Eksperts: Kultūras ministres rīcība interpretējama kā vēlme pazemot Žagaru

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes - Grendes (VL-TB/LNNK) komunikācija ar sabiedrību par skandālu Latvijas Nacionālajā operā un pašu tās direktoru Andreju Žagaru nav vērtējama kā sekmīga un veids, kādā viņa no amata atbrīvoja Žagaru var būt interpretējams kā pazemošana, vērtē politologs Ojārs Skudra.

Atlaist Žagaru, nepasakot viņam to personīgi, bijis nekorekti. „Tā ir ļoti nosodāma prakse, jo tas, protams, ietver sevī tādu aspektu, kuru mēs varētu interpretēt kā vairāk vai mazāk apzinātu vēlēšanos pazemot to otru cilvēku,” saka Skudra.

Jaunzeme-Grende reizē ar Žagara atlaišanu ar oficiālu dokumentu valdē iecēlusi trīs jaunos valdes locekļus, tostarp arī Arturu Maskatu, kas jau iepriekš publiski no amata atteicies. Tas paralizē operas jauno vadību, uzskata operas juridiskās daļas vadītāja Beata Galzone. „Nav iespējams iecelt valdes priekšsēdētāju, ja nav nokomplektēta valde pilnā sastāvā. Savukārt valdes priekšsēdētājs ir būtisks elements, lai valde vispār būtu lemttiesīga,” norāda Galzone.

Jaunieceltā operas valdes locekle Inese Eglīte izplatījusi paziņojumu, ka viņas galvenais uzdevumus šobrīd būs saliedēt operas kolektīvu un veidot uz godīgumu un cieņu balstītas attiecības ar padotajiem. Kā otrs būtiskākais tiek minēts operas finanšu stāvokļa sakārtošana. Toties Daina Markova plāno uzlabot operas sadarbību ar medijiem.

Vēstīts, ka trešdien Jaunzeme-Grende, tikko atgriezusies no slimības, no darba atlaida Žagaru. Tas pārsteidzis arī Jaunzemes-Grendes priekšnieku, premjeru Valdi Dombrovski ("Vienotība"), kurš ceturtdien kultūras ministri aicinājis uz tikšanos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti