Gan medicīniskos, gan izklaides nolūkos dažādus stimulatorus cilvēki ir lietojuši visos laikos, bet izstādi veidot rosinājuši tieši vērojumi par cilvēku paradumiem pēdējos gados – stāsta Farmācijas muzeja galvenā speciāliste, arī ilggadēji praktizējoša farmaceite Inguna Cīrule.
"Šajā brīdī, kad pasaule ir nomocīta no pandēmijas un tagad arī no kara, cilvēki ir noguruši, apātiski, un viņi meklē palīdzību aptiekās. Pirmais, ko mēs iesakām, ir dabas līdzekļi. Un šajā klāstā zināmākais ir žeņšeņs. Ar kritisku domāšanu pieejot, tad var izvēlēties tiešām labus uztura bagātinātājus, kas, mēnesi lietojot, ļoti labi palīdz un dod mundrumu. Bet nedrīkst tos lietot ilgstoši. Jo cilvēki, ja viņi pierod, ka ilgstoši ar palīglīdzekļiem tiek uzturēti tonusā, viņi netiek atpakaļ dabiskajā līdzsvarā. Lietosim ar prātu to visu!" brīdina Inguna Cīrule.
Aicināt lietot jebkuru stimulatoru ar prātu un palīdzēt saprast, kas notiek, ja darām to nepareizi vai pārspīlējam, ir izstādes galvenais mērķis. Un pārspīlēt nevajag ne ar šķietami nevainīgo tēju un kafiju, ne arī jauniešu vidū tik ļoti iecienītajiem enerģijas dzērieniem.
"Jau tagad ārsti zvana trauksmes zvanus par to, ka daudziem jauniešiem ir aritmija, un aritmija ir tiešas sekas ilgstošai enerģijas dzērienu lietošanai, kuru sastāvā ir gvarāna. Gvarāna mums arī ir pārstāvēta izstādē. Gvarāna satur kofeīnu, kofeīns ir tas, kas tonizē, bet, ja to ilgstoši lieto, tas ir tā kā pātaga visu laiku, un vienā brīdī sirsniņa pasaka – man ir par grūtu šādā režīmā strādāt," stāsta Cīrule.
Izstāde ielūkojas arī tonizējošo līdzekļu lietošanas vēsturē, un tā ir ļoti sena. Jau pirms 8000 gadu Peru kultūrā bija pazīstama kokas krūma lapu košļāšanas tradīcija, maiji un acteki jau izsenis novērtēja kakao koka stimulējošās īpašības, ļoti senas liecības ir arī par ginka, miega magones un Indijas kaņepes kā iedarbīgu stimulatoru izmantošanu.
No šiem augiem iegūtās vielas kā, piemēram, opiju un kokaīnu Eiropā 19. gadsimta beigās sāka plaši izmantot kā universālus pretsāpju līdzekļus, līdz pat 20. gadsimta sākumam tās nebija aizliegtās vielas, un tas daudzus cilvēkus noveda līdz sagrāvei.
Izstādē kā viens no upuriem pieminēts dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, kurš opiju apdziedājis arī savā dzejolī:
"Kad velti sirds ar ikdienību cīnās
Un prātus lēnām apņem izmisums,
Tad atnāk man no Indijas un Ķīnas
Ar sārtu sapni glābējs – opiums."
"Tāda tendence bija 20.gadsimta sākumā, un tā nebija aizliegtā viela, opiju lika klāt klepus tinktūrās, to brīvi varēja dabūt," skaidro Cīrule. "Konkrēti Jānim Ziemeļniekam bija stipras nieru sāpes. Viņam izrakstīja opija tinktūru, un šis ir tas nelaimīgais gadījums, kad tā radīja to patīkamo eiforiju, pēc kuras gribējās tiekties, un diemžēl talantīgs dzejnieks savu mūžu beidza 33 gadu vecumā."
Vēsturei veltītajā izstādes stendā ir virkne zāļu, ko mūsdienās vairs neražo, bet ko ražoja 20. gadsimta sākumā un kas bija alkoloīdus saturoši medikamenti ar pretsāpju un tonizējošu iedarbību.
"Mums šeit ir piemērs – "Eukodal", kas ir amfetamīna līdzgaitnieks. Un Trešajā reihā katram karavīram mugursomā bija šokolāde ar amfetamīnu vai košļājamā gumija ar kokaīnu, lai viņi varētu diennaktīm iet kā kaujas mašīnas. Un tā ir tā necilvēcība kara laikā, ko gribas īpaši uzsvērt, jo tā arī šodien ir aktuāla," norāda muzeja speciāliste. "Principā karš pret narkotiku lietošanu sākās pēc Otrā pasaules kara. Tikai tad, kad konstatēja, ka tas tiešām noved līdz tādām sekām kā pat nāve, sirdsdarbības apstāšanās, tad pasaule apvienojās cīņai pret narkotiskajām vielām un arī dopinga lietošanu sportā."
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Antidopinga biroju. Terminu "dopings" pasaulē sāka lietot 1933. gadā, 60. gadu nogalē izveidoja pirmo aizliegto vielu sarakstu un pirmo reizi arī Olimpisko spēļu vēsturē veica dopinga kontroli.
Izstāde ieskicē arī dopinga lietošanas problēmu Latvijā, piedāvājot noskatīties filmu par trim amatiersportistiem, kas pieķerti dopinga lietošanā, paši nemaz nenojaušot, ka uztura bagātinātājos ir aizliegtās vielas.
Izstāde "Tonizējošo līdzekļu spožums un posts" Farmācijas muzejā tikko vaļā vērta. Uz to aicināts ikviens skatītājs, bet tās veidotāji īpaši gaida jauniešus, tādēļ izstādes laikā 9.–12. klases skolēniem tiks organizētas izglītojošas sarunas Antidopinga biroja izglītības eksperta Ivana Šapošņikova vadībā.
