Programmas pasākumi norisinās kopumā 90 valstis, torstap arī Ķīnā un ASV. Selga Laizāne to sauc par Latvijas mākslinieku iespēju parādīt sevi un piesaistīt līdz šim nepieejamus sadarbības partnerus.
“Latvija ar šo programmu pārstāv ES visā pasaulē, tādēļ tai tiek pievērsta liela uzmanība, un ir jābūt pietiekoši gudriem, lai spētu piesaistīt ārvalstu publiku. Visi Latvijas kultūras nozarē sapņo iekļūt Ķīnas tirgū, kur pieprasījums pēc šāda veida notikumiem tikai pieaug,” skaidro Laizāne.
Arī Indra Lūkina piebilst, ka Latvijas māksliniekiem ārkārtīgi reti ir iespēja sevi parādīt ārpus Latvijas robežām, tādēļ šī ir brīnišķīga iespēja, kas tiek izmantota.
Savukārt Laizāne skaidro, ka programmas veidošana bija sarežģīts process, kura laika notika konsultācijas ar dažādiem jomas ekspertiem – muzeju un mūzikas industrijas pārstāvjiem, Eiropas kultūras galvaspilsētas biroju, kā arī dažādu ministriju un citu iestāžu pārstāvjiem. Programmas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus un plašai auditorijai pieejamus pasākumus, kuru kodolu veido profesionālu mākslas pārstāvju performances. Liela uzmanība pievērsta arī tautas tradīcijām un dziesmu svētku norisei.
“ES prezidentūras kultūras programma ir tipiska valsts reprezentācijas programma, kurā atlasīts labākais, kas mums ir. Var strīdēties par atsevišķiem producēšanas principiem un izmaksām, taču pasākumiem ir liela dažādība,” pasākumu programmu raksturo Jaunā teātra institūta vadītāja un viena no projekta “Rīga 2014” kuratorēm Gundega Laiviņa.
Jautāta par lielajām pasākumu izmaksām, Laizāne skaidro, ka katrs notikums ir jāizvērtē atsevišķi – jāraugās uz transporta un sagatavošanas izmaksām, kā arī sagaidošās organizācijas prasībām. Viņasprāt, programmas finansējums ir objektīvs.
Liela nozīme kultūras programmā tiek veltīta operas “Valentīna” viesizrādei Berlīnē, taču, kā vēstīts, - izraisot arī diskusijas par izmaksām.
“Opera “Valentīna” nav izvēlēta nejauši – aprit 70 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, arī pati Valentīna Freimane ir plaši pazīstama persona kā latviešu, tā vācu aprindās, turklāt viņas grāmata, pēc kuras motīviem veidota opera, šobrīd tiek izdota Vācijā. Berlīnes Ebreju muzejā pirms pasākuma tiks rīkota diskusija, savukārt “Deutche opera” nodrošina izrādes reklāmu, kas arī ir iekļauts cenā, kas tiek maksāta par operas norisi,” stāsta Laizāne.
“Pilsētā, kurā vienlaicīgi notiek 400 pasākumi, ir ļoti jāpiepūlas, lai gūtu publikas uzmanību, taču redzu lielu mākslinieku atdevi un arī ar tēmu ir notrāpīts. Jādomā par pasākumu pievienoto vērtību – iespēju attīstīt jaundarbus un paskatīties, vai spējam konkurēt ar ārzemju māksliniekiem,” viedokli pauž Margo Zālīte.
Par kultūras programmas galveno pienesumu Latvijas kultūras dzīvei režisore uzskata iespēju attīstīt producentu un mākslas menedžeru profesionālās spējas.
Vēstot par jau notikušajiem programmas pasākumiem, Selga Laizāne norāda, ka tiei veiksmīgi uzņemti.
“Mums ir ļoti daudz prestižu partneru ārzemēs – Parīzē, Pekinā, Ņujorkā – vietās, ar kurām nodibinot kontaktus var runāt par šīs programmas ilgspēju un Latvijas mākslas attīstību,” teic Laizāne.
“Programmas ilgtspēja atkarīga no kvalitātes, kādā sevi parādīsim,” piebilst Indra Lūkina.
Laizāne arī atklāj, ka Eiropas žurnālistu vizītē Latvijā, kas paredzēta šī gada jūnija sākumā, plānots parādīt ne tikai galvaspilsētas, bet arī Latvijas reģionu – Daugavpils, Rēzeknes, Cēsu – kultūras dzīves dažādību.
Neskatoties uz to, ka liela loma atvēlēta Latvijas reprezentācijai ārzemēs, Latvijā paredzēto pasākumu tomēr ir vairāk nekā citur, uzsver Laizāne.
Ziņots, ka 8.janvārī ar Ērika Ešenvalda jaundarba "Pēc negaisa" atskaņojumu Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika atklāta Latvijas prezidentūra ES Padomē. Lai arī kultūras programmai atvēlēti pieci miljoni eiro, īpaša informatīvā kampaņa par to nav plānota. Ar programmu kopumā iespējams iepazīties prezidentūras mājaslapā.
Raidījumu “100g kultūras. Diskusija” internetā var noskatīties ltv.lv.
