būtu iekļaujošāki un daudzveidīgāki. Protams, iespējas ir ierobežotas, bet mēs uzrunājām Latvijas Nedzirdīgo savienību un viņi piekrita piedalīties ar zīmju valodas darbnīcu, kas būs sestdien pusvienos. Viņi nodrošinās zīmju valodas tulkojumu lekcijai, un būs arī vājdzirdīgās aktrises Jolantas Znotiņas performance,” stāsta Ilze Klimaševska.

“Šogad bija vieglāk uzrunāt cilvēkus, jo vismaz bija kaut kas, uz ko atsaukties. Un daži bija bijuši pagājušajā gadā. Izskatās, ka vajag tādu pasākumu. Cilvēki ir priecīgi iesaistīties un nāk arī vairāk šogad nekā pērn.”

Lai arī mūsu valsts feminisma lauciņam neesot liekama zemākā atzīme, festivāla rīkotājas atzīst – uzlabojamā esot vēl daudz. Un lai nebaidot nosaukums – festivāls sievietēm – jo festivāla durvis esot vaļā ikvienam – arī bērniem, vīriešiem un mīļ(lolojum)dzīvniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti