Rezolūcijā EP deputāti uzsver, ka Krievijas centieni iznīcināt Ukrainas identitāti un kultūru, tostarp mērķtiecīgi postot kultūras mantojuma objektus, ir kara noziegums saskaņā ar Hāgas konvenciju.
“Krievija īsteno karu pret Ukrainu arī kultūras frontē, mēģinot izdzēst Ukrainas vēstures un tradīciju mantojumu,” debatēs pirms balsojuma sacīja EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Sabīne Ferhejena (Vācija). Viņa aicināja visus sektorus – kā publisko, tā privāto un arī pilsonisko sabiedrību – sadarboties, lai rastu jaunus instrumentus, kas palīdzētu atjaunot valsti. "Mums ir jāpalīdz ukraiņiem atjaunot viņu kultūras mantojumu. Mums ir jāsniedz viņiem mūsu atbalsts – tas ir uz vērtībām balstītas Eiropas Savienības pienākums," viņa noslēdza.
Debatēs daudzi EP deputāti vērsa uzmanību uz notiekošo mākslas darbu izlaupīšanu, kultūras darbinieku, kas atsakās sadarboties ar okupantiem, slepkavībām, kā arī uz to, ka Krievija mērķtiecīgi uzbrūk memoriāliem, pieminekļiem un kultūras iestādēm.
Tekstā EP deputāti uzsver, ka Ukraina ir steidzami jāatbalsta centienos dokumentēt visus uzbrukumus kultūras mantojumam, un jāpiešķir ES finansējums īpaši kultūras objektu atjaunošanai. Viņi aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut kultūras un kultūras mantojuma nozaru ārkārtas vajadzības ES humānajā atbalstā Ukrainai un prasa piešķirt arī īpašu atbalstu no topošā Ukrainas trasta fonda.
Parlaments izsaka atzinību Ukrainas māksliniekiem un radošajiem darbiniekiem, kuri ar savu mākslu ir pauduši pretestību Krievijas iebrukumam, un norāda, ka "mākslai un kultūrai būs būtiska nozīme Ukrainas atveseļošanā".
Viņi arī aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot Eiropas ārkārtas reaģēšanas un atveseļošanas mehānismu, kas būtu īpaši veltīts kultūras, kultūras mantojuma un radošajām ekosistēmām.
KONTEKSTS:
Līdz 2022. gada 21. septembrim UNESCO bija konstatējis, ka laikposmā kopš 24. februāra Ukrainā ir nodarīti bojājumi 81 reliģiskam objektam, 13 muzejiem, 38 vēsturiskām ēkām, 35 ēkām, kas paredzētas kultūras pasākumiem, 17 pieminekļiem un 10 bibliotēkām.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
