Kultūršoks

Kultūršoks: «Enerģētikas krīze kultūrā – Purvīša māksla d'or blu un izrādes kažokos?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai jauna ēra pilsētas svētku dzīvē?»

Kultūršoks: «Enerģētikas krīze kultūrā – Purvīša māksla d'or blu un izrādes kažokos?»

Energocenu krīze kultūrā – lai nosegtu rēķinus, valsts iestādēm līdz gada beigām trūkst 3 miljoni eiro

Lai spētu nosegt elektroenerģijas un apkures rēķinus, valsts kultūras iestādēm pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām vajadzīgi vēl 3 miljoni eiro. Kultūras iestādes gatavas skarbiem taupības pasākumiem, bet paredz, ka tik un tā komunālo rēķinu dēļ nāksies samazināt paredzētos līdzekļus jaunradei. Nopietns signāls par atbalsta samazināšanos radošajiem procesiem ir arī Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta griezienu kultūras projektiem Latvijā.

ĪSUMĀ:

Ģertrūdes ielas teātris jau taupa, cik var

250 kvadrātmetrus nelielajā Ģertrūdes ielas teātra zālē reti kad ir bijis karsti. Teātra telpas iznomātājs ir privātīpašnieks, kurš nekad telpās nav uzturējis siltumnīcas efektu, bet pats teātris nekad nav "peldējis pārticībā". Tāpēc neatkarīgā teātra producente Maija Pavlova ir pārliecināta, ka kultūras iestāde gada aukstos mēnešus spēs pārdzīvot, pat ja būs mazāk jauniestudējumu: "Mums ir nomainītas visas spuldzītes uz LED apgaismojumu, un, cik vien varam, tik taupām. Pilnīgi aiziet pagrīdē mēs nevaram un sveču gaismā izrādes droši vien nespēlēsim. Skatīsimies, kā būs, jo šobrīd situācija ir ļoti neskaidra.

Brīžiem arī liekas, ka tas bubulis liekas lielāks, nekā viņš būs, no otras puses, protams, ka pieredze mums ir arī iemācījusi – kultūras organizācijas un īpaši nevalstiskais sektors vienmēr paliek pēdējā vietā."

Maija Pavlova

Tomēr – jo lielākas telpas, jo aina rādās drūmāka. Ar izmisumu rudeni sagaida Nacionālais mākslas muzejs, kur atbilstoša temperatūra un mitrums jāuztur vairāk nekā 8000 kvadrātmetros (m2).

Nacionālajam mākslas muzejam vairs nebūs naudas rēķinu nomaksai oktobrī

Muzeja elektrības rēķins, pa visām ēkām kopā ņemot, gada laikā audzis vairāk nekā divas reizes, jūlijā sasniedzot 81 tūkstoti eiro. Ieviestie taupības pasākumi, tostarp muzeja āra apgaismojuma izslēgšana naktīs, pēc muzeja direktores Māras Lāces teiktā, daudz neko nedod: "Pie tā milzīgā elektroenerģijas patēriņa, kāds ir mūsu lielajās ēkās, tie ietaupījumi ir ļoti nelieli. Es patiešām kategoriski negribētu iet uz situāciju, ka mums būtu jāatslēdz klimatu regulējošās iekārtas, jo tādā gadījumā mēs ļoti nopietni iedarbojamies un ļoti nopietni skaram Nacionālā muzeja krājuma saglabāšanas jautājumus, un tie ir tie jautājumi, kas vispār ir primāri šajā situācijā."

Šī gada muzejam piešķirtā valsts dotācija ir  teju iztērēta, un kovida krīzes dēļ muzeja pašieņēmumi ir divkārt mazāki nekā plānots. Ja valdības nepiešķirs papildu līdzekļus, Māra Lāce atzīst, ka muzejs rēķinus drīz vairs nespēs apmaksāt: "Šobrīd budžeta dotācija mums nosedz vēl +/- izmaksas septembrī, kad mēs vēl būsim maksātspējīgi. Jau jūnijā esam iesnieguši Kultūras ministrijai skaidrojumus, izvērtējumu un lūgumu rast kaut kādas iespējas, jo muzeji ir šīs dotējamās kultūras institūcijas."

Māra Lāce

Vislielākās problēmas ar rēķiniem Rundāles pilij

Piecreiz vairāk kvadrātmetru – 40 704 – ir Nacionālajā bibliotēkā, taču lielākā sāpe ir Rundāles pils. 14 tūkstoši pils kvadrātmetru tiek apsildīti ar gāzi, un šobrīd tiek domāts par visas apkures sistēmas maiņu. Rundāles pils direktore Laura Lūse vēstulē LTV raidījumam "Kultūršoks" norāda, ka "ātrāko, bet ne ekonomiski izdevīgāko alternatīvu – apkuri ar granulām – ar finansiālu atbalstu no valsts varētu ieviest nākošajā gadā". Drošības garantiju ne energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai, ne "garantētās dabasgāzes piegādes" nodrošināšanai šajā apkures sezonā Rundāles pilij nav.

