"Vyspuor es asu rūkdarbneica jau nu mozu dīnu, bet tautystārps pi mane atguoja ar godim.
Pyrmuo sasadūršona ar tautystārpu beja jau mozūtnē, jo mamma dzīduoja folklorā i juos tautystārps beja gleišai sakuortuots i pakuorts vysod ocu prīškā. Godim eimūt, maņ roduos dyžan lela interese par tautystārpim.”
Par sovejū Iveta sauc taišni mamys, Vydsmuižys sīvys tārpu, kuru bierneibā redzējuse pi sovys muotis i cytom apleicīnis sīvom. "Tys beja 90.godūs radeits i tam nabeja viesturyskuos vierteibys kai taidys, jo tys beja radeits folklorys kūpai, tīpat Vydsmuižā iz vītys.[..] Tagad vysvaira maņ interesej Vydsmuižys tārps, vysaidys detalis, jo vēļ ir cīši daudz kū ceļt gaismā muzejā i tys byus ari juodora.”
Pārnejā godā Ivetys rekonstruātais 19. gs. ūtruos pusis Vydsmuižys tārps ir rekonstruāts ar autentiskom metodem. Iveta pīzeist, ka jai ir cīši lela prīca, ka ir īsadevs itū tārpu nūkomplektēt tikai nu Vydsmuižys apleicīnei rakstureigom lītom i detaļom.
"Jis ir šyuts ar rūkom i autentiski atdarynuots taišni tai kai beja muzejā, paraugūs voi ari aprokstūs. Vysgyutuok guoja ar tū, ka nabeja materialu par kraklu... Ieva Pīguozne zynuoja šū te lītu un jei tymā laikā struoduoja pi sovys gruomotys, i vīnā jaukā dīnā jei prīceiga zvona, ka jei aprokstūs ir atroduse kraklu luoeituojis nu tyvejūs draudžu stuostejumu, kurā ir pīraksteits ar kaidim rūbenim, ar kaidom maleņom tys krakls ir bejs. Nu un tod suocēs nuokamais, interesantais atdarynuošonys process, kod tev ir div pierksti tur, treis pierksti tur, tod tu otkol eimi iz muzeju, mierej, saleidzynoj ar cytim.”
Taipoš aizvadeituo goda golā Ivetai topušs ari septenis mozuos Annužys, kas ir Vydsmuižys tautystārpūs sapucātys leleitis. Darynuotuoja atkluoj, deļkuo taišni Annuža.
"Mes vēremēs tautys skaiteišonu, 1800. godu, i tī, Vydsmuižā i apleicīnē, vysizplateituokais vuords beja taišni Annuža. Gondreiž voi kotrā saimē beja pa kaidai Annužai.”
Kaidā nu tautystārpu atruodeišonys pasuocīnim, kas nūtyka Rēzeknis nūvoda Lūznovys muižā, Iveta izguoja ar rožancim i puotoru gruomotu rūkuos. Jei stuosta, ka byuteibā tys ir ceņtīns paruodeit tuo laika dzeivi, situacejis, jo taišni bazneica beja vīna nu reižu, kod sīvys vylka svātku tārpus.
„Arhivūs ir cīši daudz Latgolai pīdarūšu škaplereišu, rožoncu i tai tuoļuok, tuos atributikys, kas ir saisteita ar religeju, bet, saprūtams, ka beja padūmu godi i tai tuoļuok. Ari tagad, lai tū atjaunuotu, drūši viņ tū naatjaunuos i naīness atpakaļ ni doncuotuoji, ni dzīduotuoji, ni koristi, jo tys drūši viņ izavārtu ari smīkleigai, bet individualais tautystārpa lītuotuojs, prūtams, ka šūs aksesuarus var pīlītuot, jo kur ta tei meita, Vydsmuižys Annuža, guoja tymā laikā, ka na iz bazneicu, voi nu bazneicys, psalmus dzīduot pi krysta i, prūtams, ka jom tys vyss beja.
Škaplereišus otkol piec muzeja datu ir cīši gryuts atjaunuot, jo tod jī byutu juonas uorā nu muzeja, bet, kai mes zynom, jūs nadūd nest uorā, tu vari tikai apsavērt tīpoš iz vītys.”
Kulturys viestnīku naformalajā kusteibā Iveta puorstuov bīdreibu "Mans tautastērps” i ir vīna nu vaira nikai 240 kulturys viestnīku Latvejā. Vēļ jei stuosta, ka itūšāl nūteik vysaidi dorbi pi kaidys bīdreibys dybynuošonys – tūp bīdreiba "Latgolys etnografiksuo viestnīceiba”.
"Iz itū bīdreibu mes eimam jau kaidu laiku, tagad nūteik vysaidi sagataveišonys dorbi, lai mes varātu šmuki vosorā, kaidūs svātkūs, prūtams, Latgolā pīteikt tū vysu un dorbuotīs. Dybynuota tei byus Reigā, bet bīdreibys darbeiba byus vārsta iz Latgolu... Tī drūši viņ byus vairuoki zori, vyss, kas saisteits ar etnologeju, etnografeju. Taipat tuos byus ari izstuodis, kaids zors byus ari izgleituošonai itymūs vaicuojumūs. Redzēsim.”