Kultūras ministrijas aprēķini liecina, lai, nozarē nosegtu elektroenerģijas un apkures rēķinus, līdz gada beigām trūkst 3 miljoni eiro. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone atzīst, ka pagaidām ministrija ir atradusi 1/3 jeb vienu miljonu, lai segtu pieaugošos rēķinus: "Ir jāturpina risinājumu meklējumi atlikušajam naudas apjomam.

Un šīs sarunas ir grūti prognozēt, jo tas ir saistīts arī ar kopējo procesu – horizontālo, kādā tiks risināts valdībā kopējā iztrūkuma jautājums."

Kultūras ministrija strādā pie taupības pasākumu plāna

Kultūras ministrija vēl rēķina un domā, ko darīt un kā ziemas sezonu taupīgāk pārdzīvot. Plāns paredz uz pusi samazināt gan ministrijas, gan arī Kultūras ministrijas padotības iestāžu darbinieku skaitu, kas strādā uz vietas. Iecerēts, ka 1248 darbinieki savus pienākumus pildīs attālināti, lai samazinātu to telpu platību, kuras jāapkurina un kurās jānodrošina atbilstoši klimatiskie apstākļi. Pēc Daces Vilsones stāstītā, tiem darbiniekiem, kas turpinās strādāt savās darba vietās, telpās samazinās apkures padevi ne tikai brīvdienās, bet, iespējams, arī kādā no darbadienām: "Vēl viens no enerģijas taupīšanas veidiem ir atslēgt gan fasāžu dekoratīvo apgaismojumu, gan kondicionēšanas iekārtas, gan sildīšanas iekārtas, kas arī kopumā tomēr mums visiem kopā var dot zināmu efektu un izmaksu samazinājumu, bet, protams, mūsu vidū ir arī institūcijas, kuras nevar veikt būtiskus elektroenerģijas samazinājumus to apstākļu dēļ, lai nodrošinātu mikroklimatu un atbilstošus apstākļus gan muzeja darbībai, gan arī publisku institūciju darbībai."

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Rīgā taupības pasākumi jau spēkā no augusta

Kamēr Kultūras ministrija vēl strādā pie taupības plāna, Rīgas domes (RD) vadītājs Mārtiņš Staķis jau 2. augustā izdeva rīkojumu – līdz 15 % samazināt elektroenerģijas patēriņu, tostarp arī kultūrtelpās, lietojot LED spuldzes, samazinot ventilāciju un telpās siltuma līmeni. Sākoties apkures sezonai, tas nedrīkstēs pārsniegt 20,5 grādus. RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite uzsver, ka pašvaldība nevienu kultūras darbinieku nesaldēs, arī vakaros ne: "Es esmu pārrunājusi šo jautājumu ar vairākiem mūsu kultūras iestāžu vadītājiem, ar VEF, Ziemeļrīgas kultūras apvienības direktori, ar Kultūras iestāžu apvienības direktori, Mazās ģildes direktori. Ir jāatrod cita veida risinājumi, protams, nesaldējot cilvēkus, un mums arī nav iespējas pārcelt šos mēģinājumus rīta stundās, lai būtu dienas gaisma, jo tomēr amatiermākslā Rīgā ir vairāk nekā 170 kolektīvu, kas darbojas un kas mēģina gan mūsu pašvaldības iestādēs, gan arī skolās un citviet."

Mārtiņš Staķis atzīst, ka katram centam ir nozīme un Rīga ies Berlīnes pēdās:

"Man šķiet, ka nekas traģisks nenotiks, ja, piemēram, laikā no pusnakts līdz četriem rītā fasādes un pieminekļi nebūs izgaismoti.

Tiesa gan, jāsaka, ka nekāds arī milzīgs ietaupījums no tā nav, jo lielākā daļa no fasādēm, kas ir, ir ekonomiski izgaismotas, bet ietaupījums vienalga ir." Rīgas mērs uzskata, ka šī krīze ir jāuztver kā iespēja pašiem dzīvot daudz taupīgāk: "Pašvaldībai šeit viennozīmīgi ir jārāda piemērs, tikai tad mēs varam prasīt arī no iedzīvotājiem, lai viņi kļūtu taupīgāki."

Taupība sāk skart arī jaunradi

Pagaidām nav skaidrs, cik lielā mērā taupības režīms atsauksies uz radošo procesu. Pirmais nopietnais signāls ir Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta samazinājumu kultūras projektiem. Gētes institūta direktors Latvijā Ārents Reskenss neslēpj atbalsta politikas pārskatīšanu: "Atbalstu nav saņēmuši projekti, kuru īstenošu var pagaidām atlikt un pārcelt uz nākamo gadu. Tā mēs mēģinājām panākt, ka tam nav tik liels negatīvs svars un projekti varētu tikt īstenoti citā laikā. Domāju, ka ir svarīgi pateikt, ka griešana neattiecas tikai uz kultūru vien, tas skar visas ministrijas Vācijā. Un, kas vēl svarīgi, tas nebija naudas līdzekļu samazinājums tikai Latvijā, bet samazinājumu piedzīvoja visi Gētes institūti pasaulē. Mēs šobrīd esam izvietoti 150 pasaules pilsētās."

Edgars Vērpe

Latvijas kultūras procesu galvenais atbalstītājs – Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šobrīd nekādus budžeta cirpšanas draudus radošā procesa finansēšanai nejūt. Prognozētais budžets nākamajam gadam ir 13 miljoni eiro. Fonda direktors Edgars Vērpe uzsver, ka viņa drošības garants šobrīd ir tikai likums: "Es būtu ļoti vērtīga persona, ja es varētu paredzēt, ko mūsu politiķi izdomās, veidojot budžetu, un kādas lietas mums vēl nāks priekšā, bet šobrīd es paļaujos uz to, ka VKKF finansējums ir ierakstīts likumā, tas skan tā, ka valsts budžeta līdzekļu piešķīrums kārtējam gadam ir 3% alkohols, 2% tabaka, nevis ieņēmumi, bet prognoze no ieņēmumiem.

Mums ir zināmi tie cipari, kāda ir prognoze nākošajam gadam – tur mums ir paredzēts, ka ir neliels pieaugums, kas gan nekādā veidā nesedz inflāciju."

Izaicinājumi liek nemitīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem

Nozares profesionāļi atzīst, ka tāpat kā kovida apstākļos, tāpat arī tagad kultūras darbiniekiem nāksies pielāgoties. Piemēram, šogad nenotiks festivāls "Staro Rīga", bet RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite sola, ka vieta tukša nepaliks: "Mēs nākam ar piedāvājumu šajā gadā neīstenot "Staro Rīga" kā gaismas festivālu, meklējot alternatīvus risinājumus, cita veida gaismas objektus. Ir dzīvā uguns, ir iespējami cita veida dizaina objekti, tieši netērējot elektrību."

Andrejs Mūrnieks

Kultūrvēsturnieks Andrejs Mūrnieks spriež – vēsture pierāda, ka izaicinājumi, pat ja tie seko viens otram, kultūru neiznīcina: "Izaicinājumi un slikti apstākļi parasti kultūrai, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir nākuši par labu. Piemēram, pēc renesanses tāds zināms pagrimums, reformācija, kontrreformācija, pēc Otrā pasaules kara veidojās Eiropas Savienība uz zināmu vērtību pamata. Tātad cilvēki pēc lieliem satricinājumiem saprot īstās vērtības un uz to pamata veido jaunu sistēmu.

Protams, ka kultūra ir tā joma, kas iet pa priekšu vai kas vislabāk atspoguļo šīs pārmaiņas cilvēku domāšanā. Kultūrai ir tāds uzdevums.

Izšķirošos brīžos kultūra dod lielo impulsu sabiedrībai, civilizācijai."

Kultūras vēsturnieks norāda, ka šajos apstākļos var samazināt kvantitāti, bet jāsaglabā kvalitāte: "Piemēram, padomju laikā kara gados viens no populārākajiem autoriem bija Fjodors Dostojevskis, kas nebūt nav tā vieglākā izklaides literatūra. Un tāpat arī šajā gadījumā būtu jāatbalsta tās nozares, kas nes nacionālo identitāti, nacionālo kodu, vērtības."

Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova uzskata, ka, piemērojoties jaunajiem apstākļiem, jāpatur prātā enerģētikas krīzes iemesls, lai vieglāk šo laiku pārlaistu: "Pie mums, paldies Dievam, nenotiek karš. Mēs varam neuztraukties par savu dzīvību, veselību, mēs neesam apdraudēti, un mums jādara viss iespējamais, ko varam, lai atbalstītu, un pēc iespējas ātrāk Ukrainā beigtos karš.

Ja tas prasa no mums mazliet siltāk saģērbties ziemā un veselīgāk dzīvot – kāpēc gan ne?!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti